Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Rasavāhinī

Paṇāmādikathā

1.

Satthuppasatthacaraṇaṃ saraṇaṃ janānaṃ,

Brahmādimoḷi maṇiraṃsi samāvahantaṃ,

Paṅkeruhābhamudukomalacāruvaṇṇaṃ;

Vandāmi cakkavaralakkhaṇamādadhānaṃ.

2.

Siddhaṃ jinena cirakālamatanditena,

Yaṃ bhāvako samadhigacchati khemamaggaṃ;

Yaṃ kapparukkha rucidāna maṇiva bhāti,

Taṃ dhammamagga masamaṃ paṇamāmi niccaṃ.

3.

Santindriyaṃ sugatasūnuvaraṃ visuddhaṃ,

Yaṃ dakkhiṇeyyamatadaṃ sucipuññakhettaṃ;

Tāṇesinaṃ saraṇamujjhitasabbadukkhaṃ,

Vandāmi saṅgha managhaṃ sirasā mahagghaṃ.

4.

Yampattamettha ratanattayathomanena,

Puññena tena duritaṃ sakalaṃ paṇujja,

Vakkhāmahaṃ sumadhuraṃ rasavāhinintaṃ,

Bho bho suṇantu sujanā bhimudāvahā sā.

5.

Tatthatatthūpapannāni, vatthūni arahā pure;

Abhāsuṃ dīpabhāsāya, ṭhapesuṃ taṃ purātanā.

6.

Mahāvihāre taṅgutta, vaṅkapariveṇavāsiko;

Raṭṭhapāloti nāmena, sīlācāra guṇākaro.

7.

Hitāya parivattesi, pajānaṃ pāḷibhāsato;

Punaruttādidosehi, tamāsi sabbamākulaṃ;

Anākulaṃ karissāmi, taṃ suṇātha samāhitā.

8.

Vitarāgā pure vocuṃ, yasmā tasmā hi bhāsitaṃ;

Etamādaraṇīyañhi, sādhu sādhūhi sabbadāti.

Jambudīpuppatti vatthūni.

Dhammasoṇḍakavaggo

1. Dhammasoṇḍakassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Tattha tesaṃ vatthūna muppattiyo dvidhā bhavanti jambudīpe sīhaḷadīpecāti, tattha jambudīpe tāḷīsa, sīhaḷadīpe tesaṭṭhi, tesu tāva jambudīpuppattivatthūni āvi bhavissanti, tatopi dhammasoṇḍakassa vatthu ādi, kathaṃ, amhākaṃ kira bhagavato pubbe imasmiṃyeva bhaddakappe kassaponāma satthā loke udapādi, tassa kho pana bhagavato sāsanantaradhānato na cireneva kālena amhākaṃ bodhisatto bārāṇasīrañño aggamahesiyā kucchismiṃ nibbatti, tassu ppatti kālasamanantarameva sabbasattānaṃ manasi dhammasaññā udapādi, tasmāssa dhammasoṇḍotināma makaṃsu, so paneso kumāro mahantena parivārena vaḍḍhento sabbasippesu nipphattiṃ patvā pitarā uparajjena pūjito hutvā dānādayo dasakusalakammapathe pūrento pituaccayenāmaccehi rajjenābhisiñcito ahosi, so panesa dhammasoṇḍakamahārājā devanagarasadise bārāṇasīnagare cakkavattisadisaṃ bārāṇasīrajjaṃ kārento māsaddhamāsaccayena sirisayanagato evaṃ cintesi, mamevaṃ rajjasirimanubhavanaṃ na sobhati dhammaviyogena, divākara virahito nabho viyātiādinā nānākāraṇaṃ cintesi, tenettha.

1.

Puññena sīlādimayena pubbe,

Katena pattosmi atanditena,

Masakkasāre viya devarājā;

Rājattamiddhe puramuttamamhi.

2.

Rūpena hārīnayanussavena,

Saddena sammā savaṇāmatena,

Gandhena ghānussavasobhanena,

Rasaññapuññena rasenacāpi.

3.

Phassena gattassa suphassadena,

Samiddhipattosmi mahiddhikohaṃ,

Nevettakeneva pamādabhāva,

Mā pajjituṃ yuttarūpanti ñatvā.

4.

Dassāmi aṅgaapi jīvitañca,

Dhaññaṃ dhanaṃ cāpi pasannacitto,

Sossāmi dhammaṃ sivamādadhānaṃ,

Jineritaṃ jātijarāpahāṇaṃ.

5.

Na sobhati yathākāsaṃ, jalaṃ dhāmapatiṃvinā,

Rajjakaraṇaṃ tathā mayhaṃ, vinā dhammā na sobhati.

6.

Na sobhati hathā ratti, nisānāthaṃ vinā sadā,

Rajjakaraṇaṃ tathā mayhaṃ, vinā dhammā na sobhati.



我来为您翻译这段巴利文:
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者。
《味之河》
礼敬序言
1
我礼敬导师那庄严的双足，是众生的皈依，
如梵天等头顶上的宝珠放射光芒，
犹如莲花般柔软美丽的肤色，
具足轮宝等殊胜相好。
2
胜者长期精进不懈所成就，
修行者因此获得寂静之道；
如如意树、如如意宝般闪耀，
我常常顶礼这无与伦比的法道。
3
诸根寂静、清净无染的善逝之子，
是值得供养的无上福田；
寻求庇护者的皈依，远离一切苦，
我以头面礼敬这无价的清净僧伽。
4
因赞叹三宝所获功德，
愿以此功德消除一切罪业，
我将宣说甘美的味之河，
请善人们聆听，它能带来喜悦。
5
往昔阿罗汉们用僧伽罗语，
讲述了各种各样的故事，
古人们将其保存下来。
6
大寺僧院的旃俱多分院住持，
名叫罗塔帕拉的持戒功德藏。
7
为利益众生从巴利语翻译，
因重复等过失变得混乱；
我将整理使其无有混乱，
请专心地听。
8
因为这是离欲者过去所说，
所以这话值得尊重，
一切善人都应当赞叹。
阎浮提（印度次大陆）所生故事
法爱好者品
法爱好者的故事之缘起
这些故事发生在两处：阎浮提和狮子国（斯里兰卡）。其中阎浮提有四十个故事，狮子国有六十三个故事。首先讲述阎浮提的故事，从法爱好者的故事开始。怎么说呢？在我们的世尊之前，在这贤劫中，出现了一位名叫迦叶的导师。在这位世尊的教法灭没后不久，我们的菩萨投生在波罗奈国王的第一王后腹中。就在他出生的那一刻，所有众生心中都生起了对法的觉知，因此他们给他取名为"法爱好者"。这位王子在众多侍从的照料下成长，精通一切技艺，被父王册封为副王，他完满实践布施等十善业道。在父王去世后，大臣们为他举行了加冕典礼。这位法爱好者大王在如天城般的波罗奈城（现今印度瓦拉纳西）执掌如转轮王般的波罗奈王权。每半月，他躺在庄严的床榻上这样思维：没有正法，我享受王权荣华是不相称的，就像没有太阳的天空一样。他思考了种种原因，因此这里说：
1
由于过去精进不懈，
修习戒等功德，
如帝释天王在天界，
我在这最胜城中获得王位。
2
以迷人的容貌和声誉，
以令人愉悦的声音，
以芬芳的香气，
以美味的滋味。
3
以令身体愉悦的触觉，
我获得了大神通力，
但知道不应该仅以此
而陷入放逸。
4
我将以虔诚之心，
施予身体乃至生命，
以及财富谷物，
我要听闻能带来吉祥、
能断除生死的佛陀之法。
5
如同没有太阳的天空不庄严，
我的王权若无正法也不庄严。
6
如同没有月亮的夜晚不庄严，
我的王权若无正法也不庄严。

7.

Alaṅkatopi ce hatthī, vinā dāṭhā na sobhati,

Rajjakaraṇaṃ tathā mayhaṃ, vinā dhammā na sobhati.

8.

Yathā kallolamālīyaṃ,

Vinā velā na sobhati,

Rajjakaraṇaṃ tathā mayhaṃ,

Vinā dhammā na sobhati.

9.

Yathā sumaṇḍito rājā,

Kupaṭo neva sobhati,

Rajjakaraṇaṃ tathā mayhaṃ,

Vinā dhammā na sobhati.

10.

Dhammameva suṇissāmi, dhamme me ramatī mano,

Na hi dhammā paraṃ atthi, dhammamūlaṃ tisampadanti.

Evaṃ cintetvā pātova sirigabbhā nikkhamma susajjite samussitasetacchatte rājapalleṅke amaccagaṇa parivuto nisīdi devarājāviya virocamāno, nisinno pana rājā amacce evamāha, yo panettha bhonto buddhabhāsitesu dhammesu kiñcidhammaṃ jānāti, so bhāsatu, sotumicchāmidhammanti, te sabbepi mayaṃ deva na jānāmāti āhaṃsu, taṃ sutvā a na tta ma no rājā evaṃ cintesi, yannūnāhaṃ hatthikkhandhe sahassaṃ ṭhapetvā nagare bheriṃcarāpeyyaṃ, yaṃ appevanāma koci dhanalobhena cātuppadikāyapi gāthāya dhammaṃ deseyya. Taṃ me dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatīti, tato so tathā katvāpi dhammadesakaṃ alabhanto puna dvisahassaṃ ticatupañcasahassantiyāvakoṭippakoṭiṃdammīti, tato gāma nigama janapade, tato seṭṭhiṭṭhānaṃ senāpati uparājaṭṭhānā dayopi, puna setacchattaṃ dammi, rājavesaṃ pahāya attānaṃ dāsaṃ sāvetvā dhammadesentassa dammiti vatvā bheri carāpetvāpi dhamma desakamalabhitvā saṃviggo kimme dhammaviyogena rajjenāti amaccānaṃ rajjaṃ nīyyātetvā saddhammagavesako dhammasoṇḍakamahārājā mahāvanaṃ pāvisi gāma nigama rājadhāni paramparāya, tenettha.

11.

Pure bheriṃ carāpetvā,

Dhammasoṇḍo narādhipo;

Saddhammajjhesakaṃ satthu,

Aladdhā dhanakoṭihi.

12.

Dāso homi pahāyāhaṃ,

Rājattaṃ desakassa me;

Iccāha so mahīpālo,

Aho dhammesu lolatā.

13.

Rajjaṃ nīyyātayitvāna, amaccānaṃ manoramaṃ,

Vanaṃ pāvisi so rājā, gavesaṃ dhammamuttamanti.

Mahāvanaṃ paviṭṭhakkhaṇe pana mahāsattassa puññatejena sakkassāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi, atha devarājā cintesi akāmaṃ me paṇḍukambala silāsanaṃ uṇhamahosi, kinnukho kāraṇanti lokaṃ olokento sakko devarājā dhammasoṇḍaka mahārājānaṃ sakalajambudīpaṃ vicinitvā saddhammajjhesakaṃ alabhitvā vanaṃ paviṭṭhabhāvaṃ addasa, dhammasoṇḍakamahārājā saddhammatthāya rajja dhana bandhu jīvitampi pahāya araññaṃ paviṭṭho, na so vatāyaṃ yovā sovā satto, imasmiṃyeva kappe buddho bhavissati, buddhabodhisatto cāyaṃ ajjeva mahāraññaṃ paviṭṭho saddhammaṃ aladdhā mahādukkhaṃ pāpuṇeyya, na cetaṃ yuttaṃ, ajja mayā tattha ganthabbaṃ dhammāmatarasena tamabhisiñcitvā rajje pahiṭṭhāpetunti cintetvā attabhāvaṃ vijahitvā bhayānakaṃ mahantaṃ rakkhasavesaṃ nimmiṇitvā mahāsattābhimukho avidūre attānaṃ dassesi, tenettha.

14.

Byagghacchasīhamahiso ragahatthidīpi,

Migākulaṃ kaṇṭakaselarukkhaṃ;

Narānamindo pavisitvakānanaṃ,

Itocito vibbhami dhammakāmo.

15.

Tassānubhāvena purindadassa,

Silāsanaṃ uṇhamahosi kāmaṃ;

Teneva so lokamudikkhamāno,

Addakkhi dhīraṃ vipine carantaṃ.

16.

Mayajja taṃ dhammarasena sammā,

Santappayitvā gamanaṃ varanti;

Mantvā subhīmañjanakūṭavaṇṇaṃ,

Mahāmukhaṃ niggata bhīmadāṭhaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
7
即使装饰华丽的象，没有象牙也不庄严，
我的王权若无正法，同样也不庄严。
8
如同布满波浪的海，
若无海岸不庄严，
我的王权也是如此，
若无正法不庄严。
9
如同装饰华美的国王，
若着劣衣不庄严，
我的王权也是如此，
若无正法不庄严。
10
我只愿听闻正法，我的心喜乐于法，
因为没有什么胜过正法，一切成就皆以法为根本。
如是思维后，他清晨离开寝宫，坐在装饰精美、撑起白伞的王座上，被大臣们环绕，如天王般庄严。国王坐定后对大臣们说："诸位，若有人知道佛陀所说的任何法，请说出来，我想听闻正法。"他们都回答说："大王，我们都不知道。"听到这话，国王不悦，这样思维："我何不在象背上放置一千金钱，让人在城中敲锣宣布，或许有人因贪财而为我讲说哪怕四句偈颂的法。这将长期有益于我的安乐。"于是他这样做了，但找不到说法者，又增加到两千、三千、四千、五千，直至俱胝又俱胝。然后又遍及村镇地区，又提供长者、将军、副王等职位，最后说愿给予白伞（王位），自己放弃王者装束宣称做奴隶给说法者。即使敲锣宣布这些，仍找不到说法者。他感到忧虑："没有正法，王位于我何用？"于是将王权交给大臣们，寻求正法的法爱好者大王便经过一个又一个的村镇王城，进入大森林。因此这里说：
11
昔日法爱好者，
人中之主敲锣宣布；
即使以俱胝财富，
也寻不得导师正法。
12
"我愿放弃王位，
做为说法者之奴"，
如是说这位国王，
啊！对法何等渴慕。
13
将可爱的王权，
交付给诸大臣，
这位国王进入森林，
寻求无上正法。
当大士刚进入大森林时，以其功德力，帝释天的座位显现热相。天王思维："我的赤黄色石座无故变热，这是什么原因？"观察世间，帝释天王看到法爱好者大王遍寻整个阎浮提找不到请法者而入林。法爱好者大王为了正法舍弃王位、财富、亲族乃至生命而入林。他不是普通众生，将在这个劫中成佛，他是菩萨。今天他入大林若得不到正法将遭受大苦，这是不应该的。今天我应当前往那里，用法甘露灌顶他，让他重返王位。想到这里，他变换形貌，化现成可怖的巨大夜叉形象，在离大士不远处显现自身。因此这里说：
14
虎豹狮子野牛狂象豹，
兽群荆棘岩石树木中；
人中之王入此森林时，
为求正法东西游行。
15
因他威力天王帝释的，
石座无故显现热相；
因此他观察世间时，
见贤者游行林中。
16
"今日我当以法味，
善加满足他归返"；
想已化现极可怖，
如山峰般巨口獠牙。

17.

Dittaggisaṅkāsa visālanettaṃ,

Majjhena bhaggaṃ cipiṭagganāsaṃ;

Kharatambadāṭhiṃ ghanamassuvantaṃ,

Nīlodaraṃ gajjitabhīmaghosaṃ.

18.

Karoruhaṃ tikkhasalohitāyataṃ,

Visāladhotāyatakhaggahatthaṃ;

Gadāyudhenaṅkitamaññabāhuṃ,

Daṭṭhoṭṭhabhīmaṃ savalīlalāṭaṃ.

19.

Manussamaṃsādanarattapānaṃ,

Bhayānakaṃ kakkhalayakkhavaṇṇaṃ;

Sumāpayitvāna vanantarasmiṃ,

Dassesi attaṃ sa narādhipassāti.

Atha mahāsatto attano avidūre ṭhitaṃ rakkhasaṃ addakkhi, taṃ disvānāssa bhayaṃvā chambhitattaṃvā citthutrāsamattaṃvā nāhosi, kimatra cintesi, apināma evarūpo pirakkhaso dhammaṃ jāneyya, yannūnāhaṃ tassa santike dhammaṃ suṇissāmi, tamme dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatīti cintesi. Cintetvā capana ajja mayā tamupasaṅkamma pucchitaṃ vaṭṭatīti gantvā rakkhasena saddhiṃ sallapanto āha.

20.

Asmiṃ vanasmiṃ tarusaṇḍa maṇḍite;

Suphullitānekalatākulākule;

Adhiggahīto si mahānubhāva,

Pucchāmi taṃ deva vadehi kaṅkhaṃ.

21.

Dhammaṃ gavesaṃ vanamāgatomhi,

Pahāya rajjaṃ api ñātisaṅghaṃ;

Jānāsi ce samma vadehi mayhaṃ,

Ekampi gāthaṃ sugatena desitaṃ.

Tato yakkho āha.

22.

Dhammaṃ pajānāmahamekadesaṃ,

Jineritaṃ sādhutaraṃ rasānaṃ,

Desemi cehaṃ tava dhamma maggaṃ,

Tuvañhi kiṃ kāhasi desakassāti.

Atha mahāsatto āha.

23.

Rajje ṭhito assamahaṃ sace bho,

Anapparūpaṃ pakaromi pūjaṃ;

Idāni eko vanamajjhapatto,

Karomi kiṃ dehamimaṃ ṭhapetvā.

24.

Yadicchasi tvaṃ mama maṃsalohitaṃ,

Karomahaṃ saṅgahamajja tena,

Na catthi aññaṃ tava accanīyaṃ,

Desehi dhammaṃ sugata ppasatthanti.

Tato yakkho āha.

25.

Bhutvāna maṃsaṃ suhitova santo,

Hantvā pipāsaṃ rudhiraṃ pivitvā;

Dhammaṃ kathetuṃ pabhavāmi tuyhaṃ,

Vattuṃ na sakkomi khudāparetoti.

Atha mahāsatto āha.

26.

Bhutvā tuvaṃ maṃ pathamañhi yakkha,

Pacchā tu desessasi kassa dhammaṃ;

Dhammassa mayhaṃ tava maṃsalābhaṃ,

Tvameva jānāhi yathā bhaveyyāti.

Evaṃ vutte sakko devānamindo sādhu mahārāja ahameva yuttaṃ jānāmīti vatvā tassāvidūre tigāvutubbedhaṃ añjanavaṇṇaṃ mahantaṃ pabbataṃ māpetvā mahārāja imamāruyha pabbatamuddhaniṭṭhito mama mukhe patatu, ahaṃ patanthassa te dhammaṃ desessāmi, evaṃ sante tuyhaṃ dhammapaṭilābho, mayhaṃca maṃsapaṭilābho bhavissatīti. Taṃ sutvā mahāsatto anamatagge saṃsāre saṃsarato me sīhabyagghacchamacchakacchapavihaṅgādīnaṃ bhakkhabhūtassa jātīsu pamāṇaṃ natti, ajja mayā sambuddhassa dhammatthāya jīvitaṃ pariccajituṃ vaṭṭatīti cintetvā evamāha.

27.

Saṃsāravaṭṭesu vivaṭṭamānā,

Papponti dukkhaṃ janatā anekā;

Etañhi bho attano vā parassa,

Atthāya nāhosi ahosi tucchaṃ.

28.

Tvamadinnahārī tica pāradāriko,

Pāṇātipātīsi musā abhāsi;

Tva majjapāyīti akāsi dosaṃ,

Paggayha dukkhaṃ bahuso dadanti.

29.

Etañhi bho attano vā parassa,

Atthāya nāhosi ahosi tucchaṃ;

Rukkhā papātā papatitvakeci,

Dubbandhiyā duggavisādanena.

30.

Byādhīhi nānākharavedanāhi,

Maranti sattā utuvedanāhi;

Etañhi bho attano vā parassa,

Atthāya nāhosi ahosi tucchaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
17
眼如烈火般广大，
中间凹陷鼻扁平；
獠牙粗糙铜色，浓须垂下，
腹部青黑，吼声可怖。
18
手指长而尖利染血，
手持宽大明亮长剑；
另一臂持有铁棒，
嘴唇可怖，额头皱褶。
19
食人肉饮鲜血，
可怖粗暴夜叉形；
在森林中化现，
向人王显现自身。
这时大士看见站在自己不远处的夜叉，见到他时并无恐惧、战栗或丝毫惊慌。他是这样想的："或许这样的夜叉也知道正法，我不如向他听闻正法，这将长期有益于我的安乐。"想到这里，他又想："今天我应该去接近他询问。"于是前往与夜叉交谈说道：
20
在这树木庄严的森林中，
种种藤蔓盛开缠绕；
你具大威力者所居，
我问你天神请释我疑。
21
我为寻求正法来到林中，
舍弃王位及亲族众；
贤友若知请为我说，
哪怕一偈善逝所说。
于是夜叉说：
22
我知一分正法，
胜者所说诸味中最胜，
我若为你说法道，
你将如何报答说法者？
这时大士说：
23
若我还在位时贤友，
必定献上无量供养；
如今独自处林中，
除此身躯别无所有。
24
若你想要我的血肉，
今日我愿以此供养，
除此之外无他物，
请说善逝所赞法。
于是夜叉说：
25
吃饱你的肉之后，
饮血止渴满足时；
我才能为你说法，
饥饿时无力言说。
这时大士说：
26
夜叉啊你若先吃我，
之后要向谁说法？
我得正法你得肉，
你自己想该如何。
听到这话，帝释天王说："善哉大王，我知道该怎么办。"说完在离他不远处化现出一座三伽浮塔高的青黑色大山，说道："大王，请你登上这座山峰，从顶上跳入我口中，我会在你坠落时为你说法。这样你将得到正法，我也将得到肉食。"听到这话，大士想道："在无始轮回中流转时，我曾作为狮子、虎、熊、鱼、龟、鸟等被吃，次数无量。今天我应该为了正觉者的法而舍弃生命。"于是说道：
27
众生在轮回中流转，
遭受种种无量苦；
贤友啊为己为人，
这些都是空无益。
28
你偷盗又行邪淫，
杀生并且说妄语；
你饮酒造作过失，
承受多苦不断增。
29
贤友啊为己为人，
这些都是空无益；
有些从树上悬崖坠落，
因绳索或剧毒而死。
30
因各种病痛折磨，
众生死于气候之苦；
贤友啊为己为人，
这些都是空无益。

31.

Byagghacchamaccho ragakucchiyañhi,

Matassa me natthi pamāṇasaṅkhā;

Etañhi bho attano vā parassa,

Atthāya nāhosi ahosi tucchaṃ.

32.

Etajja me ducca ja mattadānaṃ,

Na hoti devissariyādikāya;

Sabbaññubhāvaṃ pana pāpuṇitvā,

Saṃsārato nittaraṇāya satte.

33.

Tvaṃ samma mayhaṃ bahuso pakārī,

Tasmā tavetaṃ vacanaṃ karomi;

Asaṃkito desaya mayhadhammaṃ,

Samijjhate dāni manoratho teti.

Evañca pana vatvā mahāsatto pabbatamāruyha ṭhito āha, ahamajja rajjena saddhiṃ jīvitañca sarīramaṃsañca saddhammatthāya dammīti somanassappatto hutvā samma dhammaṃ desehīti vatvā tasmiṃ mahādāṭhaṃ mahāmukhaṃ vivaritvā ṭhite tassābhimukho upapati. Atha sakko devānamindo somanasso acchariyappatto attabhāvaṃ vijahitvā alaṅkatadibbattabhāvaṃ māpetvā ākāse taruṇasuriyo viya obhāsamāno ākāsato patantaṃ mahāsattaṃ ubhohi hatthehi daḷhaṃ patigaṇhitvā devalokaṃ netvā paṇḍukambala silāsane nisīdāpetvā dibbamayehi gandhamālādīhi pūjetvā sayaṃ dhammaṃ sutvā pasanno pasannākāraṃ katvā kassapadasabalena desitāya aniccādiparidīpikāya.

34.

Aniccāva ta saṅkhārā, uppādavayadhammino;

Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukhoti.

Gāthāya dhammadesanena tassa manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā devaloke mahantaṃ sirivibhavaṃ dassetvā ānetvā sakarajjeyeva patiṭṭhāpetvā appamatto hoti mahārājāti ovaditvā devalokameva agamāsīti.

35.

Iti amitasiriṃ vā jīvitaṃ vāpi santo,

Na sumariya pasatthaṃ dhammamevā caranti;

Tanutara vibhavānaṃ appamāyūnamambho,

Iha kusalapamādo ko nu tumhādisānanti.

Dhammasoṇḍakavatthuṃ paṭhamaṃ.

2. Migaluddakassa vatthumhi ayamānupubbikathā

Ito kira eka tiṃsatime kappe sikhīnāma sammāsambuddho samatiṃsa pāramiyo pūretvā paramātisambodhiṃ patvā sadevakaṃ lokaṃ saṃsārakantārā uttārento dhammaratanavassaṃ vassāpento dhammabheriṃpaharanto dhammaketuṃ ussāpento ekasmiṃ samaye viveka manubrūhanto araññāyatanaṃ pāvisi, pavisitvā capana supupphitanāgapunnāgādinānātarusaṇḍamaṇḍite suphullasumanamālatippabhutinānālatākule anekavidhadipadacatuppadasaṅghanisevite ramaṇīye sītalasilātale catugguṇaṃ saṅghāṭiṃpaññapetvā nisīdi chabbaṇṇaraṃsīhi disaṃ pūrayanto, tadā tattha devabrahmanāgasupaṇṇādayo sannipatitvā dibbamayehi gandhamālādīhi bhagavantaṃ pūjayamānā thomayamānā namassamānā aṭṭhaṃsu, tasmiṃ panasamāgame bhagavā madhurassaraṃ nicchārento brahmaghosena catusaccapaṭisaṃyuttaṃ dhammaṃ deseti amatavassaṃ vassāpentoviya. Tadā eko migaluddako vanaṃ paviṭṭho migasūkare hantvā maṃsaṃ khādanto taṃ ṭhānaṃ patvā addasa bhagavantaṃ dhammaṃ desentaṃ. Disvā ekamantaṃ ṭhito dhammaṃ sutvā cittaṃ pasādetvā tato cuto devaloke nibbattitvā chasu kāmasaggesu manussesuca aparāparaṃ issariyaṃ anubhavanto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto bhagavato sāsane pabbajitvā ekadivasaṃ dhammaṃ desentassa bhagavato catusaccapati saṃyuttaṃ dhammakathaṃ sutvā catupaṭisambhidāhi arahattaṃ patvā ekadivasaṃ bhikkhusaṅghamajjhagato attano katakammappakāsanena pītivācamudāhari.



我来为您翻译这段巴利文：
31
在虎熊鱼兽腹中，
我死次数难计量；
贤友啊为己为人，
这些都是空无益。
32
今日我这难舍之施，
不为天界诸享乐；
而是为证一切智，
度众生出轮回苦。
33
贤友你于我多有助益，
因此我遵从你的话；
请无疑虑为我说法，
今日愿望将得成就。
说完这些话，大士登上山峰站立说道："今天我为了正法献出王位、生命和身体的血肉。"心生欢喜地说："贤友请说法。"当夜叉张开大口獠牙站立时，他朝向他跳下。这时帝释天王欢喜惊叹，舍弃化身，现出庄严天身，如朝阳般在空中放光，用双手稳稳接住从空中坠落的大士，带他到天界，让他坐在赤黄色石座上，以天界的香花等供养他。自己听闻正法后生起信心，表达敬意，用迦叶佛所说显示无常等的偈颂：
34
诸行实无常，是生灭之法；
生已还灭去，寂灭乃为乐。
以此说法满足他的愿望，向他展示天界的大威德荣华，然后带他返回自己的王国安置他，告诫说："大王请保持不放逸"，便回天界去了。
35
如是智者不顾无量荣华与生命，
唯行圣者所赞叹之法；
啊！微少财富短暂寿命者，
你们这样的人何故放逸善法？
法爱好者的故事第一
猎人的故事之缘起
据说在此三十一劫前，有位名叫尸弃的正等正觉者，圆满三十波罗蜜，证得无上正等正觉，令包括天界在内的世界度脱轮回旷野，降下正法宝雨，击响正法之鼓，高举正法之幢。有一次他为培养远离，进入阿兰若处。进入后，在装饰着盛开的龙树、龙眼树等各种树木，缠绕着盛开的茉莉花等各种藤蔓，为众多两足四足众生所栖息的宜人清凉石板上，铺设四重僧伽梨衣坐下，以六色光明照耀四方。那时天、梵、龙、金翅鸟等聚集在那里，以天界的香花等供养世尊，赞颂礼拜而立。在那个集会中，世尊发出悦耳的声音，以梵音宣说与四谛相应之法，如降下甘露之雨。那时有一个猎人进入森林，以杀鹿野猪食肉为生，来到那个地方，看见世尊在说法。看见后站在一旁听闻正法，内心生起信心。此后命终投生天界，在六欲天界和人间反复享受王权，在现在佛陀出世时投生在舍卫城（现今印度北方邦斯拉瓦斯提）的良家，长大后在世尊的教法中出家，一天听闻世尊宣说与四谛相应的法，证得具足四无碍解的阿罗汉果。有一天在比丘僧团中，以宣说自己的往业而发出欢喜之语。

1.

E ka tiṃ se ito kappe,

Loke uppajji nāyako;

Pattiṃsa lakkhaṇātiṇṇo,

Sambuddho sa sikhīvhayo.

2.

Jalanto dīparukkhova, sūriyova nabha muggato;

Merurājāva sambuddho, janesaggo patāpavā.

3.

Pūretvā dhammanāvāyaṃ, sa nātho sakalaṃ pajaṃ;

Patiṭṭhapento saṃsāra, kantārā santibhūmiyaṃ.

4.

Dhammaketuṃ samussento, hananto dhammadundubhiṃ;

Satte dukkhā pamocento, vasī tattha jino vasī.

5.

Ekasmiṃ samaye nātho,

Lokapajjotako jino;

Vivekakāmo sambuddho,

Surammaṃ kānanaṃ gato.

6.

Punnāganāgapūgādi, nānāpādapasaṃkulaṃ;

Latā liṅgitasākhāhi, sā modakusumāyutaṃ.

7.

Kusumā modasammatta, chappadāli nisevitaṃ;

Nānāmiga gaṇākiṇṇaṃ, mayūragaṇa naccitaṃ.

8.

Sītalacchodikāsādhu, supatitthajalāsayaṃ;

Āsāra sāradhārāhi, nijjharāsata saṃkulaṃ.

9.

Gantvāna so mahāraññaṃ,

Sītalaṃ sikatātalaṃ;

Silātale nisinnosi,

Vissajjento charaṃsiyo.

10.

Devā tattha samāgantvā, pūjesuṃ dvipaduttamaṃ;

Dibbehi gandhamālāhi, naccehi turiyehica.

11.

Devadevo tadā deva, saṅghamajjhe nisīdiya;

Catusacca madesesi, niccharaṃ madhuraṃ giraṃ.

12.

Tadāhaṃ luddako āsiṃ, migasūkaramārako;

Migamaṃsena jivāmi, tena posemi dārake [posentoputtadārake itikatthaci].

13.

Tadāhaṃ migavaṃ yāto,

Sabāṇo sasarāsano;

Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ,

Devasaṅghapurakkhataṃ.

14.

Candaṃva tārakākiṇṇaṃ, meruṃvaṇṇavamajjhagaṃ;

Virocamāna māsīnaṃ, catusaccappakāsakaṃ.

15.

Ekapasse ṭhito tattha, assosiṃ dhammamuttamaṃ;

Tattha cittaṃ pasādetvā, somanassaṃ pavedayiṃ.

16.

Ekatiṃse ito kappe,

Yaṃ puññaṃ pasutaṃ mayā;

Tenāhaṃ puññakammena,

Jātosiṃ devayoniyaṃ.

17.

Sampattimanubhutvāna, chakāmagge parāparaṃ;

Devasaṅghaparibbūḷho, vimāne ratanāmaye.

18.

Manussesuca yaṃ aggaṃ, tassa bhāgī bhavāmahaṃ;

Bhoge me ūnatā natthi, saddhammasavaṇe phalaṃ.

19.

Imasmiṃ bhaddake kappe,

Sāvattipuramuttame;

Aḍḍhe mahaddhane sāle,

Jātohaṃ udite kule.

20.

Mahatā parivārena, patto vuddhiṃca viññutaṃ;

Cārikaṃ caramānohaṃ, patto jetavanaṃ varaṃ.

21.

Addasaṃ saha sissehi, nisinnaṃ sugataṃ tadā;

Assosiṃ madhuraṃ dhammaṃ, catusaccappakāsakaṃ.

22.

Sutvāna madhuraṃ dhammaṃ, pabbajitvāna sāsane;

A jarā maraṃ sītibhūtaṃ, patto nibbāṇamuttamaṃ.

23.

Sutaṃ ekamuhuttaṃ me, tadā dhammaṃ sudesitaṃ;

Tenamhi caturāpāye, na jāto na kutobhayaṃ.

24.

Karamukkhippa vakkhāmi, karothe kagiraṃ mama;

Mamo pamaṃ karitvāna, dhammaṃ suṇātha sādhukanti.

Evañca pana vatvā satte dhammasavaṇe niyojesīti.

25.

Iti tanutarakālaṃ sādhu dhammaṃ suṇitvā,

Adhigatavibhavānaṃ ānubhāvaṃ suṇitvā;

Bhavavibhavasukhaṃ bho patthayantā kusītaṃ,

Jahatha suṇatha dhammaṃ dullabhaṃ dullabhassāti.

Migaluddakassa vatthuṃ dutiyaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
1
三十一劫之前，
世间生起导师；
具足三十二相，
名为尸弃正觉。
2
如照耀灯树，如升空日轮；
如须弥山王，正觉具威光。
3
以法船满载，救护一切众；
安置轮回苦，旷野至寂地。
4
高举法幢旗，敲响法之鼓；
解脱众生苦，胜者住其处。
5
一时那导师，
世间光明胜者；
正觉乐远离，
前往美丽林。
6
龙树及龙眼，各种树丛生；
藤蔓缠绕枝，具足悦意花。
7
花香醉蜜蜂，六足众栖息；
种种兽群聚，孔雀群翩舞。
8
清凉水池塘，水岸甚适宜；
瀑布百道流，倾泻甘露水。
9
他到大森林，
清凉沙地上；
坐于石板上，
放射六色光。
10
诸天来集会，供养两足尊；
以天界香花，歌舞及音乐。
11
天中天那时，坐于天众中；
宣说四圣谛，发出悦耳音。
12
那时我是猎人，杀戮鹿与猪；
靠鹿肉为生，养活我妻儿。
13
那时我去打猎，
带弓箭武器；
见无垢佛陀，
天众所围绕。
14
如月被星绕，如立须弥山；
光明而安坐，演说四圣谛。
15
站在一旁处，听闻无上法；
于此生净信，表达大欢喜。
16
从此三十一劫，
我所积福德；
以此福业力，
投生于天界。
17
反复享受福，六欲天界中；
天众所围绕，住宝石宫殿。
18
人间诸殊胜，我皆得分享；
我财无缺乏，闻法之果报。
19
于此贤劫中，
最胜舍卫城；
富裕大财家，
我生高贵族。
20
有大众围绕，长大具智慧；
游行时来到，殊胜祇园寺。
21
那时见善逝，与弟子同坐；
听闻甘美法，开示四圣谛。
22
听闻甘美法，于教法出家；
证得无老死，最上寂灭界。
23
我闻善说法，仅一刹那间；
由此四恶趣，不生无所惧。
24
我举手宣说，你们听我言；
以我为榜样，善听妙正法。
如是说已，他劝导众生听闻正法。
25
如是短时善闻法，
听闻获得福德力；
渴求有生诸福乐，
舍懈怠闻难得法。
猎人的故事第二。

3. Tiṇṇaṃjanānaṃ vatthumhi ayamānupubbīkathā

Jambudīpasmiṃ kira pubbe mahānidāgho ahosi, tadā nidāghasuriyena sakiraṇakarā vāpi pokkharaṇi nadī girikandaranijjharādīsu udakaṃ nissesaṃ katvā pītamiva udake parikkhīṇe macchakacchapādayo yebhuyyena vināsaṃ pattā. Atha mahāraññabhūmiyaṃ rukkhatiṇalabhādayo atīva milātā ahesuṃ. Migapakkhinopighammābhitattā pipāsito marīciṃ toyantimaññamānā itocitoca dhāvantā mahādukkhappattā ahesuṃ. Tadā eko suvapotako pipāsito tattha tattha pānīyaṃ pariyesanto mahāraññe ekasmiṃ pūtipādape saṭṭhiratane narakāvāṭe pānīyagandhaṃ ghāyitvā lobhena pātuṃ otiṇṇo atipānena bhāro tattheva patitvā uggantuṃ nāsakkhi. Athāparopi sappoca manussocāti dve janā tattheva patiṃsu, sappānāma vivekaṃ laddhāva attaṃ vijahanti. Tasmāyaṃ aladdhā vivekattaṃ uggantuṃ nāsakkhi. Anālambattā manussopi. Te uggantuṃ asakkontā maraṇabhayabhītā aññamañña maviheṭhentā tattheva vasiṃsu. Atheko barāṇasīvāsiko manusso vanaṃ paviṭṭho tatheva pānīyaṃ pariyesamāno taṃ ṭhānaṃ patvā te tayopi disvā kampamānahadayo valliyā piṭakaṃ bandhitvā sikkāya pakkhipitvā otāretvā te tayopi uddhari, athānena te amhākaṃ jīvitaṃ dinnanti somanassā tassevamāhaṃsu, sāmi mayaṃ tumhe nissāya jīvitaṃ labhimha, tumhe ito paṭṭhāya amhākaṃ sahāyo, mayampi te sahāyā, amhākaṃ vasanaṭṭhānāni āgantukāmāti vatvā tesu tāva suvapotako āha, sāmi bārāṇasiyaṃ dakkhiṇadvāre mahānigrodho atthi, tatthāhaṃ vasāmi, tava tathārūpe kicce sati mama santikamāgamma suvāti saddaṃkarohīti vatvā mettithiraṃ katvā pakkāmi, sappopi sammāhaṃ tasseva nigrodhassā vidūre mahantaṃ vammikaṃ atthi, tattha vasāmi, tavatthe sati tatthāgantvā dīghātisaddaṃ karohīti vatvā tathevapakkāmi, manussopi bārāṇasiyaṃ asukāyanāma vīthiyā asukagehe vasāmi, tavatthe sati mama santikaṃ āgacchāti vatvā pakkāmi, athā parabhāge so upakārako puriso attano kicce sañjāte mama sahāyānaṃ santikaṃ gamissāmīti saṅketānusārena gantvā nigrodhamūle ṭhito suvassa saddamakāsi, taṃ sutvā suvapotako vegenāgantvā tena saddhiṃ paṭisammoditvāsamma cirenā gatosi, āgatakāraṇaṃ me ācikkhāti āha.

我来为您翻译这段巴利文：
三个人的故事之缘起
据说从前在阎浮提（印度次大陆）发生了大旱灾，那时炎热的太阳以光线将池塘、湖泊、河流、山洞瀑布等处的水完全吸干似的。水干涸后，鱼和龟等大多灭亡。于是在大森林中，树木草叶等都极度枯萎。鹿和鸟等被炎热所逼，口渴难耐，误以为海市蜃楼是水，东奔西跑，遭受极大痛苦。
那时有一只小鹦鹉口渴，到处寻找饮水，在大森林中一棵腐朽的树下闻到六十肘深的坑洞中有水的味道，因贪欲下去饮水，因饮水过多而沉重，掉在那里无法爬出。此后又有一条蛇和一个人，这两个也掉在那里。蛇若得到安静就会蜕皮。因此这条蛇因未得安静而无法爬出。那人因无可攀援也是如此。他们无法爬出，害怕死亡，互不伤害，就住在那里。
这时有一个波罗奈城（现今印度瓦拉纳西）的居民进入森林，同样在寻找饮水，来到那个地方看到这三位，心中震惊，用藤条编篮子系上绳子放下去，把这三位救了上来。于是他们因"此人救了我们的性命"而欢喜，对他这样说："大德，我们因您而得到生命，从今以后您是我们的朋友，我们也是您的朋友，愿您来到我们的住处。"
其中首先鹦鹉说："大德，在波罗奈城南门有一棵大榕树，我住在那里。当您有任何需要时，来到我这里发出'鹦鹉'的声音。"说完建立友谊后离去。蛇也说："朋友，我住在那同一棵榕树不远处的一个大蚁穴中，当您有事时来那里发出'长呼'的声音。"说完同样离去。那人也说："我住在波罗奈城某条街某户人家，当您有事时请来找我。"说完离去。
后来那位施恩者有事时想："我要去见我的朋友们。"便按照约定去到榕树下发出鹦鹉的声音。听到声音后，小鹦鹉迅速飞来，与他寒暄后说："朋友，你来得好晚啊，请告诉我你来的原因。"

 Sopāha sammāhaṃ jīvitu masakkonto puttadārake ñātīnaṃ paṭipādetvā tava santikamāgatomhiti, suvapotakopi sādhu samma tayā kataṃ mama santikamāgacchantena, tayā mama jīvitaṃ dinnaṃ, mayāpi tava jīvanupāyaṃ kātuṃ vaṭṭati, yāvāhaṃ āgacchāmi, tāvettha thokaṃ vissamāti vatvā pakkāmi jīvanupāyaṃ pariyesamāno, tasmiṃ kira samaye bārāṇasīrājā nagarato nikkhamma susajjituyyānaṃ pavisitvā sapariso kīḷitvā majjhantikasamaye suphullitaṃ pañcapadumasañchanvaṃ maṅgalapokkharaṇiṃ disvā nahāyitukāmo sabbābharaṇāni omuñcitvā rājapurise paṭipādetvā nahāyituṃ otari, tadā suvapotako taṃ ṭhānaṃ patto sākhantare nilīno rājapurisānaṃ pamādaṃ disvā rañño muttāhāraṃ ḍasitvā ākāsaṃ pakkhanditvā vegenāgantvā attano sahāyassa datvā appamatto imaṃ valañjehi sammāti vatvā adāsi, tato so naṃ gahetvā imaṃ kuhiṃ paṭisāmessāmīti cintonto mameko sahāyako antonagare vasati, tasmiṃ ṭhapessāmīti cintetvā yathāsaṅketamupagamma taṃ disvā paṭisanthāraṃ katvā suvapotakena kato pakāraṃ pakāsetvā imaṃ muttāhāraṃ sādhukaṃ ṭhapehīti vatvā adāsi, taṃkhaṇe rājā nahātvānulitto ābharaṇāni pilandhento muttāhāraṃ nāddasa. Tato rājapurisā antoca bahica parijane upaparikkhitvā muttāhāraṃ apassantā nagare bheriṃ carāpesuṃ, yo muttāhāraṃ passati, tassa rājā mahantaṃ yasaṃ dassatīti. Taṃ sutvā so mittadūbhī evaṃ cintesi, ahaṃcamhi dukkhito, yannūnāhaṃ muttāhāraṃ rañño dassetvā sukhena vaseyyaṃ, kimme etenāti tena kataṃ tathārūpaṃ upakāraṃ asallakkhento mahāmittadūbhī puriso rājapurise upasaṅkamma muttahāraṃ attano santike ṭhapitabhāvaṃ kathesi, bho mama santike eko puriso muttahāraṃ ṭhapesīti. Evaṃ asappurisasaṃsaggoti, tathāhi.

1.

Yathā saṃvaḍḍhito nimbo, madhukhīro dasiñcanā;

Na yāti madhuraṃ taṃ vo, pakāra masataṃ kataṃ.

2.

Sīsenu daka mādāya, vaḍḍhitopi nuhītaru;

Na yāti madhuraṃ taṃvo, pakāramasataṃ kataṃ.

3.

Niccaṃ khīrodapānena, vaḍḍhito siviso yathā;

Visaṃva parivatteti, tathā nīcopakārakaṃ.

4.

Yathāttanā kato aggi, sītalaṃ na dade khalu;

Tathā nīce kataṃ kāraṃ, aggīva dahate tanuṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
他说道："朋友，我无法维持生计，将妻儿托付给亲戚后来找你。"小鹦鹉也说："朋友，你能来找我做得很好。你救了我的命，我也应该为你提供生计方法。在我回来之前，请在这里稍作休息。"说完就飞走寻找生计方法。
据说那时波罗奈王从城里出来，进入装饰精美的园林与随从游玩。在正午时分看见开满五色莲花的吉祥莲池，想要沐浴，便摘下所有饰物交给侍从们后下水沐浴。这时小鹦鹉来到那里，藏在树枝间看见侍从们疏忽大意，就叼走国王的珍珠项链飞上天空，迅速飞回给了自己的朋友，说道："朋友，请小心使用这个。"说完就给了他。
之后他拿着项链思考："我该把这个放在哪里呢？"想到："我有个朋友住在城里，我要把它放在他那里。"于是按照约定前往，见到他后寒暄，讲述了鹦鹉所做的事情，说道："请好好保管这条珍珠项链。"说完就交给他。
这时国王沐浴抹香戴上饰物时找不到珍珠项链。于是侍从们在内外检查随从们都找不到项链，就在城中敲锣宣布："谁见到珍珠项链，国王将赐予他大官职。"
听到这个，那个背叛朋友的人这样想："我很贫困，不如我把珍珠项链交给国王，过上安乐的生活。这项链对我有什么用？"他不记念那样的恩惠，这个大背信弃义的人去见侍从们，告诉他们珍珠项链放在自己那里，说道："先生们，有人把珍珠项链放在我这里。"这就是与恶人交往的结果。因此：
1
如同培育楝树，虽以甜乳灌溉；
百次如此对待，终不能变甘甜。
2
虽以头顶圣水，培育不善之树；
百次如此对待，终不能变甘甜。
3
如蛇常饮乳水，长养亦复如是；
只会转生毒素，卑劣者负恩同。
4
如自己生的火，决不能变清凉；
向卑劣者行善，如火般烧自身。

5.

Tasmā upaparikkhitvā, hāvabhāvena buddhiyā;

Kātabbā metti jantūhi, nāmitto labhatesukhanti.

Athassa mittadubhino vacanena rājapurisā muttāhāraṃcataṃca gahetvā sabhaṇḍakaṃ purisaṃ dassesuṃ. Atha rājā sabhaṇḍakaṃ coraṃ disvā kuddho imaṃ netvā dakkhiṇadvāre jīvasūle uttāsethāti āṇāpesi, rājapurisā tassa rājāṇaṃ karonto agamaṃsu, tehi nīyamāno puriso dakkhiṇadvārā nikkhamma sappasahāyaṃ saritvā appevanāme tassa santikā kiñci sotthi bhaveyyāti pubbe vuttasaṅketā nusārena vammikaṃ disvā samma dīghāti saddamakāsi, so vammikā nikkhammataṃ tathā niyamānaṃ disvā saṃviggo dukkhappatto sahāyassame ajja avassayena upatthambhaṃ bhavituṃ vaṭṭatīti taṃ samassāsetvā attabhāvaṃ vijahitvā aññataravesena rājapurise upasaṅkamma imaṃ purisaṃ muhuttaṃmā mārethāti daḷhaṃ vatvā muhuttena rañño aggamahesiyā vasanaṭṭhānaṃ gantvā sappavaṇṇena deviṃ ḍasitvā tāya visena mucchitakāle manussavaṇṇena vajjhappatto visosadhaṃ jānātitī vatvā taṃkhaṇeva sahāyassa santikaṃ gantvā raññā tava pakko sitakāle gantvā udakappasatena deviyā sarīre paharitvā nibbisaṃ karāhīti vatvā pakkāmi, atha rājā visavejja pariyesanto taṃ pavattiṃ sutvā vajjhappattaṃ ānethāti āṇāpetvā deviyā nibbisaṃ karothāti āha, so nāgarājena vuttanayena nibbisamakāsi, sā sukhitā arogā ahosi, rājā taṃ disvā tuṭṭho tassa khettavatthuyānavāhanādidānena mahāsakkāramakāsi, atha so rājānaṃ upasaṅkamma attanā kataṃ sabbaṃ pakāsesi. Tena vuttaṃ.

6.

Ekadāhaṃ mahārāja, vanaṃ kammena kenaci;

Gatoddasaṃ mahāvāṭe, patitaṃ suvapotakaṃ.

7.

Atho ragaṃ manussaṃca;

Dukkhappatte khudāpare;

Ukkhipiṃ karuṇāyāhaṃ;

Te me vocuṃ tadā tayo.

8.

Adāsi jīvamamhākaṃ, upakārosi no tuvaṃ;

Tava kicce samuppanne, amhākaṃ ehi santikaṃ.

9.

Evaṃ tehi pavuttohaṃ, agañchiṃ suvasantikaṃ;

Tena katūpakārohaṃ, manussassāpi santikaṃ.

10.

Tenāhaṃ maraṇappatto, addasaṃ uragādhipaṃ;

Sodāsi jīvitaṃ mayhaṃ, alatthaṃ [aladdha itisabbattha] vipulaṃ dhanaṃ.

11.

Sujano nāvamantabbo, khuddakoti narādhipa;

Suvoca uragocete, mittadhamme patiṭṭhitā.

12.

Kāraṇaññū manusseso,

Amhehi samajātiko;

Katūpakāro evampi,

Diso jāto narādhamo.

13.

Akasmā deva kuppanti, pasīdantinimittato;

Sīlaṃ hetamasādhūnaṃ, bālānamavijānataṃ.

14.

Manussāpi mahārāja, keci vissāsiyā na ve;

Tiracchānāpi honteva, ajimhamanasāsaṭhāti.

Evaṃ so attano pavattiṃ kathesi, rājā taṃ sutvā pasanno imassa purisassa mahantaṃ gehaṃ katvā mahāparihāraṃ karothāti āṇāpesi, so pana mama gehaṃ nigrodhassa ca vammikassa ca antare karothāti vatvā tathā kāretvā tattha vasanto rājūpaṭṭhānaṃ karonto tehi sahāyehi saddhiṃ sammodamāno yāvajīvaṃ vasitvā āyu pariyosāne tehi saddhiṃ yathākammaṃ gatoti.

15.

Iti patitasukhamhā aṅgato vā dhanamhā,

Paramatarapatiṭṭhā honti mittā sakhānaṃ;

Virahitasakhinaṃ bho natthi yasmābhivuddhi,

Ciṇutha kusaladhammaṃ mittavantā mahantaṃ.

Tiṇṇaṃ janānaṃ vatthuṃ tatiyaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
5
因此应当以智慧，审察观察行为；
与人结交友谊时，无友难得安乐。
于是根据这背信弃义者的话，侍从们拿着珍珠项链，将他和物品一起带到国王面前。这时国王看见这带着赃物的盗贼，发怒下令："把他带去南门处活活钉在尖桩上。"侍从们遵照国王的命令行事。当他被带走时，经过南门，想起蛇朋友，想着"或许从他那里能得到什么救助"，便按照先前约定看见蚁穴发出"长呼"的声音。蛇从蚁穴出来，看见他被这样押走，惊慌痛苦，想："今天我应该给我的朋友帮助和支持。"于是安慰他，改变形貌，化作他人模样接近侍从们说："请暂且不要杀这个人。"说完后片刻间来到国王的第一王妃住处，以蛇形咬了王妃，当她因毒而昏迷时，以人形说："那个死囚知道解毒药。"立即去到朋友那里说："当国王召你时，你去用一百份水洒在王妃身上使其解毒。"说完就离开了。
这时国王寻找毒药医生，听到这消息后命令："把死囚带来。"说道："给王妃解毒。"他按照龙王所说的方法解了毒，她恢复安康无恙。国王见此欢喜，以田地、住宅、车乘等赏赐，给予极大荣誉。于是他接近国王，说明了自己所做的一切。因此说：
6
大王我曾一时，因某事入森林；
见在大坑之中，掉落小鹦鹉。
7
还有蛇和一人，
遭受饥渴之苦；
我以慈悲心，
救起这三位。
8
你给予我们生命，你对我们有恩；
当你有事之时，请来我们身边。
9
他们如是对我说，我去见鹦鹉；
得其相助后我，又去见那人。
10
当我濒临死亡，遇见龙王时；
他救了我性命，我获大财富。
11
君王不应轻视，善人说卑微；
鹦鹉与龙王，皆立友谊法。
12
这个知恩之人，
与我们同等生；
虽受如此恩惠，
却成卑劣背信者。
13
无故而发怒，因缘而欢喜；
此乃不善人，愚者无知性。
14
大王啊人类中，有些不可信；
畜生中也有，心直不狡诈。
如此他讲述了自己的经历，国王听后欢喜，命令："为这个人建造大房子，给予大供养。"他说："请在榕树和蚁穴之间为我建房。"如此建好后住在那里，侍奉国王，与那些朋友和睦相处，终其一生住在那里，寿命终了后与他们一起随业而去。
15
如是从堕落或失财，
朋友成为最大依靠；
无友之人无增长，
应与友善修大善法。
三个人的故事第三。

4. Buddheniyā vatthumhi ayamānupubbīkathā

Jambudīpe kira pubbe pāṭaliputtanagare sattāsītīkoṭinihitadhanaṃ ekaṃ seṭṭhikulaṃ ahosi, tassa pana seṭṭhino ekāyeva dhītā ahosi nāmena buddhenināma, tassā sattavassikakāle mātāpitaro kālamakaṃsu, tasmiṃ kule sabbaṃ sāpateyyaṃ tassāyeva ahosi, sā kira abhirūpā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā devaccharapaṭibhāgā piyāca ahosi manāpā, saddhā pasannā ratanattayamāmikā paṭivasati, tasmiṃ pana nagare seṭṭhisenāpatiuparājādayo taṃ attano pādaparicārikaṃ kāmayamānā manusse pesesuṃ paṇṇākārehi saddhiṃ, sā taṃ sutvā cintesi, mayhaṃ mātāpitaro sabbaṃ vibhavaṃ pahāya matā, mayā pana tathā agantabbaṃ, kiṃ me patikulena, kevalaṃ vittavināsāya bhavati, mayā pani maṃ dhanaṃ buddhasāsaneyeva nidahituṃ vaṭṭatīti cintesi, cintetvā ca pana tesaṃ na mayhaṃ patikulenatthoti paṭikkhipi, sā tato paṭṭhāya mahādānaṃ pavattentī samaṇabrahmaṇe santappesi, tenettha.

1.

Catuddisāyātajinatrajānaṃ,

Āpānabhūtaṃ gharamāsi tassā;

Yadicchita ppaccayalābha hetu,

Devaddumovāsi mahānubhāvo.

2.

Pupphūpahārādi vitānalaṅkatā,

Padīpa paññatta subhāsanāvalī;

Sukhāsanāsīna vasīhilaṅkatā,

Tassāsi tasmiṃ varadānasālā.

3.

Sudhotahatthā sucipuññacittā,

Sadādarā rakkhitapañcasīlā;

Buddhenināmā karuṇā guṇaggā,

Adā mahādānavaraṃ pasatthanti.

Athāparabhāge eko assavāṇijako assa-vāṇijjāya pubbantāparantaṃ gacchanto āgamma imissā gehe nivāsaṃ gaṇhi, atha so vāṇijo taṃ disvā dhītusinehaṃ pati ṭṭhā pe tvā gandhamālavatthālaṅkārādīhi tassā upakārako hutvā gamanakāle amma etesu assesu tava ruccanakaṃ assaṃ gaṇhāhīti āha, sāpi asse oloketvā ekaṃ sindhavapotakaṃ disvā etaṃ me dehīti āha, vāṇijo amma eso sindhavapotako, appamattā hutvā paṭijaggāhīti vatvā taṃ paṭipādetvā agamāsi. Sāpi taṃ paṭijaggamānā ākāsagāmibhāvaṃ ñatvā sammā paṭijaggantī evaṃ cintesi, puññakaraṇassa me sahāyo laddhoti, agatapubbāca me bhagavato samāraṃ mārabalaṃ vidhametvā buddhabhūtassa jayamahābodhibhūmi, yannūnāhaṃ tattha gantvā bhagavato jayamahābodhiṃ vandeyyanti cintetvā ba hū rajatasuvaṇṇamālādayo kārāpetvā ekadivasaṃ assa mabhiruyha ākāsena gantvā bodhimālake ṭhatvā āgacchantuayyā suvaṇṇamālā pūjetuṃti ugghosesi. Tenettha.

4.

Yato paṭṭhāyahaṃ buddha, sāsane suddhamānasā;

Pasannā tena saccena, mamānuggahabuddhiyā.

5.

Āgacchantu namassantu, bodhiṃ pūjentu sādhukaṃ;

Soṇṇamālāhi sambuddha, puttā ariyasāvakā.



我来为您翻译这段巴利文：
佛德尼的故事之缘起
据说从前在阎浮提的华氏城（现今印度巴特那），有一个拥有八十七亿财富的长者家族。这长者只有一个女儿，名叫佛德尼。她七岁时父母去世，家族所有财产都归她所有。据说她容貌端正，具有最胜美色，宛如天女，可爱而讨人喜欢，有信仰虔诚，皈依三宝而住。那时城中的长者、将军、副王等人想要她作为侍妾，派人带着礼物来。她听后想道："我的父母舍弃一切财富而死，我也应该如此。夫家对我有什么用？那只会导致财富损失。我应该把我的财富储存在佛陀教法中。"想完后就回绝他们说："我不需要夫家。"从那时起，她广行大布施，供养沙门婆罗门。因此：
1
四方如来子众来，
她家成为饮食处；
为求所需资具故，
如大威德天意树。
2
花鬘等物作顶盖，
灯光照耀美座列；
具德者坐安乐座，
殊胜布施堂庄严。
3
手洁净心具福德，
恭敬持守五戒律；
佛德尼名悲德最，
布施广大受称赞。
后来有一个马商人做马匹买卖，从东方到西方，来到她家住宿。这商人见到她后生起对女儿的爱护，以香、花鬘、衣服、装饰品等帮助她。临走时说："女儿，这些马中你喜欢哪匹就拿去。"她看了马后，看中一匹信度马驹说："请把这匹给我。"商人说："女儿，这是信度马驹，请小心照顾。"说完交给她就走了。她照顾它时知道它能飞行，好好照料它时这样想："我得到了一个行善的助手。我还没去过世尊降伏魔罗魔军成佛的大菩提圣地，不如我去那里礼拜世尊的胜大菩提。"想完后让人制作许多银金花鬘等，一天骑上马，乘空而行，站在菩提院中高声说："请圣者们前来，我要供养金花鬘。"因此：
4
从我于佛教，心净起信时；
以此真实力，愿慈悲摄受。
5
愿圣众前来，礼敬善供养；
以金花鬘献，正觉圣弟子。

6.

Sutvā taṃ vacanaṃ ayyā, bahū sīhaḷavāsino;

Āgamma nabhasā tattha, vandiṃ suca mahiṃsucāti.

Tato ppatuti sā kumārikā buddhasāsane atīva pasannā niccameva assa mabhiruyha āgantvā ariyehi saddhiṃ mahābodhiṃ suvaṇṇamālāhi pūjetvā gacchati, atha pāṭaliputtanagaropavane vanacarā tassā abhiṇhaṃ gacchantiyā ca āgacchantiyā ca rūpasampattiṃ disvā rañño kathesuṃ. Mahārāja evarūpā kumārikā assa mabhiruyha āgantvā nibaddhaṃ vanditvā gacchati. Devassānurūpā aggamahesī bhavitunti, rā jā taṃ sutvā tenahi bhaṇe gaṇhatha naṃ kumāriṃ, mama aggamahesiṃ karomīti purise payojesi, tena payuttapurisā bodhipūjaṃ katvā āgacchantiṃ gaṇhāmāti tattha nilīnā gahaṇasajjā aṭṭhaṃsu, tadā sā kumārikā assa mabhiruyha mahābodhimaṇḍaṃ gantvā vītarogehi saddhiṃ pupphapūjaṃ katvā vanditvā nivatti, atha tesu eko dhammarakkhita ttheronāma tassā eva māha, bhagini taṃ antarāmagge corā gaṇhitukāmā ṭhitā, asukaṭṭhānaṃ patvā appamattā sīghaṃ gacchāti, sāpi gacchantī taṃ ṭhānaṃ patvā corehi anubandhitā assassa paṇhiyā saññaṃ datvā pakkāmi, corā pacchato pacchato anubandhiṃsu. Asso vegaṃ ja ne tvā ākāsa mullaṅghi, kumārikā vegaṃ sandhāretuṃ asakkontī assassa piṭṭhito parigalitvā patantī mayā katūpakāraṃ sara puttāti āha, so patantiṃ disvā vegenā gantvā piṭṭhiyaṃ nisīdāpetvā ākāsato netvā sa ka ṭṭhā ne yeva patiṭṭhāpesi. Tasmā.

7.

Tiracchānagatāpevaṃ, sarantā upakārakaṃ;

Na jahantīti mantvāna, kataññū hontu pāṇinoti.

Tato sā kumārikā sattā sītikoṭidhanaṃ buddhasāsaneyeva cajitvā yāvajīvaṃ sīlaṃ rakkhitvā uposathakammaṃ ka tvā ta to cutā sutta ppabuddho viya devaloke nibbattīti.

8.

Atitaruṇavayā bho mātugāmāpi evaṃ,

Vividhakusalakammaṃ katva saggaṃ vajanti;

Kusalaphalamahantaṃ maññamānā bhavantā,

Bhavatha katha mupekkhā dānamānādikamme.

Buddheniyā vatthuṃ catutthaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
6
听闻此言诸圣者，众多僧伽罗住者；
乘空而来到此处，礼敬大地圣迹处。
从那时起，这位少女对佛教法深生信仰，经常骑马来此，与圣者们一起用金花鬘供养大菩提树后离去。这时华氏城郊林中的林官看见她经常来往的美丽容貌，向国王报告说："大王，如此美丽的少女骑马来此，常来礼拜后离去。她适合作为陛下的第一王妃。"国王听后说："那么你们去抓住这位少女，我要立她为第一王妃。"派遣了手下。那些被派遣的人准备在她做完菩提供养回来时抓她，埋伏待机而立。
那时少女骑马来到大菩提院，与离垢者们一起做花供养礼拜后返回。这时其中一位名叫法护的长老对她说："妹妹，在路上有盗贼想要抓你，到了某处要小心快速通过。"她继续前行，到了那个地方时被盗贼追赶，便向马的后跟发出信号离去，盗贼在后面追赶。马加快速度腾空而起，少女无法承受速度从马背上滑落下来，喊道："孩子请记得我对你的恩惠！"马看见她坠落，迅速前去让她坐在背上，从空中带她回到原处安置她。因此：
7
畜生尚且如此，remembering恩惠；
不相弃舍者，众生应知恩。
此后这位少女将八十七亿财富全部舍施于佛教法中，终身持戒修持布萨功德，命终后如从睡梦醒来般投生天界。
8
啊！如是年轻女子众，
修习种种善业后；
知善果大升天去，
汝等何故舍施等。
佛德尼的故事第四。

5. Ahituṇḍikassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Imasmiṃ kira bhaddakappamhi amhākaṃ kira bhagavato pubbe kassaponāma satthā loke uppajjitvā sadevakaṃ lokaṃ saṃsārasāgarā tāretvā sabbabuddhakiccāni niṭṭhapetvā atthaṃ gato divasakaroviya setabyamhi anupādisesāya nibbāṇadhātuyā parinibbāyi, tadā sakalajambudīpavāsino manussā sannipatitvā ekekaṃ suvaṇṇiṭṭhakaṃ koṭiagghanakaṃ ratanavicittaṃ bahicinanatthāya ekekaṃ aḍḍhakoṭiagghanakaṃ abbhantarūpapūraṇatthaṃ manosilāya mattikākiccaṃ karontā yojanabbedhaṃ thūpaṃ katvā mahantaṃ sakkāraṃ karonti. Tadā eko ahituṇḍiko gāmanigamarājadhānīsu sappe kīḷāpetvā jīvikaṃ kappento ekaṃ gāmakaṃ patvā tattha sappe kīḷāpetvā santuṭṭhehi gāmavāsīhi dinnavividhopāyano khādanīyabhojanīyaṃ khā di tvā bhuñjitvā tattheva nivāsaṃ gahetvā nisīdi. Tasmiṃ kira gāmake manussā yebhuyyena ratanattayamāmakā. Tasmā te rattibhāge sayantā ‘‘namo buddhāyāti’’ evamādiṃ vadanti. So pana ahituṇḍiko micchādiṭṭhiko tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇaṃ na jānāti. Tasmā tesaṃ taṃ vacanaṃ sutvā sayampi ke ḷiṃ kurumāno parihāsavasena ‘‘namo buddhāyāti’’ vadati, athekadivasaṃ so attano kīḷāpanasamatthaṃ ekaṃ sappaṃ bhattha tattha pariyesamāno āhiṇḍati. Tadā eko nāgarājā kassapadasabalassa thū paṃ ga ntvā vanditvā ekaṃ vammikaṃ pavisati. Taṃ di svā ahituṇḍiko vegenā gantvā nāgarājaṃ gaṇhituṃ mantaṃ parijapi, so mantaṃ sutvā kujjhitvā taṃ māretukāmo anubandhi, taṃ di svā ahituṇḍiko ve ge na palāyanto ekasmiṃ pāsāṇe pakkhalitvā patamāno pubbevuttaparihāsa vacanaparicayena ‘‘namo buddhāyāti’’ vadanto pati. Tassa taṃ vacanaṃ anubandhantassa nāgarañño sotapathe amataṃviya pati. Atha so ratanattayagāravena tasmiṃ kodhaṃ nibbāpetvā samma mā bhāyi. Ahaṃ ratanattayamantānubhāvapāsena baddho. Tasmā tu vaṃ ḍasituṃ mayhaṃ ananurūpaṃ. Ajja ta yi pasannomhi, paṇṇākāraṃ tedammi, gaṇhāti tīṇi suvaṇṇapupphāni adāsi. Evaṃ ratanattayaṃ nāma ghorāsivisānampi sappānaṃ manaṃ pīṇeti. Honti cettha.

1.

Buddhoti vacanaṃ seṭṭhaṃ, buddhoti pada muttamaṃ;

Natthi tena samaṃ loke, aññaṃ sotarasāyanaṃ.

2.

Dhammotivacanaṃ seṭṭhaṃ, dhammoti padamuttamaṃ;

Natthi tena samaṃ loke, aññaṃ sotarasāyanaṃ.

3.

Saṅghoti vacanaṃ seṭṭhaṃ, saṅghoti padamuttamaṃ;

Natthi tena samaṃ loke, aññaṃ sotarasāyanaṃ.

4.

Tassa mukhaṃ mukhaṃ nāma, yaṃ vattati mukhe sadā;

Dullabhaṃ buddhavacanaṃ, sabbasampattidāyakaṃ.

5.

Tassa mano mano nāma, yaṃ ce manasi vattati;

Dullabhaṃ buddhavacanaṃ, sabbasampattidāyakaṃ.

6.

Tameva kavacaṃ dehe, tameva maṇi kāmado;

Tameva surabhī dhenu, tameva surapādapo.

7.

Tasseva sotaṃ sotaṃva, yaṃ suṇāti jano ayaṃ

Dullabhaṃ buddhavacanaṃ, sabbasampattidāyakaṃ.

8.

Evaṃ vidho rago ghoro, haḷāhaḷaviso sadā;

Buddhoti vacanaṃ sutvā, santuṭṭho dāsi jīvitaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
弄蛇者的故事之缘起
据说在这贤劫中，在我们世尊之前，有一位名叫迦叶的导师出现于世，度脱天人世间越过轮回大海，完成一切佛陀事业后寂灭，如日轮沉落，在赛特比城（Setabya）中入无余涅槃界。那时全阎浮提的居民聚集，每人贡献价值一亿的黄金砖，装饰宝物用于外层，价值半亿的用于内部填充，以朱砂泥作泥工，建造一由旬高的佛塔，作大供养。
那时有一个弄蛇者在村镇王城中表演蛇戏谋生，来到一个村子，在那里表演蛇戏后，收到满意的村民赠送的各种食物饮品，吃喝后就在那里住下。据说那个村子的人们大多皈依三宝。因此他们夜晚睡觉时都说"礼敬佛陀"等语。但这个弄蛇者是邪见者，不知三宝功德。因此听到他们这些话后，自己也开玩笑似地说"礼敬佛陀"。
有一天，他在寻找一条能表演的蛇时四处游荡。这时有一条龙王去礼拜迦叶佛塔后进入一个蚁穴。弄蛇者看见后快速前去，念咒想抓龙王。龙王听到咒语后发怒想要杀他而追赶。弄蛇者看见后快速逃跑，在一块石头上滑倒时，因先前开玩笑习惯而喊道"礼敬佛陀"而摔倒。
这话落入追赶的龙王耳中如甘露一般。于是他因对三宝的敬重平息对他的愤怒说："朋友不要害怕。我被三宝咒语力量的绳索束缚。因此咬你于我不合适。今天我对你生信，给你礼物，请收下。"给了他三朵金花。如是三宝之名even连可怕毒蛇的心也能令其欢喜。这里有：
1
佛陀之语最殊胜，佛陀之名最无上；
世间再无其他声，能与此声同甘美。
2
正法之语最殊胜，正法之名最无上；
世间再无其他声，能与此声同甘美。
3
僧伽之语最殊胜，僧伽之名最无上；
世间再无其他声，能与此声同甘美。
4
其口实为真正口，常在口中所诵念；
难得佛陀之圣言，能赐一切诸成就。
5
其心实为真正心，若能安住意念中；
难得佛陀之圣言，能赐一切诸成就。
6
此即身上之铠甲，此即如意之宝珠；
此即如意之母牛，此即天界之宝树。
7
其耳实为真正耳，此人所听闻之声；
难得佛陀之圣言，能赐一切诸成就。
8
如是可怕龙蛇类，常具剧毒哈拉哈；
听闻佛陀之圣名，欢喜施予其生命。

9.

Soṇṇapupphattayaṃcāpi, mahagghaṃ bahalaṃ adā;

Passa buddhoti vācāya, ānubhāvamahantatanti.

Atha nāgarājā tassa tāni suvaṇṇapupphāni datvā evamāha. Samma etesu ekaṃ tava puññattāya ekaṃ mama puññatthāya pūjehi. Itarena yāvajīvaṃ sukhena jīvanto puttadāre posento dānādīsu appamajjanto jīvikaṃ kappehi. Mā hīnakamme byavaṭo hohi, micchādiṭṭhiñca pajahāti ovaditvā pakkāmi. Ahituṇḍikopi somanassappatto tena vuttanayeneva dvihi pupphehi cetiyaṃ pūjetvā ekena sa ha ssaṃ labhitvā te na puttadāre posento kapaṇaddhikavaṇibbakādīnaṃ dānaṃ dento ahituṇḍikakammaṃ pahāha kusalameva upacinanto āyupariyosāne saggaparāyano ahosi.

10.

Iti aviditasatto kiñci buddhānubhāvaṃ,

Labhati dhanavisesaṃ yassa nāmappakāsā;

Viditajananikāyo kinnu tassānubhāvaṃ,

Na lapati jinanāmaṃ kicca maññappahāyāti.

Ahituṇḍikassa vatthuṃ pañcamaṃ.

6. Saraṇattherassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Sāvatthiyaṃ kira sumano nāme ko gahapati ahosi. Tassa bhariyā sujampatikā nāma. Te agāraṃ ajjhāvasantā aparabhāge puttaṃca dhītaraṃca labhiṃsu. Atha tesaṃ daharakāleyeva mātāpitaro kālaṃ karontā jeṭṭhakaṃpakkositvā mayaṃ putta tuvaṃ patirūpe ṭhāne nivesituṃ nāsakkhimha, yaṃ no ghare vibhavaṃ, sabbaṃ taṃ gaṇha. Imāyaca te kaṇiṭṭhikāya vuddhiṃtvameva jānāhīti vatvā jeṭṭhakassa hatthe kaṇiṭṭhikāya hatthaṃ ṭhapetvā kālamakaṃsu. Atha so mātāpitunnaṃ accayena āḷāhanakiccaṃ katvā vasanto kālantarena kaṇiṭṭhikaṃ patirūpena kulena sambandhitvā sayampi dārapariggahamakāsi. Athāparabhāge tassa kaṇiṭṭhikā gabbhinī hutvā ekadivasaṃ sāmikaṃ āha, sāmi mama bhātaraṃ daṭṭhukāmāmhīti. Sopi sādhu bhaddeti anurūpena paṇṇākārena tāya saddhiṃ nikkhami. Tadā pana bhagavā sunivattho supāruto bhikkhusaṅghaparivuso piṇḍāya nagaraṃ pāvisi chabbaṇṇaghanabuddharaṃsiyo vissajjento, ta to te bhagavantaṃ disvā pasannacittā pañcapatiṭṭhitena vanditvā aṭṭhaṃsu, atha sattā tesaṃ jayampatikānaṃ upanissayasampattiṃdisvā te saraṇesuca sīlesuca patiṭṭhāpetvā evamāha, kadāci vo dukkhe uppanne tathāgato anussaritabboti. Tathāhi.

1.

Yaṃkiñci bhayamuppannaṃ, rājacorādisambhavaṃ;

Tadā sareyya sambuddhaṃ, nicchantota dupaddavaṃ.

2.

Yaṃ ve upaddavaṃ hoti, yakkhapetā disambhavaṃ;

Tadā sareyya sambuddhaṃ, nicchanto tadupaddavaṃ.

3.

Sīhabyagghataracchādi, puṇḍarīkādisambhavaṃ;

Tadā sareyya sambuddhaṃ, nicchanto tadupaddavaṃ.

4.

Yamātapaggi vātādi, udakāsanisambhavaṃ;

Tadā sareyya sambuddhaṃ, nicchanto tadupaddavaṃ.

5.

Pajjarādīhi rogehi, visamo tuhisambhavaṃ;

Tadā sareyya sambuddhaṃ, nicchanto tadupaddavaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
9
并赐三朵金花妙，价值珍贵且厚重；
请看"佛陀"此言语，威力广大不可量。
于是龙王给他这些金花后这样说："朋友，这些金花中一朵为你积福，一朵为我积福供养。用另一朵终身快乐生活，养活妻儿，不要懈怠布施等善行。不要从事卑贱行业，也要舍弃邪见。"教诫后离去。弄蛇者欢喜，按照他所说用两朵花供养佛塔，用一朵得到一千金钱，用它养活妻儿，对贫穷、流浪者等布施，舍弃弄蛇行业，只积累善业，寿终后往生天界。
10
如是不知实相者，略知佛陀威神力，
仅因名号显扬时，即得殊胜诸财富；
众人若知其威力，舍弃诸事唱佛名。
弄蛇者的故事第五。
归依长老的故事之缘起
据说在舍卫城（现今印度北方邦）有一个名叫须摩那的居士。他的妻子名叫善夫妇。他们住在家中，后来得到一子一女。后来他们年幼时父母临终，叫来长子说："儿子，我们没能让你安置在适当的地方。我们家里的财产，你全部拿去。你要负责照顾你这个妹妹的成长。"说完把妹妹的手放在长子手中就去世了。
于是他在父母去世后举行火化仪式，过了一段时间后，为妹妹寻找合适的家族联姻，自己也娶妻。后来他的妹妹怀孕，有一天对丈夫说："夫君，我想见我的哥哥。"他也说："好的，贤妻。"带着适当的礼物与她一同出发。
那时世尊穿着整齐，披着袈裟，比丘僧众围绕着去城中托钵，放出六色密集佛光。于是他们看见世尊后心生欢喜，以五体投地礼拜而立。这时世尊看见这对夫妇具有善缘，使他们安住在归依和戒律中说道："当你们遇到苦难时，应当忆念如来。"因此：
1
若有任何恐惧起，由王贼等所生起；
应当忆念正等觉，灾祸自会得消除。
2
若有灾祸生起时，由夜叉饿鬼生起；
应当忆念正等觉，灾祸自会得消除。
3
狮虎熊豹等野兽，白象等兽所生起；
应当忆念正等觉，灾祸自会得消除。
4
日照火风等因缘，水雷等难所生起；
应当忆念正等觉，灾祸自会得消除。
5
热病等诸疾病苦，毒药刀兵所生起；
应当忆念正等觉，灾祸自会得消除。

6.

Maccunā ce yadā yuddhaṃ, kare tenāpi jantunā;

Saritabbo tadā buddho, patthentenattano jayanti.

Tato te bhagavato vacanaṃ paṭinanditvā vanditvā agamaṃsu. Atha jeṭṭhako āgate te disvā yathānurūpaṃ sakkāra makāsi. Tassā sāmiko katipāhaṃ tattha vasitvā bhariyaṃ jeṭṭhakassa paṭipādetvā mama gāme kiccaṃ atthīti vatvā pakkāmi. Athassā bhātā bhariyaṃ pakkositvā āha bhadde imissā sabbaṃ kattabbaṃ karohīti. Sā tato paṭṭhāya tassā udakanna pānā dinā veyyāvaccaṃ kurumānā etissā hatthapādagīvūpagesu ābharaṇesu lobhaṃ uppādetvā taṃ vūpasametuṃ asakkontī āhārū pacchedaṃ katvā gilānāviya mañcakaṃ upagūhitvā nipati. Atha so gehaṃ gantvā taṃ tathā sayitaṃ disvā mañcake nisinno kiṃ bhadde aphāsukanti pucchi, sā tuṇhī hutvā katipayavāre pucchitā na sakkā kathetunti āha. Puna sāmikena gāḷhaṃ nibandhite sā cintesi, ujukaṃ mayā tassā piḷandhanaṃ patthemīti vutte na ppatirupaṃ, tassā pañcamadhura maṃsaṃ patthemīti vutte taṃ māressati, tadā piḷandhanāni mayhamevāti, tato sāmi tava kaṇiṭṭhikāya pañcamadhuramaṃsaṃ patthemi, alabhamānāya me jīvitaṃ natthīti āha, taṃ sutvā so anekapariyāyena manussamāraṇaṃ nāma bhāriyanti vatvā nivārentopi nivāretuṃ nāsakkhi, atha tāya paṭibaddhacitto kāmamucchito mohamūḷho hutvā sādhu labhissasīti tassā vacanaṃ sampaṭicchi. Tathāhi.

7.

Hāyanti idhalokatthā, hāyanti pāralokikā;

Hāyanti mahatā atthā, ye itthīnaṃ vasaṅgatā.

8.

Esā mātā pitā eso, bhaginī bhātaro ime;

Garutabbe na jānanti, ye itthīnaṃ vasaṅgatā.

9.

Kāraṇākāraṇantetaṃ, kattabbaṃvā na vā idaṃ;

Kāmandhattā na jānanti, ye itthīnaṃ vasaṅgatā.

10.

Pāṇaṃ vā atipātenti, honti vā pāradārikā;

Bhāsanti alikaṃ vācaṃ, ye itthīnaṃ vasaṅgatā.

11.

Sandhicchedādikaṃ theyyaṃ, majjapānaṃca pesunaṃ;

Karonti sāhasaṃ sabbaṃ, ye itthīnaṃ vasaṅgatā.



我来为您翻译这段巴利文：
6
若与死神作战时，生命与其相搏斗；
应当忆念佛世尊，希求自己得胜利。
之后他们欢喜世尊的话，礼拜后离去。长兄看见他们到来后做了适当的供养。她的丈夫在那里住了几天后，把妻子托付给长兄说："我村里有事。"就离开了。这时她的哥哥叫来妻子说："贤妻，要为她做一切该做的事。"从那时起，她为妹妹做饮水等服侍时，对她手脚颈部的饰品生起贪欲，无法平息，就断绝饮食，装病躺在床上。
这时丈夫回家看见她这样躺着，坐在床边问："贤妻，你不舒服吗？"她保持沉默，问了几次后说："不能说。"丈夫再三追问后，她想："如果我直接说想要她的饰品不合适，如果说想要她的五种甜肉，他会杀她，那时饰品就是我的了。"于是说："夫君，我想要你妹妹的五种甜肉，得不到我就活不下去了。"听到这话，他用各种方式说杀人是重罪，虽然劝阻但无法阻止。这时他被对她的爱情系缚，被欲望迷醉，被愚痴迷惑，说："好，你会得到的。"答应了她的话。因此：
7
失去此世利益事，失去来世利益事；
失去广大利益事，落入女人掌控者。
8
此是母亦是父亲，姐妹兄弟皆在此；
不知应当尊重谁，落入女人掌控者。
9
是因或是非因缘，此事应做不应做；
因欲盲目不能知，落入女人掌控者。
10
或是杀害众生命，或是侵犯他人妻；
或说虚妄不实言，落入女人掌控者。
11
入室盗窃等偷盗，饮酒两舌挑拨离；
作尽一切暴行事，落入女人掌控者。

12.

Aho acchariyaṃ loke, sarantānaṃ bhayā vahaṃ;

Bhariyāya vasaṃ gantvā, sodariṃhantumicchatīti.

Atha so sāhasiko puriso bhagini eva māha, ehi amma amhākaṃ mātāpitunnaṃ iṇaṃ sādhessāma, appevanāma no disvā iṇāyikā iṇaṃ dassantīti, taṃ sutvā tāya sampaṭicchite sukhayānake nisīdāpetvā iṇāyikānaṃ gāmaṃ gacchanto viya mahāaṭaviṃpatvā yānaṃ maggā okkamma ṭhapetvā viravantimeva naṃ hatthe gahetvā chindissāmīti cintetvā kese gahetvā bhūmiyaṃ pātesi, tasmiṃ khaṇe tassā kammajavātā caliṃsu. Sā bhātulajjāya sāmi kammajavātā me caliṃsu, yā vā haṃ vijāyāmi, tāva upadhārehīti vadantīpi apanetuṃ asakkontī puttaṃ vijāyi, atha so taṃ samīpe vaṭarukkhamūle māressāmīti cikure gahetvā ākaḍḍhi, tasmiṃ kāle sā sāmi tava bhāgineyyassa mukhaṃ oloketvā tassa sinehenāpi maṃ na mārehīti vadantī yāci, atha so kakkhaḷo tassā taṃ kāruṇikavacanaṃ asuṇanto viya māretuṃ ussahateva, tato sā kumārikā attano asaraṇā cintesi, mama saddenā gantvā yo koci mama bhātu anayaṃ kareyya, taṃ na ppatirūpanti bhātusinehena nissaddā attanā gatitasaraṇaṃ āvajjamānā nipajji, athassā bhā ta ri mettānubhāvenaca anussaritasaraṇānubhāvenaca tasmiṃ nigrodhe adhivatthā devatā evarūpo mātugāmo ettha māritā abhavissā, addhāhaṃ devasamāgamaṃ pavisituṃ na labhissāmīti cintetvā etissā sā mi ko viya taṃ ta jje tvā palāpetvā tvaṃ mā bhāyīti samassāsetvā yā na ke sa pu ttaṃ kumāriṃ nisīdāpetvā taṃ divasameva sāvatthimāgamma antonagare sā lā ya naṃ nipajjāpetvā antaradhāyi. Tathāhi.

13.

Sabbasampattidātāraṃ, sabbalokekanāyakaṃ;

Manasāpi yo vibhāveti, taṃ ve pālenti devatā.

14.

Muhuttampica yo mettaṃ, bhāveti yadi sādhukaṃ;

Taṃ ve pālenti devāpi, tosayanti upāyanāti.

Tato tassā pana sāmiko nagarā nikkhamma gacchanto attano bhariyaṃ disvā tvaṃ kadā āgatā, kenānītāsīti pucchi. Sā devatāya ānītabhāvaṃ ajānantī kiṃ tvaṃ bhaṇasi, nanu tayā ānītāmhīti, sopi kiṃbhoti bhaṇasi, tava bhātugāme diṭṭhakālato ppatuti ajja cattāro māsā jātā, ettakaṃ kālaṃ tvaṃ na diṭṭhapubbā, kathaṃ tvaṃ mayā saddhiṃāgatāti pucchi. Sā taṃ sutvā tenahi māññassa imaṃ rahassaṃ kathehi sāmīti vatvā bhā ta rā attano kataṃ sabbaṃ vitthārena kathesi. Taṃ sutvā tassa sāmiko saṃviggo bhayappatto hutvā taṃ attano gehaṃ pāpesi, tato katipāhaṃ tāya vissamite te ubhopi satthāraṃ nimantetvā mahādānaṃ datvā vanditvā ekamante nisīdiṃsu, atha sā bhagavato saraṇasīlānubhāvena attano jīvitapaṭilābhaṃ pakāsetvā attano puttaṃ bhagavantaṃ vandāpetvā saraṇotināmamakaṃsu, satthā te saṃ ajjhāsayaṃ ñatvā tadanurūpaṃ dhammaṃ desesi, desanāvasāne ubhopi sotāpannā ahesuṃ, athassā putto saraṇakumāro vīsatime vasse buddhasāsane pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patto saraṇattheronāma paññāyīti.

15.

Khaṇamapi manasevaṃ devadevaṃ sarantā,

Paramatarapatiṭṭhaṃ pāpuṇantīti mantvā;

Bhavagati guṇarāsiṃ jānamānā janā bho;

Bhajatha saraṇasīlaṃ sabbathā sabbakālanti.

Saraṇattherassa vatthuṃ chaṭṭhamaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
12
啊！世间真稀有，忆念者生畏惧；
随顺妻子意愿，欲杀亲生妹妹。
于是这暴虐的人对妹妹说："来吧女儿，我们去向父母的债主讨债，或许他们见了我们会还债。"听到这话她同意后，让她坐在舒适的车上，假装往债主村庄去，到了大森林后，将车从路上转开停下，想着要抓住她大声喊叫的手来砍，抓住她的头发将她推倒在地。这时她的分娩之风动起。她因对哥哥的羞愧说："夫君，我的分娩之风起了，请等我生产完。"虽然这样说也无法推迟，生下了儿子。这时他要在附近的榕树下杀她，抓着她的头发拖行。这时她说："夫君，请看看你外甥的面容，看在对他的爱怜上不要杀我。"恳求道。但他残酷无情，像没听见她悲悯的话一样执意要杀她。
这时少女想到自己无人依靠："如果我喊叫，有人去伤害我哥哥就不好了。"因为对哥哥的爱而保持沉默，躺着忆念自己所皈依的对象。这时因她对哥哥的慈心力量和所忆念的皈依力量，住在这榕树中的神祇想："如果这样的女子在这里被杀，我一定无法进入天众集会。"想着就化作她丈夫的样子恐吓他使他逃跑，安慰她说："你不要怕。"让母子坐上车，当天就来到舍卫城，让她躺在城内一座房子里就消失了。因此：
13
能赐一切成就者，一切世间唯一导；
若人心中能明了，诸天神众护佑他。
14
纵使片刻修慈心，若能善加以修习；
诸天神众护佑他，欢喜供养献礼物。
之后她的丈夫从城里出来时看见自己的妻子问："你什么时候来的？谁带你来的？"她不知是神明带来的说："你说什么？不是你带我来的吗？"他说："你说什么？从在你哥哥村里见你起已经过了四个月。这么长时间没见过你，你怎么会和我一起来？"她听后说："那么夫君，不要对别人说这秘密。"然后详细讲述了哥哥对她做的一切。
听到这些，她的丈夫惊恐害怕，把她带回自己家。几天后她休息好了，他们俩邀请佛陀，做大布施，礼拜后坐在一旁。这时她说明因佛陀的皈依戒律威力而得回生命，让自己的儿子礼拜佛陀，取名为"皈依"。佛陀知道他们的意向后随顺说法，说法结束时两人都证得预流果。后来她的儿子皈依童子二十岁时在佛教中出家，增长观智，证得阿罗汉果，被称为皈依长老。
15
刹那心中如是忆念天中天，
思维能得最上依止处；
了知轮回功德蕴众生啊，
一切时中皈依持戒行。
皈依长老的故事第六。

7. Vessāmittāya vatthumhi ayamānupubbīkathā

Jambudīpe kira kosambinagare kosambirañño vessāmittānāma aggamahesī ahosi. Tadā bhagavā kosambiyaṃ paṭivasati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ cārikaṃ caramāno. Tasmiṃ samaye sā raññā saddhiṃ vihāraṃ gantvā anopamāya buddhalīḷāya madhurena sarena desentassa bhagavato dhammaṃ sutvā pasannā saraṇesu patiṭṭhāya buddhamāmikā hutvā viharati. Athā parabhāge tassa rañño rajjatthāya paccantarājā yuddhasajjo rajjaṃ vā detu, yuddhaṃvāti paṇṇaṃ pahiṇi. Taṃ sutvā rājā mahatiyā senāya parivuto yuddhabhūmiṃ gacchanto mahesiyā saddhiṃ gantvā khandhāvāraṃ nivāsetvā tassā evamāha. Bhadde saṅgāmasīse jayaparājayo nāma na sakkā viññātuṃ. Sace me parājayo abhavissa, puretarameva rattapatākaṃ ussāpessāmi, tena abhiññāṇena tvaṃ kosambimeva gacchāhīti anusāsitvā saṅgāma maṇḍalaṃ gantvā mahāraṇaṃ karonto attano parājayabhāvaṃ ñatvā mātugāmaṃ saritvā rattaddhajaṃ ussāpetvā yujjhanto raṇe pati. Atha sā rattapatākaṃ disvā parājito nūna me sāmikoti bhayena palāyitumārabhi. Atha taṃ corarañño manussā disvā nūnāyaṃ rañño aggamahesīti ñatvā attano rājānaṃ dassesuṃ, rājā taṃ disvā paṭibaddhacitto mametaṃ abhisekaṃ karothāti amacce āṇāpesi. Amaccā taṃ abhisekatthāya yāciṃsu, sā na me bhaṇe abhisekenatthoti na icchi. Amaccā tamatthaṃ rañño ārocesuṃ. Rājā naṃ pakkosāpetvā kasmā na icchasīti pucchi. Sā evamāha.

1.

Suṇohi sādhukaṃ deva, bhāsamānāya me vaco;

Bhattā mayhaṃ mato ajja, sabbasampattidāyako.

2.

Katvāna sobhisekaṃ maṃ, attano hadayaṃ viya;

Pāleti taṃ sarantassā, sokaggi dahate manaṃ.

3.

Mahārāja sacaññassa, assa maggamahesikā;

Tamhā dukkhā na muccāmi, tenāhaṃ taṃ na patthaye.

4.

Sokagginā padittāhaṃ, soke sokaṃ kathaṃ khipe;

Jalantaggimhī ko nāma, palālaṃ pakkhipe budho.

5.

Piyavippayogadukkhaṃ, taṃ cintayantī punappunaṃ;

Tamhā dukkhā na muccāmi, tasmāhaṃ taṃ na patthayeti.

Taṃ sutvā rājā kodhenābhibhūto sace nābhisiñcissasi, aggimhi taṃ pakkhipissāmīti vatvā mahantaṃ dārucitakaṃ kārāpetvā aggiṃ datvā ekapajjote jāte etta pavisāti āha. Atha sā yācantī rājānaṃ āha.

6.

Pāpo nippāpinaṃ rāja, pātanaṃ khalu pāvake;

Hoti pāpaphalaṃ tassa, paccatteca paratthaca.

7.

Purātanehi bhūpāla, samaṇabrahmaṇesuca;

Mātāpitusu bālesu, rogenā turaitthisu;

Nappasattho vadho deva, tasmāhaṃ na vadhārahāti.

Taṃ sutvāpi rājā asaddahanto manusse āṇāpesi. Etāya hatthapāde gahetvā aggimhi pakkhipathāti te tathā kariṃsu, atha sā aggimhi pakkhipamānā natthettha me koci paṭisaraṇoti saraṇameva saraṇaṃ karomīti cintetvā ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmīti’’ vadantī manasāca anussarantī aggimhi pati, tathāvidhopi aggi tassā sarīre lomakūpamattampi uṇhākāraṃ kātuṃ nāsakkhi. Padumagabbhaṃ paviṭṭhā viya sītibhūtasarīrā ahosi. Rājā taṃ acchariyaṃ disvā saṃviggo lomahaṭṭhajāto vegena taṃ upasaṅkamitvā ubhohi hatthehi paggayha ure nipajjāpetvā rājāsane nisīdāpetvā añjaliṃ gaggayha ṭhito kasmā te taṃ aggi sarīraṃ mā paridahīti pucchi. Sā taṃ kāraṇaṃ kathentī eva māha.



我来为您翻译这段巴利文：
吠舍蜜多的故事之缘起
据说在阎浮提的憍赏弥城（现今印度北方邦阿拉哈巴德），有憍赏弥王的第一王妃名叫吠舍蜜多。那时世尊与大比丘僧团一起游行到憍赏弥住下。这时她与国王一起去精舍，听闻世尊以无比庄严、甜美声音说法，生起信心，安住于皈依，成为佛陀的信徒而住。
后来边境国王为夺取他的王位，整军备战发信说："要么给我王位，要么开战。"听到这消息，国王率领大军前往战场，与王妃一起到达后安营扎寨，对她这样说："贤妻，战场上胜负难料。如果我战败，会先竖起红旗，你看到这个标记就回憍赏弥。"教导后进入战场，在激烈战斗中知道自己战败，想起女人，竖起红旗继续战斗直到战死。
这时她看见红旗想："我的夫君一定战败了"，害怕地开始逃跑。这时盗贼王的手下看见她，知道她是第一王妃就带去见他们的国王。国王看见她生起爱恋，命令大臣："为我给她灌顶。"大臣请求她接受灌顶，她说："大人，我不需要灌顶。"不愿意。大臣把这事告诉国王。国王叫她来问："为什么不愿意？"她这样说：
1
请仔细听我说，大王我所言；
今日我夫君亡，赐我一切成就。
2
为我作灌顶礼，如自己的心意；
忆念他照顾我，忧火焚烧我心。
3
大王若我又作，他人第一王妃；
此苦我难脱离，是故我不愿求。
4
我被忧火焚烧，忧上更加忧苦；
燃烧大火堆中，智者谁投稻草。
5
离爱别苦如是，一再想念于心；
此苦我难脱离，是故我不愿求。
听到这话，国王被愤怒压倒说："如果你不接受灌顶，我就把你扔进火里。"说完让人堆起大柴堆点火，火焰升腾时说："进去吧。"这时她恳求国王说：
6
恶人害善人，大王投火中；
当得恶果报，今世及来世。
7
古时诸国王，对沙门婆罗；
父母及愚人，病者与妇女；
不赞杀害事，我不该被杀。
听到这话，国王仍不相信，命令手下："抓住她的手脚扔进火里。"他们照做了。这时她被扔进火里时想："这里没有任何人可作我的庇护，我只以皈依为皈依。"想着说："我皈依佛，我皈依法，我皈依僧"，心中也忆念着，掉进火中。如此猛烈的火焰对她的身体连一个毛孔都无法生热。她的身体如入莲花蕊般清凉。国王看见这个奇迹，惊恐毛竖，急速靠近她，双手扶起让她躺在自己胸前，让她坐在王座上，合掌而立问："为什么火不能烧你的身体？"她解释原因说：

8.

Mātā pitāca ñātīca, parivārāca sohadā;

Manto sadhādayocāpi, mahesakkhāca devatā.

9.

Eteca ññeca bhūpāla, sattānaṃ bhaya māgate;

Rakkhituṃ neva sakkonti, hitvāna saraṇattayaṃ.

10.

Agāhaṃ buddhaṃ saraṇaṃ, buddho me saraṇaṃ iti;

Tena tejena maṃ rāja, jalanto aggi no dahi.

11.

Agāhaṃ dhammaṃ saraṇaṃ, dhammo me saraṇaṃ iti;

Tena tejena maṃ rāja, jalanto aggi no dahi.

12.

Agāhaṃ saṅghaṃ saraṇaṃ, saṅgho me saraṇaṃ iti;

Tena tejena maṃ rāja, jalanto aggi no dahi.

13.

Evaṃ mahānubhāvantaṃ, paccakkhaṃ ehipassikaṃ;

Nāno paddava viddhaṃsiṃ, nānāsampattidāyakaṃ.

14.

Saraṇattayañhi yo satto, na samādāya gaṇhati;

Idhavā paratthavā loke, so sukhaṃ nānubhossati.

15.

Saraṇattayañhi yo satto, susamādāya gaṇhati;

Idhavāparatthavā loke, so sukhā na vihāyati.

16.

Tasmā tuvampi bhūpāla, gaṇhāhi saraṇattayaṃ;

Taṃ te bhavati sabbattha, tāṇaṃ leṇaṃ parāyaṇanti.

Taṃ sutvā rājā ativiya pasannamānaso taṃ khamāpetvā mahantaṃ sakkārasammānaṃ katvā ajjappaṭṭhāya tvaṃ mama mātāti taṃ mātuṭṭhāne ṭhapetvā saraṇa magamāsi. Tasmiṃ sannipatitvā ṭhitamahājanā taṃ pāṭihāriyaṃ disvā saraṇesuca sīlesuca patiṭṭhāya dānādīni puññakammāni katvā yathākammaṃ gatāti.

17.

Iti saraṇavaraṃ sā kevalaṃ uggahetvā,

Jalitadahanamajjhe sītibhāvaṃ alattha;

Paramasaraṇasīlaṃ pālayantā kathaṃ vo,

Na labhatha bhavabhogaṃ nibbutiñcāpi anteti.

Vessāmittāpa vatthuṃ sattamaṃ.

8. Mahāmandhātuvatthumhi ayamānupubbīkathā

Ito kira ekanavutikappamatthake vipassīnāma sammāsambuddho loke uppajjitvā pavattavaradhammacakko sadevakehi lokehi pūjiyamāno bandhumatīnagare paṭivasati. Tadā so mandhātā tasmiṃ nagare tunnakāro hutvā nibbatti. Tunnakārakammena jīvikaṃ kappento viharati. Tadā sakalanagaravāsino buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā mahādāna madaṃsu. Atha so evaṃ cintesi, sabbepime nagaravāsino dānaṃ dadanti. Ahamekova seso duggatattā, yajjāhamajja bījaṃ na ropemi, imamhā dukkhā na parimuccissāmīti. So vegena tunnakārakammaṃ pariyesitvā kiñcimūlaṃ labhitvā tena ekassāpi dānaṃ dātuṃ okāsa maladdhā āpaṇaṃ gantvā rājamāsake gahetvā caṅkoṭakaṃ pūretvā ādāya buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa bhattaggaṃ gantvā ṭhito evaṃ cintesi, natthi dāni okāsaṃ ekassāpi bhikkhuno patte okirituṃ, addhāhaṃ ime ākāse vikirissāmīti appevanāma patamānānaṃ ekassāpi bhikkhuno patte ekampi pateyya, taṃ me bhavissati dīgharattaṃ hibhāya sukhāyāti pasannamānaso uddhaṃ khipi, ta to patamānā te parivārikadevatānañca bhagavato ānubhāvenaca bahi apatitvā bhagavantamādiṃ katvā sabbesaṃ bhikkhūnaṃ patteyeva patiṃsu. Atha so taṃ acchariyaṃ disvā pasannamānaso sirasi añjaliṃ paggayha ṭhito evaṃ patthanamakāsi.

1.

Iminā me adhikārena, pasādena yatissare;

Kāmabhogīnahaṃ aggo, bhaveyyaṃ jātijātiyaṃ.



我来为您 译这段巴利文：
8
父母亲与诸亲属，随从以及善心友；
咒语吉祥等诸事，大力威神诸天众。
9
此等及其他众生，大王当恐怖来临；
除了三宝皈依外，无能救护众生者。
10
我以佛为皈依处，佛陀是我皈依说；
以此威力大王知，烈火不能焚我身。
11
我以法为皈依处，正法是我皈依说；
以此威力大王知，烈火不能焚我身。
12
我以僧为皈依处，僧伽是我皈依说；
以此威力大王知，烈火不能焚我身。
13
如是大威神力具，现前请来亲见证；
能破种种诸灾难，能赐种种诸成就。
14
若有众生不善受，不持三宝为皈依；
此世他世两世中，彼不能得安乐受。
15
若有众生善受持，善持三宝为皈依；
此世他世两世中，彼不离于安乐住。
16
是故大王你也应，受持三宝为皈依；
此将成为你一切，保护庇护归依处。
听到这些，国王心生极大信心，向她道歉，给予极大的尊敬和供养，说："从今以后，你是我的母亲。"把她安置在母亲的地位，并去皈依。聚集在那里的大众看见这个神变，安住于皈依和戒律中，做布施等功德，随业而去。
17
如是她仅持最胜皈依法，
烈火中央获得清凉乐；
护持最上皈依与戒行，
如何不得轮回乐涅槃。
吠舍蜜多的故事第七。
大曼陀都的故事之缘起
据说在九十一劫之前，名为毗婆尸的正等正觉者出现于世，转动殊胜法轮，受天人世间礼敬，住在盘头摩底城。那时他作为裁缝师投生在那座城市。以裁缝工作维生而住。那时全城居民邀请以佛陀为首的比丘僧团，做大布施。这时他这样想："所有这些城中居民都在布施。只有我因贫穷而剩下，如果今天我不种下种子，就不能从这苦中解脱。"他快速寻找裁缝工作，得到一些钱，因为没有机会给一个人布施，就去店里买了皇家豆子，装满篮子带着去佛陀为首的比丘僧团的供养处站着这样想："现在没有机会往任何一位比丘的钵里放，我一定要把这些撒在空中，或许落下时能落入一位比丘的钵里，这将使我长久得到利益安乐。"心生欢喜向上撒。这些豆子因护法神和世尊的威力，没有落在外面，全都落入从世尊开始所有比丘的钵中。这时他看见这个奇迹，心生欢喜，举手合掌而立如此发愿：
1
以此殊胜善业缘，对圣尊者生净信；
愿我生生世世中，成为欲乐第一者。

2.

Paharitvā yadā pāṇiṃ, olokemi nabhotalaṃ;

Sattaratanasampannaṃ, vassaṃ vassatu sabbadāti.

So tato paṭṭhāya devamanussesu saṃsaranto mahantaṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā imasmiṃ bhaddakappe ādimhi mahāsammato nāma rājā ahosi. Tassa putto rojo nāma. Tassa putto vararojo nāma, tassa putto kalyāṇo nāma, tassa putto varakalyāṇo nāma. Varakalyāṇassa putto uposatho nāma. Uposathassa putto mandhātā nāma hutvā nibbatti. So sattahi ratanehi catūhi ca iddhīhi samannāgato cakkavattirajjaṃ kāresi, tassa vāmahatthaṃ sammiñjitvā dakkhiṇahatthena appoṭṭhite ākāsato dibbameghā viya jaṇṇuppamāṇaṃ sattaratanavassaṃ vassati. Evarūpo acchariyo ahosi. So caturāsītivassasahassāni kumārakīḷaṃ kīḷi. Caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi. Caturāsītivassasahassāni cakkavattirajjaṃ kāresi, āyu panassa asaṅkhyeyyaṃ ahosi. So ekadivasaṃ kāmataṇhaṃ pūretuṃ asakkonto ukkaṇṭhitākāraṃ dassesi, amaccā deva kinnakho ukkaṇṭhā sīti pucchiṃsu. So bhaṇe mayhaṃ puññakamme olokiyamāne imaṃ rajjaṃ nappahoti, katarannu kho ṭhānaṃ ramaṇīyanti. Devaloko mahārājāti. So cakkaratanaṃ abbhukkiritvā parisāya saddhiṃ cātumahārājikadevalokaṃ agamāsi, athassa cattāro mahārājāno dibbamālagandha- hatthā devagaṇaparivutā paccuggamanaṃ katvā taṃ ādāya cātumahārājikadevalokaṃ gantvā rajjaṃ adaṃsu, tassa parisāya parivutassa tasmiṃ rajjaṃ karontassa dīgho addhā vītivatto. So tatthapi taṇhaṃ pūretu masakkonto ukkaṇṭhitā kāraṃ dassesi. Tato cattāro mahārājāno kinnukho mahārāja ukkaṇṭhitoti pucchiṃsu. Imamhā devalokā katarannu kho ṭhānaṃ ramaṇīyanti, deva paresaṃ upaṭṭhākamanussasadisā mayaṃ. Tāvatiṃsadevaloko ito sataguṇena ramaṇīyoti. Mandhātā cakkaratanaṃ abbhukkiritvā attano parisaparivuto tāvatiṃsābhimukho pāyāsi, athassa sakko devarājā dibbamālagandhahattho devagaṇaparivuto paccuggamanaṃ katvā taṃ hatthe gahetvā ito ehi mahārājāti āha. Tato rañño devagaṇaparivutassa gamanakāle pariṇāyakaratanaṃ cakkaratanaṃ ādāya saddhiṃparisāya manussapathaṃ otaritvā attano gharaṃ pāvisi. Sakko mandhātuṃ sakkabhavanaṃ netvā devatā dve koṭṭhāse katvā attano rajjaṃ majjhe bhinditvā adāsi. Tato paṭṭhāya dvepi rājano rajjaṃ kāresuṃ. Evaṃ kāle gacchante sakko saṭṭhisatasahassādhikāni tissoca vassakoṭiyo āyuṃ khepetvā cavi. Añño sakko nibbatti, sopi tatheva devarajjaṃ kāretvā āyukkhayena cavi, etenu pāyena chattiṃsa sakkā caviṃsu, mandhātā pana manussaparihārena devarajjaṃ kāresiyeva, tassevaṃ kāle gacchante bhīyyoso mattāya kāmataṇhā uppajji, so kimme upaḍḍharajjena. Sakkaṃ māretvā ekarajjaṃ karissāmīti cintesi. Sakkaṃ pana māretuṃ na sakkā, kāmataṇhā panesā vipattimūlā. Tathāhi.

3.

Varamatra sukhantyatra, atricchāvihato naro;

Idhavā paratthavā kiñci, na sātaṃ vindate sadā.

4.

Taṇhāya jāyate soko,

Taṇhāya jāyate bhayaṃ;

Taṇhāya vippamuttassa,

Natthi soko kuto bhayaṃ.

5.

Taṇhādāso naro ettha, rājacorādisambhavaṃ;

Hattacchedādikaṃ dukkhaṃ, pāpuṇāti vihaññati.



我来为您翻译这段巴利文：
2
当我击掌时望，仰观虚空之际；
愿七宝具足雨，恒常降注不绝。
从那时起他在天人中轮回，享受大天福后，在此贤劫初期成为名叫大三末多的国王。他的儿子名叫罗阇，其子名叫胜罗阇，其子名叫贤善，其子名叫胜贤善。胜贤善的儿子名叫布萨他。布萨他的儿子投生为曼陀都。他具足七宝和四神通，作转轮王统治，他左手屈曲右手击掌时，从空中如天云般降下膝盖高的七宝之雨。他是如此稀有奇特的人。
他玩童戏八万四千年。作副王八万四千年。作转轮王八万四千年，他的寿命无量。有一天他无法满足欲爱，显示出厌倦的样子，大臣们问："大王为何厌倦？"他说："大人，当我观察我的福德时，这个王位不够，哪个地方更快乐？""天界，大王。"他抛起轮宝，与随从一起去四大天王天。这时四大天王手持天花香，天众围绕来迎接他，带他到四大天王天给他王位。他被众人围绕在那里统治很长时间。
他在那里也无法满足渴爱，显示出厌倦的样子。于是四大天王问："大王为何厌倦？""比这天界哪个地方更快乐？""我们如同别人的仆从。三十三天比这里快乐百倍。"曼陀都抛起轮宝，随从围绕朝三十三天前进。这时天帝释手持天花香，天众围绕来迎接，牵着他的手说："大王请来这里。"
这时当国王被天众围绕前进时，主藏臣宝带着轮宝和随从返回人间回到自己家。帝释带曼陀都到帝释宫，把诸天分成两部分，把自己的王位一分为二给他。从那时起两人一起统治。时间如此流逝，帝释用尽三亿六千万年寿命后命终。另一个帝释出生，他也同样作天王后寿尽命终。如此三十六个帝释命终，而曼陀都仍以人间享受方式统治天界。
随着时间流逝，他的欲爱更加增长，他想："半个王位于我何用？杀了帝释我要独自统治。"但无法杀死帝释，这欲爱实在是灾祸之根。因此：
3
此中知足为最乐，过贪之人遭损害；
此世他世诸安乐，永远不得真快乐。
4
从贪生起诸忧愁，
从贪生起诸恐怖；
若人解脱于贪爱，
无有忧愁何恐怖。
5
贪爱奴仆众生类，王贼等难所生起；
断手等苦诸痛楚，遭受逼恼无暂停。

6.

Yena lobhena jātena, sadā jīyanti pāṇino;

Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃca, gavāssaṃ dāsaporisaṃ;

Sabbatthāmena so lobho, pahātabbova viññunāti.

Tato atricchāvihatassa tassa āyusaṅkhāro parihāyi, jarā sarīraṃ pahari, manussasarīrañhi nāma na devalokebhijjati, tatha so devalokā bhassitvā bandhumatīnagaruyyānaṃ pāvisi, uyyānapālo tassa āgatabhāvaṃ rājakulaṃ nivedesi. Rājā rājakulā āgantvā uyyāneyeva āsanaṃ paññāpesi. Tato mandhātā uyyāne paññattavarāsane nipanno anuṭṭhānaseyyaṃ kappesi. Tato amaccā deva tumhākaṃ parato kinnu kathesāmāti pucchiṃsu, mama parato tumhe imaṃ sāsanaṃ mahājanassa katheyyātha, mandhātumahārājā dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu cakkavattirajjaṃ kāretvā cātumahārājikesu rajjaṃ kāretvā chattiṃsasakkānaṃ āyuparimāṇena devaloke rajjaṃ kāretvā kālamakāsīti. So evaṃ vatvā kālaṃkatvā yathākammaṃ gatoti imamatthaṃ pakāsetuṃ bhagavā catumahāparisamajjhe imā gāthāyo āha.

7.

Yāvatā candimasuriyā, pariharanti disā bhanti virocanā;

Sabbeva dāsā mandhātā, ye pāṇā pathavinissitā.

8.

Na kahāpaṇavassena, titti kāmesu vijjati;

Appassadā dukhā kāmā, iti viññāya paṇḍito.

9.

Api dibbesu kāmesu, ratiṃso nādhigacchati;

Taṇhākkhayarato hoti, sammāsambuddhasāvakoti.

Taṃ sutvā bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.

10.

Iti gatiniyatānaṃ bodhiyā uttamānaṃ;

Sakavasamupanetvā deti dukkhātitaṇhā;

Aniyatagatikānaṃ kā kathā mādisānaṃ;

Jahatha tamiti mantvā bho bhajavho tivatthuṃti.

Mahāmandhātuvatthuṃ aṭṭhamaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
6
因此贪欲而生起，众生常受诸损失；
田地房舍与金银，牛马奴仆诸财物；
此贪应当以全力，智者断除不留余。
因此被过度贪欲所害，他的寿命衰减，衰老袭击身体。因为人身不能在天界毁坏，所以他从天界坠落到盘头摩底城的园林。园丁把他来到的消息报告王家。国王从王宫来到园林设置座位。这时曼陀都躺在园林中设置的高贵座位上，进入不起之卧。这时大臣们问："大王，我们该在您之后说什么？"
"在我之后你们要向大众宣说这个教诫：'大王曼陀都统治了两千岛屿环绕的四大洲作转轮王，又在四大天王天统治，又以三十六个帝释的寿量在天界统治后命终。'"他这样说完命终后随业而去。
为了显明这个道理，世尊在四众集会中说这些偈颂：
7
日月所行处，光明照诸方；
大地众生类，皆为曼陀奴。
8
非以金钱雨，能满诸欲乐；
少味多忧苦，智者应觉知。
9
即使天界欲，亦不得满足；
正觉弟子乐，灭尽诸渴爱。
听闻此后，许多人证得预流果等。
10
如是决定趣向最上菩提者，
贪爱引入自己势力生忧苦；
何况我等未定趣向之人众，
思维舍彼贪爱修三妙事业。
大曼陀都的故事第八。

9. Buddhavammavāṇijakavatthumhi ayamānupubbīkathā

Jambudīpe kira pāṭaliputtanagare buddhavammo nāma vāṇijako ahosi vāṇijakakammena jīvamāno. So aparabhāge satthavāhehi saddhiṃ gāmanigamajanapada rājadhānīsu vāṇijjaṃ payojayamāno vicarati, tasmiṃ samaye bhagavānekabhikkhusahassaparivuto janapadacārikaṃ carati bahū devamanusse saṃsārakantārā uttārento. Tadā so bhagavantaṃ addasa dvattiṃsalakkhaṇānubyañjanapatimaṇḍitaṃ jalamānasuvaṇṇameruṃ viyavirocamānaṃ mahābhikkhusaṅghaparivutaṃ, disvā paramapītiyā phuṭasarīro añjaliṃ paggayha bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā sāyaṇhe bhagavantaṃ bhattena nimantesi buddhasāsane aparicitabhāvena. Athassa bhagavā vikālabhojanā paṭiviratā tathāgatāti āha. Atha so bhagavantaṃ vanditvā kiṃ bhante bhagavantā vikāle bhuñjissantīti, athassa kathaṃ paṭicca bhagavā aṭṭhavidhaṃ pānaṃ tathāgatānaṃ vikāle bhuñjituṃ kappati. Seyyathidaṃ, ambapānaṃ jambupānaṃ cocapānaṃ mocapānaṃ phārusakapānaṃ madhupānaṃ muddikapānaṃ sālūkapānanti. Taṃ sutvā vāṇijo sahasakkārārasehi muddikapānaṃ katvā buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa adāsi, sabhikkhusaṅgho satthā paribhuttapānīyaraso tassa dhammaṃ desetvā janapadacārikaṃ pakkāmi. Sopi pasannamānaso hutvā nivatto saddhiṃ vāṇijakehi tesu tesu janapadesu vāṇijjaṃ payojento mahāvattanīyaṃnāma kantāraṃ pāpuṇi, tatta tesaṃ sabbesuyeva sakaṭesu pānīyaṃ parikkhayamagamāsi. Tattha sabbamanussānaṃca balīvaddānaṃca pānīyaṃ nāhosi. Atha so vāṇijo pipāsābhibhūto tesu tesu sakaṭesu pānīyaṃ pariyesanto vicarati. Athekasmiṃ sakaṭe manussā taṃ disvā kāruññena etthāgaccha, imasmiṃ koḷambe thokaṃ pānīyaṃ atthi pivāti vadiṃsu. Ta to so gantvā pānīyaṃ pivi. Tassa taṃ rasaṃ muddikapānarasasadisaṃ ahosi, pivantova so evaṃ cintesi. Sammāsambuddhassa tadā me dinnamuddikapānassa nissando ajja sampatto bhavissatīti accherabbhutacitto somanassajāto gantvā sayameva cāṭiyā pidhānaṃ vivari. Sakalāpi sā cāṭi muddikapānena paripuṇṇā ahosi. Tato so ra sava ntaṃ ojavantaṃ aparikkhayaṃ dibbapānasadisaṃ pānīyaṃ disvā paramāya pītiyā phuṭasarīro ugghosesi sabbe pānīyaṃ pivantūti. Taṃ sutvā sabbe sannipatitvā pānīyaṃ disvā abbhutacittā jātā. Vāṇijo tesaṃ majjhe buddhānubhāvaṃ pakāsento āha.

1.

Passathedaṃ bhavanto bho, ānubhāvaṃ mahesino;

Acintanīyamaccheraṃ, sandiṭṭhika makālikaṃ.

2.

Pasannamanasā buddhe, dinnaṃ pānīyakaṃ mayā;

Vipaccati idāneva, taṃ dānaṃ munivāhasā.

3.

Ojavantaṃ sukhannaṃva, sītalaṃ madhuro dakaṃ;

Dibbapānaṃva devānaṃ, jātamabbhutamakkhayaṃ.

4.

Sīlavantesu ko nāma, na dadeyya vicakkhaṇo;

Idha loke paratteca, sukhadaṃ dāna muttamaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
佛护商人的故事之缘起
据说在阎浮提的华氏城（现今印度比哈尔邦巴特那）有一个名叫佛护的商人以经商为生。他后来与商队首领们一起在村镇、地区、王城中经商往来。这时世尊与一千比丘围绕着在地方游行，帮助许多天人度过轮回的荒野。
那时他看见世尊具足三十二相好庄严，如闪耀的金须弥山般光辉，被大比丘僧团围绕。看见后全身充满最上喜悦，举手合掌靠近世尊礼拜，因为不熟悉佛教，在傍晚请世尊用餐。这时世尊说："如来已离非时食。"于是他礼拜世尊问："尊者，世尊在非时不食用什么？"
于是世尊因这话说明如来在非时可饮用八种饮料。即：芒果饮、蒲桃饮、香蕉饮、芭蕉饮、波卢沙果饮、蜜饮、葡萄饮、莲藕饮。听到这些，商人立即以各种调味料制作葡萄饮供养以佛陀为首的比丘僧团。师尊和比丘僧团饮用后为他说法，继续游行各地。
他也心生欢喜，回去与商人们在各地经商，到达名叫大道的荒野。在那里他们所有车上的水都用尽了。那里所有人和牛都没有水。这时商人被渴所逼，在各辆车上寻找水。这时一辆车上的人看见他，怜悯地说："来这里，这个水罐里还有一点水可以喝。"于是他去喝水。对他来说那味道如同葡萄饮。正在喝时他这样想："这一定是当时我供养正等正觉者葡萄饮的果报今天成熟了。"生起稀有惊奇之心，欢喜地去自己打开罐子的盖子。整个罐子都装满了葡萄饮。
这时他看见这有味道、有营养、用不完、如天饮般的饮料，全身充满最上喜悦，大声宣告："所有人都来喝水！"听到这话，所有人聚集看见水后生起惊奇之心。商人在他们中间宣说佛陀的威力说：
1
请看诸位长者，大仙人威力事；
不可思不可思，现见非时现。
2
我以清净之心，供佛饮料水；
今时即得果报，牟尼导师恩。
3
具足营养美味，清凉甘美水；
如同天人饮料，生起奇迹无尽。
4
持戒功德者前，明智谁不施；
此世与他世中，布施最上乐。

5.

Yathi cchitaṃ gahetvāna, pivantu madhuro dakaṃ;

Bhājanānica pūretvā, yantu sabbe yathicchitanti.

Evañca pana vatvā sabbe manusseca balīvaddeca muddikaraseneva santappesi. Tato tato āgatāpi pānīyaṃ pivantoca pānīyaṃ akkhayaṃ ahosi. Tato vāṇijo satthavāhehi saddhiṃ vāṇijjaṃ payojetvā sakanagaraṃ āgacchanto bhagavantaṃ passitvā gamissāmīti veḷuvanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā katānuñño ekamante nisīdi. Satthāpi tena saddhiṃ madhurapaṭisanthāramakāsi. Upāsakopi bhante tumhākaṃ pāṭihāriyaṃ disvā pasanno vanditvā gamissāmīti āgatomhi, evañce vañca pāṭihāriyanti vitthārena kathesi. Athassa bhagavā dhammaṃ desesi. So dhammaṃ sutvāna satthāraṃ svātanāya nimantetvā mahādānaṃ datvā attano gehameva agamāsi. So tato paṭṭhāya dānādīni puññāni katvā tato cuto devaloke dvādasayojanike kanakavimāne devaccharāparivuto devissariyasamannāgato nibbatti. Tassa pubbakammapakāsanatthaṃ tattha tattha ratanabhājanesu dibbamayehi muddikapānehi paripuṇṇaṃ ahosi. Pānīyaṃ pivitvā devā naccanti vādenti kīḷantīti.

6.

Na vipulajinasāraṃ jānamāno janevaṃ,

Labhati vipulabhogaṃ toyamattassa dānā;

Viditaguṇagaṇā bho tīsu vatthūsu tumhe,

Labhatha khalu visesaṃ sīlavantesu dānāti.

Buddhavammavāṇijakassa vatthuṃ navamaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
5
随意取用饮，甘美之水味；
盛满诸器皿，随意尽带去。
这样说完后，用葡萄汁使所有人和牛都满足。即使后来的人喝水，水也用不完。之后商人与商队首领们做完生意，在回本城时想："我要去见世尊。"就去竹林精舍礼拜世尊，得到允许后坐在一旁。世尊也与他作亲切的交谈。优婆塞说："尊者，我看见您的神变心生欢喜，来礼拜后要回去。"并详细讲述了这样那样的神变。
这时世尊为他说法。他听闻法后邀请世尊明天应供，做大布施后回到自己家。从那时起他做布施等功德，命终后投生天界十二由旬的金宫殿中，被天女围绕具足天界威力。为显示他过去业的果报，在那里各处宝器中装满天界葡萄饮。诸天饮用后跳舞、奏乐、游戏。
6
不知胜者深妙法，众生如是饮水施；
知众功德三宝事，持戒布施得殊胜。
佛护商人的故事第九。

10. Rūpadeviyā vatthumhi ayamānupubbīkathā

Atīte kira vipassissa bhagavato kāle tasmiṃ nagare ekā gāmadārikā vihāre āhiṇḍantī ekaṃ gilānabhikkhuṃ disvā kampamānahadayā upasaṅkamitvā vanditvā bhante kote ābādho sarīraṃ pīḷetīti pucchi. Tenāpi bhagini kharābādho me pīḷetīti vutte sā tenahi bhante ahaṃ taṃ rogaṃ vūpasamessāmīti nimantetvā gehaṃ gantvā taṃ pavattiṃ mātāpitunnaṃ kathetvā tehi anuññātā puna divase nānaggarasena bhesajjāhāraṃ sampādesi, tato so bhikkhu punadivase cīvaraṃ pārupitvā bhikkhāya caranto tassā gehaṃ gantvā aṭṭhāsi. Sā theraṃ āgataṃ disvā somanassajātā pattaṃ gahetvā āsanaṃ paññāpetvā adāsi. Tattha nisinnaṃ taṃ āhārena sādhukaṃ parivisitvā sakkāra makāsi. Athassā saddhābalena bhuttamatteyeva so ābādho vūpasami. Tato so vūpasantarogo dutiyadivase tassā gehaṃ nā gamāsi. Atha sā vihāraṃ gantvā taṃ vanditvā kasmānāgatatthāti pucchitvā tena me bhagini byādhi vūpasami, tasmā nāgatosmīti vutte sā sādhu bhanteti somanassajātā gehameva agamāsi. Sā tena puññakammena kālaṃ katvā devaloke nibbatti. Tassā tattha dvādasayojanikaṃ kanakavimānaṃ nibbatti. Sā tattha devissariyaṃ anubhavantī chabuddhantaraṃ khepetvā amhākaṃ bhagavato kāle jambudīpe devaputtanagare udiccabrahmaṇakule jeṭṭhabrāhmaṇassa bhariyāya kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi, sā paripāka manvāya mātukucchito nikkhami. Tassā mātukucchito nikkhantakālato paṭṭhāya divase divase aṭṭhaṭṭhanālimattaṃ taṇḍulaṃ nibbattati. Tassā rūpasampattiṃ disvā pasannā mātāpitaro rūpadevīti nāma makaṃsu. Pacchā taṃ patirūpena dārakena niyojesuṃ. Athassā taṇḍula- nālimattaṃ gahetvā pacituṃ āraddhe icchiticchitamaṃsādibyañjanañja sappinavanītadadhikhīrādigorasañca jīramaricādikaṭukabhaṇḍañca kadalipanasamadhuguḷādiupakaraṇañca bhājanāni pūretvā nibbattati, tāya hatthena gahitaṃ kiñci khādanīyaṃ bhojanīyaṃvā pūtibhāvaṃ na gacchati, bhattukkhaliṃ gahetvā sakalanagaravāsino bhojentiyāpi ekakaṭacchumattaṃ bhattaṃ gahitaṭṭhānaṃ na paññāyati. Evaṃ aparikkhayapuññā ahosi, sakaladevaputtanagare candasuriyāva pākaṭā ahosi, atha sā pañcasatabhikkhū nimantetvā niccaṃ sakanivesaneyeva bhojeti, tadā tesaṃ antare paṭisambhidāpatto mahāsaṅgharakkhitattheronāma imissā puññānubhāvaṃ dibbacakkhunā disvā na jānāti esā atthanā pubbe katakammaṃ. Yannūnāhaṃ assā pakāseyyanti ekadivasaṃ tassā nivesane bhuñjitvā anumodanaṃ karonto jānāsi bhagini tayā pubbe katakammanti pucchi, na jānāmi bhante. Sotumicchāmīti, athassā so pubbakammaṃ pakāsento.

1.

Ekanavute ito kappe,

Vipassīnāma nāyako;

Ahosi loke lokeka,

Nāyako chinnabandhano.

2.

Tadā tasmiṃ pure ramme, āsi tvaṃ gāmadārikā;

Āhiṇḍantī vihārasmiṃ, addakkhi jinasāvakaṃ.

3.

Rogāturaṃ kisaṃ paṇḍuṃ, assasantaṃ muhuṃ muhuṃ;

Disvāna kampitā cittā, nimantetvāna taṃ muniṃ.

4.

Bhesajjañceva bhattañca, adā tvaṃ tena so yati;

Abyābādho anīghoca, ahosi anupaddavo.

5.

Tato tvaṃ tena kammena, sukatena tato cutā;

Jātāsi devalokasmiṃ, sabbakāmasamiddhinī.

6.

Tattha te puññatejena, pāsādo ratanāmayo;

Maṇithūpisatākiṇṇo, kūṭāgārehi laṅkato.



我来为您 译这段巴利文：
容貌天女的故事之缘起
据说在过去毗婆尸世尊时期，在那座城里有一个村女在寺院中游逛时看见一位生病的比丘，心生怜悯走近礼拜后问："尊者，什么病痛折磨您的身体？"当他说："妹妹，我被严重的病痛折磨。"她说："那么尊者，我要使这病平息。"邀请他后回家告诉父母这事，得到允许后第二天准备各种美味的药食。
这时那位比丘第二天穿上袈裟托钵时来到她家站着。她看见长老来到心生欢喜，接过钵设座后供养。在那里坐下后，她用食物好好供养他作供养。这时因她信心的力量，他吃完后病就平息了。因此病愈后第二天他没去她家。这时她去寺院礼拜他问："为什么不来？"当他说："妹妹，我的病已经好了，所以没来。"她说："善哉，尊者。"心生欢喜回家。
她因这功德命终后投生天界。她在那里得到十二由旬的金宫殿。她在那里享受天界威力度过六佛期间，在我们世尊时期投生在阎浮提天子城高种婆罗门家长子的妻子腹中。她胎儿成熟后从母胎出生。从她出生时起，每天都出现八钵量的米。父母看见她容貌庄严心生欢喜，给她取名"容貌天女"。后来为她安排适当的丈夫。
这时当她取一钵量的米开始煮时，如意所需的肉等调味品、酥油、生酥、酸奶、牛乳等乳制品、姜、胡椒等调味料、香蕉、面包果、蜜糖等用品都装满器皿而出现。她手碰过的任何硬食软食都不会腐坏。即使用饭匙供养全城居民，取一勺饭的地方也看不出来。如此她的福报用不尽，在整个天子城如日月般出名。
这时她邀请五百比丘经常在自己家供养。那时其中有一位名叫大僧护的证得无碍解的长老用天眼看见她的福德威力，不知道她自己过去所做的业。想："我应该为她说明。"有一天在她家吃完饭做随喜时问："妹妹，你知道你过去所做的业吗？"她说："不知道，尊者。我想听。"这时他为她显示过去业说：
1
九十一劫以前时，
毗婆尸名为导师；
出现于世为世间，
唯一导师断诸缚。
2
那时美城你曾为，
一位村中女子身；
游逛寺院遇见了，
胜者弟子修行者。
3
病痛消瘦面色黄，
频频喘息苦难当；
见已心生大怜悯，
邀请牟尼入家中。
4
药物饮食汝供养，
因此比丘得安康；
无病无恼无衰损，
平安无事乐安康。
5
其后你以此善业，
所作善事命终后；
投生天界具福报，
一切欲乐皆圆满。
6
那时因你福德力，
宝石所成之宫殿；
珠宝柱列百成行，
尖顶楼阁为庄严。

7.

Nekagabbhasatākiṇṇo, sayanāsanamaṇḍito;

Accharāsatasaṃkiṇṇo, naccagītādisaṃkulo.

8.

Rambhāmbajambusannīra, pūgapunnāgapāṭalī;

Nāgāditarusaṇḍehi, maṇḍituyyānapantihi.

9.

Padumuppalakaḷāra, kundakānanamaṇḍite;

Madhumattālipālīhi, sārasīsarasaṃkule.

10.

Devaputtehi nekehi, tathā devaccharāhica;

Niccussave mahābhoge, vimāne mananandane.

11.

Tvamevaṃ devalokamhi, vindamānā mahāyasaṃ;

Addhānaṃ vītināmetvā, nibbute gotame jine.

12.

Jambudīpe idāni tvaṃ, nibbattā udite kule;

Puññapaññāguṇāvāsā, rūpenaggā piyaṃvadā.

13.

Etaṃ te devalokasmiṃ, devissariyamabbhutaṃ,

Imaṃ te idha lokasmiṃ, sabbaṃ mānusikaṃ sukhaṃ.

14.

Vipassimunino kāle, tvaṃ tassekassa bhikkhuno;

Adā dānaṃ gilānassa, tassa taṃ phalamīdisaṃ.

15.

Kātabbañhi sadā puññaṃ, icchantena sukhappadaṃ;

Tasmā tvaṃ sabbadā bhadde, ussukkā kusale bhavāti.

Evaṃ so tassa purimattabhāve katakammaṃ pakāsetvā idāni puññakamme appamādā bhavāti anusāsi. Sā therassa dhammadesanaṃ sutvā paramasomanassā tato paṭṭhāya dānādīsu niratā puññāni karontī teneva somanassena sotāpannā ariyasāvikā ahosīti.

16.

Iti taruṇakumārī puññakammesu sāraṃ,

Aviditaguṇamattā datva bhikkhussa dānaṃ;

Divimanujasukhaṃ sālattha tumhe bhavantā,

Viditakusalapākā kiṃ na labbhetha santiṃ.

Rūpadeviyā vatthuṃ dasamaṃ.

Dhammasoṇḍakavaggo pathamo.

Nandiyarājavaggo

11. Nandiyarājassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Ito kira kappasatasahassamatthake padumuttaro nāma satthā loke udapādi sadevakaṃ lokaṃ saṃsārakantārā uttārento. Tasmiṃ kira samaye eko kuṭumbiko satthu dhammadesanaṃ sutvā pasannamānaso buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā mahādānaṃ sajjetvā attano bhavanaṃ devabhavanamiva alaṅkaritvā buddhārahaṃ mahāsanaṃ paññāpetvā gantvā bhagavantaṃ yāci kāloyaṃ bhante bhagavato bhattaggassa upasaṅkamanāyāti. Atha bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto mahatā buddhānubhāvena gantvā nisīdi paññattavarabuddhāsane, tato kuṭumbiko haṭṭho udaggo sapariso bhagavantaṃ parivisati anekehi madhurannapānādīhi. Tadā tassa bhagavato sāsane dhutaṅgadharānaṃ aggo vasabhattheronāma mahāsāvako sapadānavattena piṇḍāya caramāno tassa kuṭumbikassa gehadvāre aṭṭhāsi, atha so theraṃ disvā bhante satthā antogehe nisinno, tumhepi pavisathāti yāci, thero apavisitvāva agamāsi, kuṭumbiko bhagavantaṃ upasaṅkamitvā tamattaṃ vatvā kiṃ bhante sadevake loke bhagavatāpi uttaritaro guṇena saṃvijjatīti āha. Athassa satthā puttopamaṃ dassetvā therassa guṇe vaṇṇento evamāha.

1.

Pālenti nimmalaṃ katvā, pātimokkhādisaṃvaraṃ;

Samādinnadhutaṅgāca, appicchā munisūnavo.

2.

Nicca mantakayuddhamhi, naddhā yodhāva dappitā;

Puññānaṃ vatthubhūtā te, devamānusakā dinaṃ.

3.

Dhāremahaṃ vaṇṇavantaṃ, sīveyyampica cīvaraṃ;

Buddhaputtā mahānāgā na dhārenti tathāvidhaṃ.

4.

Dhārenti te paṃsukūlaṃ, saṅghāṭetvā pilotike;

Vaṇacchādanacolaṃva, icchālobha vivajjitā.

5.

Sādiyāmi sadā hambho, upāsakanimantanaṃ;

Neva sādenti sambuddha, putto pāsakayācanaṃ.

6.

Sapadānena yaṃ laddhaṃ, lūkhaṃvāpi paṇītakaṃ;

Tena tussanti me puttā, rasagedhavivajjitā.



我来为您翻译这段巴利文：
7
百间房室密布满，卧具座椅为庄严；
百天女众密集聚，歌舞音乐常盈满。
8
香蕉芒果蒲桃树，槟榔龙脑及木槿；
龙树等类诸树林，庄严园林成行列。
9
莲花青莲芽苞开，昆陀花林为装饰；
蜜蜂群集常飞舞，天鹅水鸟聚湖中。
10
众多天子在其中，以及天女诸眷属；
常行盛大欢乐会，宫殿令人心欢喜。
11
你在天界如是住，享受大名声福报；
时光流逝经长久，直至瞿昙佛涅槃。
12
现今投生阎浮提，出生高贵之家族；
福智功德之所依，容貌第一语亲切。
13
此是你在天界中，稀有天界威神力；
此是你在人间界，一切人间安乐事。
14
毗婆尸牟尼时期，你对一位病比丘；
布施供养作功德，今得如是诸果报。
15
应当恒常修功德，若欲获得安乐果；
是故贤女汝当常，精勤努力修善业。
如此他显示她前世所做的业后，现在教诫她说："对功德业要不放逸。"她听闻长老的说法后生起最上欢喜，从那时起热衷于布施等，修诸功德，以此欢喜心成为预流圣弟子。
16
如是年轻少女行善业精华，
不知功德量施比丘供养；
获得天人安乐诸位贤者，
已知善业果报岂不得寂静。
容貌天女的故事第十。
法行者品第一。
欢喜王品
欢喜王的故事之缘起
据说在十万劫之前，名为莲华佛的导师出现于世，帮助天人世间度过轮回的荒野。这时据说有一个居士听闻世尊说法心生欢喜，邀请以佛为首的比丘僧团，准备大布施，将自己的住所装饰如天宫般，设置适合佛陀的高座，去请世尊说："尊者，这是世尊前往供养处的时候。"
这时世尊与比丘僧团围绕，以大佛威力前往坐在设置的殊胜佛座上。这时居士心生欢喜，与眷属一起用各种甜美饮食供养世尊。那时在世尊教法中持头陀行第一的婆娑跋长老大弟子依次乞食来到那居士家门前。这时他看见长老说："尊者，世尊在屋内坐着，请您也进来。"长老没有进去就走了。居士走近世尊说了此事后问："尊者，在天人世间是否有比世尊更殊胜功德者？"这时世尊示现子喻赞叹长老的功德说：
1
清净守护无瑕垢，波罗提木叉诸律；
受持头陀行少欲，牟尼之子诸圣者。
2
常在最后战斗中，如勇士般生勇猛；
为诸功德之根基，天人供养之福田。
3
我身披着美锦衣，色彩鲜艳之袈裟；
佛子大龙圣弟子，不着如是华丽衣。
4
披着粪扫衣为衣，缝补破布作僧伽；
如同覆盖疮伤布，远离贪欲诸渴爱。
5
我常接受优婆塞，供养邀请诸善事；
佛子不受优婆塞，邀请供养诸布施。
6
次第乞食所得者，无论粗劣或精美；
我子知足常满意，远离味著诸贪求。

7.

Nipajjāmi ahaṃ sādhu, santhate sayane subhe;

Na te seyyaṃ pakappenti, saṃsārabhayabhīrukā.

8.

Ṭhānā sanagamanena, kappenti iriyāpathaṃ;

Nekabhūmisamākiṇṇa, pāsādesu vasāmahaṃ.

9.

Buddhaputtā tathācchannaṃ, na kadā pavisanti te;

Rukkhamūle susānasmiṃ, abbhokāse ramanti te.

10.

Bhāvetvā bhavanāsāya, hetuṃ bhāvanamuttamaṃ;

Ahaṃ gāme vasissāmi, pāpento janataṃ sivaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
7
我常安卧睡眠乐，柔软铺设妙床褥；
彼等不求如是卧，畏惧轮回诸过患。
8
住立行走诸威仪，调整身体诸动作；
我住许多层楼阁，众多住处皆庄严。
9
佛子从不入如是，遮蔽覆盖诸住处；
树下墓地露天处，彼等欢喜常安住。
10
修习断除诸有爱，最上禅修为因缘；
我住村落度众生，引导大众趣寂静。


11.

Ramanti mama puttā te, pantasenāsane kakā;

Tesaṃ mahattaro santo, theroyaṃ vasabho mahā;

Dhutapāpo dhutaṅgaggo, ñātoyaṃ mama sāsaneti.


我来为您翻译这段巴利文：
11
我子独住远离处，常乐寂静修行道；
彼等长老最尊胜，此婆娑跋大长老；
除恶持头陀第一，我教法中广知名。



Evaṃ bhagavā hatthaṃ ukkhipitvā candamaṇḍale paharanto viya therassa guṇe pakāsesi, tato so tassa guṇakathaṃ sutvā sayampitaṃ ṭhānantaraṃ kāmayamāno yannūnāhaṃ anāgate aññatarassa sammāsambuddhassa sāsane dhutaṅgadharānaṃ aggo bhavissāmīti taṃ ṭhānantaraṃ patthento bhagavato pādamūle nipajji, satthā taṃ kāraṇaṃ upaparikkhitvā ito kappasatasahassamatthake gotamo nāma satthā uppajjissati. Tvaṃ tadā dhutaṅgadharānaṃ aggo hutvā kassa poti paññāyissatīti byākaraṇa madāsi. Tato paṭṭhāya so somanasso puññakammaṃ katvā tato cuto devamanussesu devissariyaṃ anubhavanto vipassīsammāsambuddhakāle ekasāṭako nāma brāhmaṇo hutvā mahādānaṃ adāsi. Tato cuto kassapasammāsambuddhe parinibbute bārāṇasīnagare bārāṇasīseṭṭhi hutvā nibbatto dānādīni puññāni katvā tato cavitvā saṃsāre saṃsaranto dasavassasahassā yukesu manussesu bārāṇasiyaṃ eko kuṭumbiko hutvā nibbatti. So panāyaṃ kuṭumbiko araññe jaṅghāvihāraṃ anuvicaranto paccantime janapade araññāyatane aññataraṃ paccekabuddhaṃ addasa. So ca paccekabuddho tattha cīvarakammaṃ karonto anuvāte appahonte saṃharitvā ṭhapetuṃ āraddho. Kuṭumbiko taṃ disvā bhante kiṃ karothāti pucchi. So paccekabuddho appicchatāya tena puṭṭho na kiñci vutto hoti. So cīvaradussaṃ nappahotīti ñatvā attano uttarasāṭakaṃ paccekabuddhassa pādamūle ṭhapetvā agamāsi. Paccekabuddho taṃ gahetvā anuvātakaṃ āropento cīvaraṃ katvā pārupi. Kuṭumbiko jīvitapariyosāne kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane nibbattitvā tattha yāvatāyukaṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cavitvā bārāṇasito tiyojanamattake ṭhāne aññatarasmiṃ nagare nibbatti, tassa mātāpitaro nandiyoti [nandītināmaṃ itisabbattha] nāmaṃ akaṃsu, tassa satta bhātaro ahesuṃ, sesā cha bhātaro nānākammantesu byāvaṭā mātāpitunnaṃ posenti. Nandiyo pana akammasīlo geheyeva vasati. Tasmā tassa sesā kujjhanti. Mātāpitaropi nandiyaṃ āmantetvā ovadanti. So tuṇhī hoteva. Athāparasmiṃ samaye gāme nakkhattaṃ saṅghuṭṭhaṃ, tadā so mātaraṃ āha. Amma sāṭakaṃ dehi, nakkhattaṃ kīḷissāmīti, sā dhota- vatthaṃ nīharitvā adāsi, amma thūlaṃ idanti, sā aññaṃ nīharitvā adāsi, tampi paṭikkhipi. Atha naṃ mātā āha. Tāta yādise mayaṃ gehe jātā, natthi ito sukhumatarassa paṭilābhāya puññanti, labhanaṭṭhānaṃ gamissāmi ammāti. Putta ahaṃ ajjeva tava bārāṇasīnagare rajjapaṭilābhaṃ icchāmīti āha. So sādhu ammāti mātaraṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Mātuyā panassa evaṃ ahosi. Kahaṃ so gamissati, pubbeviya idhavā etthavā gehe nisīditvā āgacchatīti, so pana puññaniyāmena codiyamāno gāmato nikkhamitvā bārāṇasiṃ gantvā senaguttassa gehe paṭivasati, athekadivasaṃ so tassa kammakārehi saddhiṃ sallapanto nisīditvā pacalāyanto supinaṃ addasa. Mukhena antaṃ nikkhamitvā sakalajambudīpe pattharitvā antokucchimeva pāvisi. Pabuddho so bhīto mahāsaddamakāsi. Atha naṃ mahāsenagutto pucchi. Nandiyo supinaṃ addasanti āha. Atha tena kīdisanti puṭṭho kathesi, tato senagutto taṃ attano kulūpagaṃ paribbājikaṃ pucchi ko tassa vipākoti. Paribbājikā yadi bho itthī passati.

我来为您 译这段巴利文：
如此世尊举手如击打月轮般显示长老的功德。这时他听闻其功德后，自己也希望得到这地位,想："愿我在未来某位正等正觉者的教法中成为持头陀行第一者。"发愿得到这地位后俯伏在世尊足下。世尊观察此因缘后授记说："从今往后十万劫,将有名为瞿昙的导师出世。那时你将成为持头陀行第一者,以某某名号而闻名。"
从那时起他心生欢喜行诸功德,命终后在天人间享受天界威力。在毗婆尸正等正觉者时期成为名叫一衣婆罗门者做大布施。此后命终,在迦叶正等正觉者涅槃后投生波罗奈城(现今印度瓦拉纳西)为波罗奈长者。行布施等功德后命终,在轮回中流转时,在寿命一万年的人间投生波罗奈为一居士。
这位居士在林中行走时,在边地森林处看见一位辟支佛。那位辟支佛在那里做袈裟,因缘边不够而开始收起放置。居士看见后问："尊者,您在做什么？"那位辟支佛因少欲,被问也不说什么。他知道袈裟布不够,就把自己的上衣放在辟支佛足下而去。辟支佛取用它做缘边完成袈裟后穿上。
居士命终后投生忉利天,在那里尽寿享受天界安乐,此后命终投生在离波罗奈三由旬处的一座城市。他的父母给他取名欢喜。他有七个兄弟,其余六个兄弟从事各种工作养活父母。但欢喜无所事事只住在家里。因此其他人对他生气。父母也叫欢喜来教导他。他只是保持沉默。
这时另一天村里举行节日,这时他对母亲说："母亲,给我衣服,我要去过节。"她拿出洗净的衣服给他。"母亲,这太粗糙了。"她又拿出另一件给他,他也拒绝了。这时母亲对他说："孩子,像我们这样出生的家庭,没有获得比这更细软的福德。""我要去能得到的地方,母亲。""孩子,我今天就希望你在波罗奈城得到王位。"他说："善哉,母亲。"礼拜母亲右绕后离开。
但他母亲这样想："他会去哪里?像以前一样坐在这里家里就会回来。"但他被善业的力量推动,离开村子去波罗奈住在军护家。有一天他与其仆人们交谈坐着打盹时看见一个梦。从口中出来的肠子遍布整个阎浮提后又回到腹中。醒来后他害怕发出大声。这时大军护问他："欢喜,你看见梦了吗？"他说是的。当被问是什么样的梦时他说了。这时军护问他的亲近的女游行者这梦有什么果报。女游行者说："大德,如果女人看见...

 Sattadivasabbhantareyeva abhisekaṃ labhati, yadi puriso passati, tatheva rājā hotīti kathesi. Senagutto tassā taṃ kathaṃ sutvā imaṃ mama ñātiṃ karomīti attano satta dhītare pakkositvā paṭipāṭiyā pucchi. Nandiyassa santike vasathāti, sesā sabbā na icchiṃsu, na mayaṃ jānāma etaṃ adhunāgataṃ kulavantaṃ vā dukkulavantaṃvāti. Atha kaṇiṭṭhikaṃ pucchi. Sā yassa maṃ mātāpitaro dassanti. Tesaṃ vacanaṃ na bhindissāmīti sampaṭicchi, atha senagutto nandiyaṃ pakkositvā attano dhītaraṃ datvā tassa mahāsampatti madāsi. Tato sattame divase nandiyo tattha tattha āhiṇḍanto rañño maṅgaluyyānaṃ passissāmīti gantvā dhaṅgalasilāpaṭṭesasīsaṃ pārupitvā nipajji, so ca bārāṇasīrañño kālaṅkatassa sattamo divaso hoti. Amaccāca purohitoca rañño sarīrakiccaṃ kāretvā rājaṅgaṇe nisīditvā mantayiṃsu. Rañño ekāva dhītā atthi, putto panassa natthi. Arājikaṃ rajjaṃ na tiṭṭhati. Phussarathaṃ vissajjessāmāti. Te kumudapattavaṇṇe cattāro sindhave yojetvā setacchattapamukhaṃpañcavidharājakakudhabhaṇḍaṃ rathasmiṃyeva ṭhapetvā rathaṃ vissajjetvā pacchato turiyāni paggaṇhāpesuṃ. Ratho pācīdvārena nikkhamitvā uyyānābhimukho ahosi. Paricayena uyyānābhimukho gacchati. Nivattemāti keci āhaṃsu. Purohito mā nivārayitthāti āha. Ratho kumārakaṃ padakkhiṇaṃ katvā ārohaṇasajjo hutvā aṭṭhāsi. Purohito pārupaṇakaṇṇaṃ apanetvā pādatalāni olokento tiṭṭhatu ayaṃ dīpo. Dvisahassadīpa parivāresu catūsu mahādīpesu ekarajjaṃ kātuṃ samatthotivatvā tassa dhitiṃ upadhāretuṃ tikkhattuṃ turiyāni paggaṇhāpesi. Atha kumāro mukhaṃ vivaritvā oloketvā kena kāraṇena āgatatthāti āha, deva tumhākaṃ rajjaṃ pāpuṇātīti, rājā kahanti, devattaṃ gato sāmīti, kati divasā atikkantāti, ajja sattamo divasoti. Putto vā dhītā vā natthīti, dhītā atthi deva. Putto na vijjatīti, tenahi karissāmi rajjanti, te tāvadeva abhisekamaṇḍapaṃ kāretvā rājadhītaraṃ sabbālaṅkārehi alaṅkāritvā uyyānaṃ netvā kumārassa abhisekaṃ akaṃsu, athassa katābhisekassa satasahassagghanakaṃ vatthaṃ ānesuṃ, so kimidaṃ tātāti āha, nivāsanavatthaṃ devāti, nanu tātā thūlaṃti, manussānaṃ paribhogavatthesu ito sukhumataraṃ natthi devāti, tumhākaṃ rājā evarūpaṃ nivāsesīti, āma devāti. Na maññe puññavā tumhākaṃ rājāti vatvā handa suvaṇṇabhiṅkāraṃ āharatha, labhissāma vatthanti, te suvaṇṇabhiṅkāraṃ āhariṃsu, so uṭṭhāya hatthe dhovitvā mukhaṃ vikkhāletvā hatthena udakaṃ ādāya puratthimadisāya abbhukkiri, tāvadeva ghanapathaviṃ bhinditvā soḷasakapparukkhā uṭṭhahiṃsu, puna udakaṃ hatthena gahetvā dakkhiṇaṃ pacchimaṃ uttaranti evaṃ catassopi disā abbhukkiri, sabbadisāsu soḷasa soḷasa hutvā catusaṭṭhikapparukkhā uṭṭhahiṃsu, so ekaṃ dibbadussaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā nandiyarañño vijite suttakantikā itthiyo mā suttaṃ kantantūti bheriṃ carāpethāti vatvā chattaṃ ussāpetvā alaṅkatapaṭiyatto hatthikkhandhavaragato nagaraṃ pavisitvā pāsādamabhiruyha mahāsampattiṃ anubhavi. Aho tadā paccekabuddhassa dinnānuvātakassa vipāko. Tenāhu porāṇā.

12.

Yathā sāsapamattamhā, bījā nigrodhapādapo;

Jāyate satasākhaḍḍho, mahānīlambudopamo.



我来为您翻译这段巴利文：
女**者说如果在七天之内看见就能得到灌顶,如果男人看见也同样会成为国王。军护听了她的话后说："我要让这人成为我的亲属。"叫来自己的七个女儿依次问："你们愿意与欢喜一起生活吗？"其他人都不愿意,说："我们不知道这个新来的人是良家还是贱族。"这时问最小的女儿。她答应说："父母把我嫁给谁,我就不违背他们的话。"这时军护叫来欢喜,把自己的女儿嫁给他,给他很多财富。
此后第七天,欢喜到处走动时想要去看国王的庆典园林,去那里用布包头躺在石板上。那是波罗奈王去世的第七天。大臣和祭司处理完国王的丧事后坐在王宫庭院商议说："国王只有一个女儿,没有儿子。没有国王的国家不能维持。我们要放出吉祥车。"他们把白莲花色的四匹信度马套上车,把伞盖等五种王族标志放在车上,放出车后在后面奏乐。车从东门出去朝园林方向行驶。因为熟悉所以朝园林方向去。有人说："让它回来。"祭司说："不要阻止。"车子绕着那青年右转后停在准备让他登上的地方。
祭司掀开他的包头布看他的脚掌说："让他统治这洲。他有能力统治四大洲和两千小洲。"说完后为测试他的决心让人奏乐三次。这时青年揭开面孔看着问："你们为什么来？""陛下,王位属于您。""国王在哪里？""陛下已经去世。""过了几天？""今天是第七天。""有子嗣吗？""有一个公主,没有王子。""那么我来做国王。"他们立即搭建灌顶台,装饰王女带所有装饰品到园林为青年举行灌顶。
这时给灌顶完的他带来价值十万的衣服,他问："这是什么,大德？""陛下,这是内衣。""大德,这不是太粗糙了吗？""陛下,在人间所用的衣服中没有比这更细软的了。""你们的国王穿这样的衣服吗？""是的,陛下。"他说："我想你们的国王没有福德。来,拿金水瓶来,我们会得到衣服。"他们拿来金水瓶。他起身洗手漱口,手取水向东方洒,立即破开厚土长出十六棵如意树。再次手取水向南西北如是向四方洒水,在所有方向各十六棵共六十四棵如意树长出。他穿上一件天衣披上一件后说："让人宣布在欢喜王的国土内女人们不要纺线。"然后升起王伞,装饰整齐骑上最上等的象进城登上宫殿享受大富贵。啊！这是当时施与辟支佛袈裟缘边的果报。因此古人说：
12
如同芥子般小种，生长尼拘陀大树；
生出百枝极高大，如同深蓝大云团。

13.

Tatheva puññakammamhā, aṇumhā vipulaṃ phalaṃ;

Hotīti appapuññanti, nāvamaññeyya paṇḍitoti.

Evaṃ gacchante kāle ekadivasaṃ devī rañño sampattiṃ disvā aho tapassīti kāruññākāraṃ dassesi. Kimidaṃ devīti ca puṭṭhā atimahatī te deva sampatti. Atītamaddhānaṃ kalyāṇaṃ katattā. Idāni anāgatassatthāya kusalaṃ karothāti āha. Kassa dassāma. Sīlavantā natthīti. Asuñño deva jambudīpo arahantehi, tumhe dānaṃ sajjetha, ahaṃ arahante lacchāmīti āha. Punadivase rājā mahārahaṃ dānaṃ sajjāpesi. Devī sace imissā disāya arahanto atthi, idhā gantvā amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhantūti uttarahimavantābhimukhī pupphāni uddhaṃ khipitvā urena nipajji. Atha tāni pupphāni ākāsato gantvā himavantapadese vasantānaṃ padumavatiyā puttānaṃ pañcasatānaṃpaccekabuddhānaṃ jeṭṭhakamahāpadumapaccekabuddhassa pādamūle patiṃsu. Tathāhi.

14.

Aho passatha bho dāni, vimhayaṃ puññakammuno;

Acetanāpi pupphāni, dūtakiccesu byāvaṭā.

15.

Kattukāmena lokasmiṃ, sakalaṃ attano vasaṃ;

Sabbatthāmena kattabbaṃ, puññaṃ paññavatā sadāti.

Tato mahāpadumapaccekabuddho taṃ ñatvā sesabhātare āmantesi. Mārisā nandiyarājā tumhe nimantesi. Adhivāsetha tassa nimantananti. Te adhivāsetvā tāvadeva ākāsenā gantvā uttaradvāre otariṃsu. Manussā pañcasatā deva paccekabuddhā āgatāti rañño ārocesuṃ, rājā saddhiṃ deviyā gantvā vanditvā patte gahetvā paccekabuddhe pāsādaṃ āropetvā tattha tesaṃ dānaṃ datvā bhattakiccāvasāne rājā saṅghattherassa devī saṅghanavakassa ca pādamūle nipajjitvā ayyā paccayehi na kilamissantu, mayaṃ puññena na hāyissāma, amhākaṃ idha vāsāya paṭiññaṃ dethāti paṭiññaṃ kāretvā uyyāne nivāsaṭṭhānādayo kāretvā yāvajīvaṃ paccakabuddhe upaṭṭhahitvā tesu parinibbutesu sādhukīḷanaṃ kāretvā candanā garuādīhi sarīrakiccaṃ kāretvā dhātuyo gahetvā cetiyaṃ patiṭṭhāpetvā evarūpānampi mahānubhāvānaṃ mahesīnaṃ maraṇaṃ bhavissati, kimaṅgaṃ pana mādisānanti saṃvegajāto jeṭṭhaputtaṃ rajje patiṭṭhāpetvā sayaṃ pabbajaṃ pabbaji, devīpi raññe pabbajite ahaṃ kiṃkarissāmīti pabbajitvā dvepi uyyāne vasantā jhānābhiññaṃ nibbattetvā jhānasukhena vītināmentā āyupariyosāne brahmaloke nibbattiṃsu. Te amhākaṃ bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā buddhasāsane pabbajiṃsu, tadā nandiyarājā dhutaṅgadharānaṃ aggo mahākassapattheronāma hutvā cando viya suriyo viyaca loke pākaṭo hutvā bhagavati pari- nibbute buddhasāsanaṃ ativiya sobheti. Bhariyāpissa bhaddakāpiḷānī nāma ahosīti.

16.

Datvā pureko vipine caranto,

Paccekabuddhassanuvātamattaṃ;

Katvā saraṭṭhaṃ kurudīpasobhaṃ,

Mahānubhāvo vasudhā dhiposi.

17.

Tumheca bhonto khalu sīlavante,

Dadātha dānāni anappakāni;

Taṃ vo patiṭṭhāca bhavantarasmiṃ,

Cintāmaṇiṃ kappataruṃva sāranti.

Nandiyarājassa vatthuṃ pathamaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
13
如是微小的功德业，能结广大殊胜果；
智者不应轻视此，微小功德之果报。
时日流逝,有一天王后看见国王的富贵说："啊！苦行者啊！"显出怜悯的样子。被问"这是什么意思,王后？"时说："陛下,您有极大的富贵。这是因为过去做善事的缘故。现在也应为未来做善业。"国王问："布施给谁？没有持戒者。"她说："陛下,阎浮提不空缺阿罗汉。您准备布施,我会找到阿罗汉。"第二天国王准备了贵重的布施。王后向北雪山方向抛撒花朵,俯卧在地说："如果这方向有阿罗汉,请来这里接受我们的供养。"
这时那些花经空中飞去落在住在雪山地区莲华女的五百辟支佛子中大莲华辟支佛的足下。因此：
14
啊！请看今日此稀有，众善业之大威力；
无心识的众花朵，能作使者传讯息。
15
在世欲令随己意，一切事物皆如愿；
智者应当尽全力，常常精进修功德。
这时大莲华辟支佛了知此事后告诉其他兄弟说："贤友们,欢喜王邀请你们。请接受他的邀请。"他们接受后立即从空中来到北门降下。人们向国王报告说："陛下,五百位辟支佛来了。"国王与王后一起去礼拜,接过钵把辟支佛们请上宫殿,在那里供养他们。用餐完毕后国王在僧团上座脚下,王后在僧团下座脚下俯伏说："尊者们不会缺乏资具,我们不会减损功德,请答应住在这里。"使他们答应后在园林中建造住处等,终生侍奉辟支佛。
在他们涅槃后举行善妙庆典,用檀香、沉香等处理遗体,取舍利建塔。想到"如此大威德的圣者都会死亡,何况像我这样的人？"生起厌离,立长子为王自己出家。王后见国王出家后想："我还能做什么？"也出家。两人住在园林中修得禅那神通,以禅乐度日,寿命终了后投生梵天界。
他们在我们世尊时代投生婆罗门家,在佛陀教法中出家。那时欢喜王成为持头陀行第一的大迦叶长老,如月亮太阳般在世间显赫,在世尊涅槃后使佛陀教法极其辉煌。他的妻子则是跋陀迦毗罗尼。
16
昔施林中独行者，辟支佛衣之缘边；
使国土如拘卢洲，大威德王为地主。
17
诸位贤者当布施，广大供养诸持戒；
此为来世之依止，如如意宝如意树。
欢喜王的故事第一。

12. Aññataramanussassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Amhākaṃ bhagavati parinibbute pāṭaliputtasamīpe aññatarasmiṃ gāme aññataro duggatamanusso vasati, so panekadivasaṃ aññataraṃ gāmaṃ gacchanto dve sāṭake nivāsetvā mahantaṃ aṭaviṃpāpuṇi, tadevaṃ gacchantaṃ disvā etassa vatthaṃ gaṇhissāmīti eko coro anubandhi, so dūratova āgacchantaṃ coraṃ disvā cintesi, ahametasmā palāyituṃ vā tena saddhiṃyujjhituṃ vā na sakkomi, ayamāgantvā avassaṃ anicchantassāpi me vatthaṃ gaṇhissati. Mayāpissa niratthakena harituṃ na sakkā, dānavasenassa dassāmīti sanniṭṭhāna makāsi, atha coro āgantvā vatthakaṃ parāmasi, atha so puriso cittaṃ pasādetvā imaṃ mama vatthadānaṃ bhavabhogasukhatthāya paccayo hotūti vatthaṃ datvā ducchāditattā mahāmaggaṃ pahāya aññena jaṅghāmaggena gacchanto āsivisena daṭṭho kālaṃ katvā himavantappadese dvādasayojanike kanakavimāne nekaccharāsahassaparivuto nibbatti. Vimānaṃ panassa parivāretvā tiyojanike ṭhāne kapparukkhā nibbattiṃsu, so mahantaṃ dibbasampattiṃ disvā somanassaṃ pavedento āha.

1.

Pariṇāmitamattena, dānassa sakasantakaṃ;

Dadāti vipulaṃ bhogaṃ, dibbamissariyaṃ varaṃ.

2.

Dvādasayojanubbedhaṃ, duddikkhaṃ cakkhumūsanaṃ;

Kūṭā gāravarupetaṃ, sabbasovaṇṇayaṃ subhaṃ.

3.

Mama puññena nibbattaṃ, nekarāgaddhajākulaṃ,

Tatheva parisuddhehi, vitānehi ca laṅkataṃ.

4.

Pāsādapariyantamhi, dibbavatthāni lambare;

Vāteritā te sobhanti, avhentāva sudhāsino.

5.

Pāsādassa samantā me, bhūmibhāge tiyojane;

Icchiticchitadātāro, jātāsuṃ surapādapā.

6.

Tattha naccehi gītehi, vādehi turiyehi ca;

Ne kaccharāsahassehi, modāmi bhavane mama.

7.

Na sammā dinnavatthassa, akkhette phalamī disaṃ;

Khette sammā dadantassa, ko phalaṃ vaṇṇayissatīti.

8.

Evaṃ vidhampi kusalaṃ manujo karitvā,

Pappoti dibbavibhavaṃ munivaṇṇanīyaṃ;

Mantvāna bho dadatha dānavaraṃ susīle,

Saddhāya suddhamanasāssa visesabhāgīti.

Aññataramanussassa vatthuṃ dutiyaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
某人的故事之缘起
在我们世尊涅槃后，在波咤厘子城(现今印度巴特那)附近的一个村庄里住着一个贫穷人。有一天他穿着两件衣服去另一个村庄时到达一片大森林。这时一个盗贼看见他走过来想："我要抢他的衣服"就跟踪他。他远远看见盗贼走来时想道："我既不能从他那里逃跑也不能与他搏斗。他来了一定会违背我的意愿抢走衣服。我也不能让他无意义地抢走，我要以布施的形式给他。"做出这样的决定。
这时盗贼走来抓住衣服，这时那人使心生信净想："愿这衣服布施成为我获得轮回福乐的因缘"而给了衣服。因为衣着不整而离开大路从小路走时被毒蛇咬死，投生在雪山地区十二由旬的金色宫殿中，有数千天女围绕。围绕他的宫殿三由旬处长出如意树。他看见这大天界富贵生起欢喜说道：
1
仅以自己所拥有，布施之心调柔善；
能得广大诸受用，殊胜天界之威力。
2
高耸十二由旬量，目不能视炫眼目；
尖顶宫殿甚庄严，纯金打造极美丽。
3
因我功德而生起，种种旗帜皆飘扬；
如是清净诸天盖，装饰庄严极美好。
4
宫殿边缘四周围，天衣垂挂甚美丽；
随风飘动显光彩，如呼唤住天宫者。
5
我宫四周三由旬，大地范围广阔处；
随欲所求皆能得，生出天界如意树。
6
其中歌舞与音乐，伴随天乐诸乐器；
数千天女众围绕，我享快乐我宫中。
7
正确布施所得果，非福田中如是大；
正田正确行布施，谁能赞叹如是果？
8
人若能作如是善，得天受用圣赞叹；
诸贤当知施第一，对持戒者净信心，
以信清净之心意，得殊胜分享善果。
某人的故事第二。

13. Visamalomakumārassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Atīte kira imasmiṃ jambudīpe kassapo nāma sammāsambuddho pāramiyo pūretvā sabbaññutaṃ patto lokassa dukkhāpanudo sukhāvaho paṭivasati lokaṃ nibbāṇamahānagaravare paripūrento. Tasmiṃ samaye aññataro puriso satthu dhammadesanaṃ sutvā pasanno bhikkhusaṅghassa dānaṃ dento sīlaṃ rakkhanto uposathakammaṃ karonto nānāvidhāni puññakammāni katvā suttappabuddhoviya gantvā devaloke nibbatti sabbaratanamaye dibbavidhāne devaccharāsahassaparivuto. Tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto amhākaṃ bhagavati parinibbute jambudīpe pāṭaliputtanagare āṇācakkavattidhammāsokamahānarindassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. Tassa nāmaṃ karonto sīse lomaṃ visamaṃ hutvā jātatthā visamalomakumāroti sañjāniṃsu. So kamena viññutaṃ patto balasampanno ahosi. Mahāthāmo abhirūpoca ahosi. Dassanīyo pāsādiko yasaparivārasampanno paṭivasati. Tato aparena samayena dhammāsokamahānarindo caturāsītisahassarājaparivuto anantabalavāhano kī ḷā pa ro himavantaṃ gantvā yathābhirantaṃ kīḷitvā āgacchanto candabhāgaṃ nāma gaṅgaṃ sampāpuṇi. Sā pana yojanavitthatā tigāvutagambhīrā ahosi. Tadā sā adhunāgatehi oghehi mahāpheṇasamākulā bahūmiyo ubhokūle uttarantī mahāvegā [mahāvegāgacchantī itisabbattha] gacchanti. Tadā rājā gaṅgaṃ disvā ko nāmettha puriso evaṃvidhaṃ mahāgaṅgaṃ tarituṃ samattho bhavissatīti āha. Taṃ sutvā visamaloma kumāro āgantvā vanditvā ahaṃ deva gaṅgaṃ taritvā gantuñca āgantuñca sakkomīti āha. Rājā sādhūti sampaṭicchi. Atha kumāro gāḷhaṃ nivāsetvā makaradantiyā kese bandhitvā gaṅgākūle ṭhito aṭṭhārasahatthaṃ abbhuggantvā usabhamattaṭṭhāne patitvā taritu mārabhi. Tato caṇḍasotaṃ chinditvā taranto gamanā gamanakāle gaṇhanatthāya āgate caṇḍasuṃsumāre pāṇinā paharitvā cuṇṇavicuṇṇaṃ karonto vīsasataṃ māretvā uttāretvā talamuggamma rājānaṃ vanditvā aṭṭhāsi. Rājā taṃ kāraṇaṃ disvā bhayappatto eso kho maṃ māretvā rajjampi gahituṃ samattho. Etaṃ māretuṃ vaṭṭatīti cintetvā nagaraṃ sampatto kumāraṃ pakkosāpetvā amacce āha. Imaṃ bhaṇe bandhanāgāre karothāti. Te tathā kariṃsu, athassa bandhanāgāre vasantassa cattāro māsā atikkantā. Tato rājā catumāsaccayena dīghato saṭṭhihatthappamāṇe saṭṭhiveḷukalāpe āharāpetvā gaṇṭhiyo sodhāpetvā anto ayosāraṃ pūretvā rājaṅgaṇe ṭhapāpetvā visamalomakumāraṃ bandhanāgārato āhārāpetvā [āṇāpetvā itisabbattha] amacce evamāha. Bhaṇe svāyaṃ kumāro iminā khaggena ime veḷukalāpe caturaṅgulaṃ katvā chindatu. No ce chindituṃ sakkoti. Taṃ mārethāti āha, taṃ sutvā kumāro ahaṃ bandhanāgāre ci ra vu ttho jighacchāpīḷito āhārena kilamiṃ, yannūnāhaṃ āhāraṃ bhuñcitvā chindeyyanti. Te natthi dāni tuyhaṃ āhāranti āhaṃsu. Tenahi pokkharaṇiyā pānīyaṃ pivissāmīti āha. Te sādhūti pokkharaṇiṃ nesuṃ.

我来为您翻译这段巴利文：
乱发童子的故事之缘起
过去在这阎浮提中，迦叶正等正觉者圆满波罗蜜获得一切智，除去世间苦恼带来快乐，住世令涅槃大城充满。那时有一个人听闻导师说法生信，供养比丘僧众，持戒，行布萨等种种功德，如从睡梦中醒来般投生天界，住在纯宝所成的天宫中有千天女围绕。在那里尽其寿命后命终，在我们世尊涅槃后投生阎浮提波咤厘子城(现今印度巴特那)法轮王正法阿育大王的第一王后腹中。
为他取名时因为头发生长不齐，称他为乱发童子。他渐渐长大具足力量。他有大力，容貌端正，令人喜见生起净信，具足随从威势而住。此后某时法轮王阿育大王与八万四千王围绕，带无量军力去雪山游戏，尽兴游戏后返回时到达名为月分的恒河。那河一由旬宽三伽浮他深。那时因新来的水流充满大浪花，两岸都溢出许多水，以大流速流动。
这时国王看见恒河说："谁能度过这样的大河？"听到这话乱发童子走来礼拜说："陛下，我能渡河来回。"国王说："好。"这时童子紧系下衣，用发簪束发，站在河岸上跳起十八肘落在一牛距离处开始渡河。然后划开急流渡河时，为抓住来去的凶猛鳄鱼用手打击使它们粉碎，杀死两百条渡到对岸，登上岸边礼拜国王站立。
国王见此事生起怖畏想："他能杀我夺取王位。应该杀他。"到达城市后召唤童子对大臣说："诸位，把他关进监狱。"他们这样做了。他在监狱住了四个月过去。此后国王四个月后令人取来六十束长六十肘的竹子，清除节处，里面填满铁心，放在王宫庭院，从监狱召来乱发童子对大臣这样说："诸位，今天让这童子用剑把这些竹束切成四指宽。如果不能切断就杀了他。"听到这话童子说："我在监狱住很久，被饥饿折磨缺乏食物，不如我吃了食物再切。"他们说："现在你没有食物。"他说："那么让我喝莲池的水。"他们说："好"带他去莲池。

 Kumāro pokkharaṇiṃ otaritvā nahāyitvā nimuggo yāvadatthaṃ kalalaṃ bhuñcitvā pānīyaṃ pivitvā uṭṭhāya asipattaṃ gahetvā mahājanānaṃ [mahājanānaṃpassantameva itisabbattha] passantānameva aṭṭhāsītihatthaṭṭhānaṃ ākāsaṃ ullaṅghitvā sabbaveḷukalāpe caturaṅgulamattena khaṇḍākhaṇḍaṃ kurumāno otaritvā mūle thūlaayasalākaṃ patvā kiṇīti saddaṃ sutvā asipattaṃ vissajjetvā rodamāno aṭṭhāsi. Tato rājapurisehi kimattaṃ rodasīti vutte ettakānaṃ purisānamantare mayhaṃ ekopi suhado natti. Sace bhaveyya, imesaṃ veḷukalāpānamantare ayo sāraṃ atthibhāvaṃ katheyya, ahaṃ pana jānamāno ime veḷu kalāpe aṅgulaṅgulesu chindeyyanti āha. Tato rājā kumārena katakammaṃ oloketvā pasanno uparājaṭṭhānaṃ bahuñca vibhavaṃ dāpesi, evamassa balasampattilābho nāma na jātigottakulapadesādīnaṃ balaṃ. Na pāṇātipātādiduccaritānaṃ balaṃ. Kassetaṃ balanti. Kassapasammāsambuddhakāle bhikkhusaṅghassa dinnadānādisucaritakammavipākaṃ. Tena vuttaṃ.

1.

Kassapassa munindassa, kāle aññataro naro;

Sambuddhamupasaṃkamma, sutvā dhammaṃ sudesitaṃ.

2.

Paṭiladdhasaddho hutvā, sīlavantāna bhikkhunaṃ;

Madhurannapāne pacure, adāsi sumano tadā.

3.

Adāsi cīvare patte, tatheva kāyabandhane;

Adā khīrasalākañca, bahū kattarayaṭṭhiyo.

4.

Adā supassayaṃ dānaṃ, mañcapīṭhādikaṃ tathā;

Pāvāra kambalādīni, adā sītanivāraṇe.

5.

Adā bhesajjadānāni, ārogyatthāya bhikkhunaṃ;

Evaṃ nānāvidhaṃ puññaṃ, katvāna tidivaṃ gato.

6.

Tattha dibbavimānamhi, uppanno so mahiddhiko;

Devaccharāparivuto, devasenāpurakkhato.

7.

Dibbehi naccagītehi, dibbavāditatantihi;

Modamāno anekehi, dibbasampattiyā saha.

8.

Yāvatāyuṃ tahiṃ ṭhatvā, jambudīpe manorame;

Pure pāṭaliputtamhi, dhammāsokassa rājino.

9.

Putto hutvāna nibbatti, mahāthāmo mahābalo;

Mahāyaso mahābhogo, āsi buddhādimāmako.

10.

Kātabbaṃ kusalaṃ tasmā, bhavasampatti micchatā;

Pāletabba matho sīlaṃ, bhāvetabbañca bhāvananti.

Tato kumāro uparājaṭṭhānaṃ labhitvā sampattiṃanubhavamāno moggaliputtatissattheramādiṃ katvā mahābhikkhusaṅghassa cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayadānā divasena sakkāraṃ katvā sīlaṃ rakkhitvā uposathakammaṃ katvā āyupariyosāne yathākammaṃ gatoti.

11.

Evaṃvidhaṃ sucaritaṃ sumano karitvā,

Bhāgissa nekavibhavassa bhavābhavesu;

Tumhepi bho sucaritaṃ vibhavānurūpaṃ,

Katvāna nibbutipadaṃ karagaṃ karothāti.

Visamalomakumārassa vatthuṃ tatiyaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
童子下入莲池洗浴，潜入尽情食用泥土喝水后起来，拿起剑在众人观看时跳起八十八肘高空，把所有竹束切成四指宽的小段，下来到底部遇到粗铁条听到"叮"的声音后扔掉剑站着哭泣。这时王臣问"你为什么哭？"他说："在这么多人中我没有一个善意者。如果有的话，就会告诉我这些竹束中有铁心。如果我知道的话，就会把这些竹束一指一指地切断。"这时国王看见童子所做之事生信，赐给他副王位置和许多财富。
如是他力量成就不是因为出身种姓家族等的力量，不是杀生等恶行的力量。这是谁的力量？是迦叶正等正觉者时供养比丘僧众布施等善行业的果报。因此说：
1
迦叶牟尼圣导师，时有一人求亲近；
至上正觉闻妙法，善说之法生净信。
2
获得净信心清净，对诸持戒比丘众；
甜美饮食极丰富，欢喜布施无吝惜。
3
布施衣钵与腰带，如是施与乳食具；
布施众多伞杖具，利益僧众行布施。
4
布施卧具等资具，床椅座具亦如是；
毛毡氈褥诸物品，布施为除寒冷苦。
5
布施种种医药品，为使比丘得安康；
如是种种诸功德，命终生于三天界。
6
彼生天界宫殿中，具足大神通威力；
天女众多来围绕，天众前导显荣耀。
7
天界舞蹈与歌声，天界乐器弦乐声；
欢喜享乐诸天人，天界富乐共受用。
8
住彼尽寿后命终，生于悦意阎浮提；
波咤厘子城中生，法阿育王之太子。
9
生为太子具大力，威力广大具名声；
大富大贵多财富，成为佛法之护持。
10
是故欲得诸富乐，应当精进修善业；
守护持戒不放逸，修习禅定证菩提。
此后童子获得副王位享受富贵，以目犍连子帝须长老为首的大比丘僧众供养衣食住处病药等资具,持戒行布萨,寿命终了随业而去。
11
如是修习诸善行，欢喜获得众富乐；
轮回生处具大财，诸位贤者亦如是，
随力修习诸善行，愿得涅槃寂静处。
乱发童子的故事第三。

14. Kañcanadeviyā vatthumhi ayamānupubbīkathā

Jambudīpe kira devaputtanagaraṃ nāma dassanīyaṃ ekaṃ nagaraṃ ahosi. Tasmiṃ samaye manussā yebhuyyena pattamahaṃ nāma pūjaṃ karonti, bhagavatā paribhuttapattaṃ gahetvā katānekapūjāvidhānā ussavaṃ karonti. Taṃ pattamahanti vuccati. Tasmiṃ samaye devaputtanagare rājā sabbaratanamayaṃ rathaṃ sabbālaṅkārehi alaṅkārāpetvā kumudapattavaṇṇe cattāro sindhave yojetvā susikkhitasippācariyehi sattaratanapariniṭṭhite asītihatthaveḷagge satthunā paribhuttaṃ selamayapattaṃ muttājālādīhi alaṅkaritvā veḷaggaṃ āropetvā veḷuṃ rathe ṭhapāpetvā nagaraṃ devanagaraṃ viya alaṅkaritvā dhajapatākādayo ussāpetvā toraṇaggha kapantiyoca puṇṇaghaṭadīpamālādayoca patiṭṭhāpetvā anekehi pūjāvidhānehi nagaraṃ padakkhiṇaṃ kāretvā nagaramajjhe susajjitaratanamaṇḍape pattadhātuṃ ṭhapetvā sattame divase mahādhammasavaṇaṃ kārāpesi. Tadā tasmiṃ janapade bahū manussāca devatāca yakkharakkhasanāgasupaṇṇādayoca manussavesena yebhuyyena taṃ samāgamaṃ otaranti, evamacchariyaṃ taṃ pūjāvidhānaṃ ahosi.

Tadā eko nāgarājā uttamarūpadharaṃ agatapubbapurisaṃ ekaṃ kumārikaṃ dhammaparisantare nisinnaṃ disvā tassā paṭibaddhacitto anekākārehi taṃ yā ci tvā tassā aladdhamāno kujjhitvā nāsāvātaṃ vissajjesi imaṃ māressāmīti. Taṃ tassā saddhābalena kiñci upaddavaṃ kātuṃ samattho nāhosi. Athassā nāgo pādato paṭṭhāya yāvasakalasarīraṃ bhogena veṭhetvā sīse phaṇaṃ katvā bhāyāpento aṭṭhāsi. Anaññavihitāya tāya dhammasavaṇabalena aṇumattampi dukkhaṃ nāhosi. Pabhātāya rattiyā taṃ disvā manussā kimetanti kāraṇaṃ pucchiṃsu, sāpi tesaṃ kathetvā evaṃ saccakiriyamakāsi. Tathāhi.

1.

Brahmacārī ahosāhaṃ, sañjātā idha mānuse;

Tena saccena maṃ nāgo, khippameva pamuñcatu.

2.

Kāmāturassa nāgassa, nokāsamakariṃyato;

Tena saccena maṃ nāgo, khippameva muñcatu.

3.

Visavātena khittassa, kupitassoragassahaṃ;

Akuddhā tena saccena, so maṃ khippaṃ pamuñcatu.

4.

Saddhammaṃ suṇamānāhaṃ, garugāravabhattiyā;

Assosiṃ tena saccena, khippaṃ nāgo pamuñcatu.

5.

Akkharaṃvā padaṃvāpi, avināsetvāva ādito;

Assosiṃ tena saccena, khippaṃ nāgo pamuñcatūti.

Saccakiriyāvasāne nāgarājā tassā atīva pasanno bhogaṃ viniveṭhetvā phaṇasataṃ māpetvā taṃ phaṇagabbhe nisīdāpetvā bahūhi nāgamānavakehi saddhiṃ udakapūjaṃ nāma pūja makāsi, taṃ disvā bahū nagaravāsino acchariyabbhutajātā aṭṭhārasakoṭidhanena pūja makaṃsu. Tathāhi.

6.

Natthi saddhāsamo loke, suhado sabbakāmado;

Passathassā balaṃ saddhā, pūjentevaṃ naro ragā.



我来为您翻译这段巴利文：
金天女的故事之缘起
相传在阎浮提有一座名叫天子城的美丽城市。那时人们大多举行名为钵大节的供养，取世尊用过的钵做各种供养仪式举行庆典。这称为钵大节。那时天子城的国王用纯宝所成的车装饰各种装饰物，套上四匹白莲花色的信度马，由熟练工匠制成七宝庄严的八十肘高竹竿，用珍珠网等装饰世尊用过的石钵，把钵放在竹竿顶端，把竹竿立在车上，把城市装饰得如天城一般，升起旗幡，建立门拱列和满瓶灯鬘等，以多种供养方式绕城右转，在城中央精心布置的宝石台上安放钵舍利，第七天举行大法会。
那时在那地方许多人天、夜叉、罗刹、龙、金翅鸟等多半以人形下来参加集会，如此稀有是那供养仪式。
那时一个龙王看见在听法众中坐着一位容貌殊胜从未见过的少女，对她生起爱着，以种种方式求她不得，生气后放出鼻息想："我要杀死她。"因她信力所以不能对她造成任何伤害。这时龙从她脚开始直到全身盘绕，张开头顶莲蓋想要恐吓她而立。她一心专注，以听法力连微小的苦也没有。天亮时人们看见问："这是什么事？"她也告诉他们后这样发誓：
1
我在人间生活时，修习清净梵行道；
以此真实誓言力，愿龙速疾放我去。
2
欲火所烧龙王者，我不曾给丝毫机；
以此真实誓言力，愿龙速疾放我去。
3
毒气喷射恼怒龙，我心不起丝毫怒；
以此真实誓言力，愿龙速疾放我去。
4
我以恭敬尊重心，至诚听闻正妙法；
以此真实誓言力，愿龙速疾放我去。
5
从始至终未曾失，一字一句正法音；
以此真实誓言力，愿龙速疾放我去。
发誓结束时龙王对她极其欢喜，松开盘绕化现百个头顶，让她坐在头顶莲蓋中，与许多龙族青年一起做名为水供养的供养。看见这事城中许多居民生起稀有未曾有，以十八俱胝财富做供养。因此：
6
世间无比信为胜，善友能施诸所欲；
请看信心之威力，龙众如是来供养。

7.

Idha lokeva sālattha, bhavabhoga manappakaṃ;

Tasmā saddhena kātabbaṃ, ratanattayagāravanti.

Athevaṃ sā paṭiladdhamahāvibhavā yāvajīvaṃ komāriya brahmacāriṇī hutvā āyupariyosāne kālaṃ katvā tasmiṃyeva nagare rañño aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhitvā dasamāsaccayena mātukucchito nikkhami. Nikkhantadivase panassā sakaladevaputtanagare ratanavassaṃ vassi. Tenassā kañjanadevīti nāmaṃ kariṃsu. Samantapāsādikā ahosi. Abhirūpā devaccharapaṭibhāgā. Mukhato uppalagandho vāyati. Sarīrato candanagandho vāyati. Sakalasarīrato bālasuriyo viya raṃsiyo nicchārentī caturatanagabbhe padīpakiccaṃ nāma natthi. Sabbo gabbho sarīrā lokena eko bhāso hoti, tassā rūpasampatti sakalajambudīpe pākaṭā ahosi. Tato sakalajambudīpavāsī rājāno tassā atthāya piturañño paṇṇākārāni pahiṇiṃsu. Sā pana pañcakāme ananulittā pitaraṃ anujānāpetvā bhikkhunū passayaṃ gantvā pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇīti.

8.

Sutvāna sādaravasena kumārikevaṃ;

Dhammañhi sīlamamalaṃ paripālayantī;

Laddhāna nekavibhavaṃ vibhavaṃ payātā,

Mā bho pamajjatha sadā kusalappayogeti.

Kañcanadeviyā vatthuṃ catutthaṃ.

15. Byagghassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Jambudīpe cūlaraṭṭhā sanne bārāṇasīnagare ekaṃ paṃsupabbataṃ vinivijjhitvā mahāmaggo hoti, tattha vemajjhe eko byaggho attano andhapitaraṃ pabbataguhāyaṃ katvā posento vasati. Tasseva pabbatassa vanadvāre tuṇḍilo nāma eko suvapotako rukkhasmiṃ vasati. Te ubhopi aññamaññaṃ piyasahāyā ahesuṃ, tasmiṃ samaye paccantagāmavāsī eko manusso attano mātugāmena saddhiṃ kalahaṃ katvā bārāṇasiṃ gacchanto taṃ vanadvāraṃ sampāpuṇi. Atha suvapotako parihīnattabhāvaṃ dukkhitaṃ taṃ disvā kampamānahadayo taṃ pakkositvā bho kuhiṃ gacchasīti āha, tena parakhaṇḍaṃ gacchāmīti vutte tuṇḍilo bho imasmiṃ vanakhaṇḍamajjhe eko byaggho vasati. Kakkhalo pharuso sampattasampatte māretvā khādati. Mā tvaṃ tena gacchāti āha. Svāyaṃ dubbhago manusso hitakāmassa tassa vacanaṃ anādiyitvā gacchāmevāti āha. Tuṇḍilo tenahi samma yadi anivattamāno gacchasi. Eso byaggho mama sahāyo. Me vacanaṃ tava santikā sutvā na gaṇhātīti. Tassa taṃ anādiyanto so suvarāje paduṭṭhacitto muggarena paharitvā māretvā araṇiṃ aggiṃ katvā maṃsaṃ khādi. Asappurisasaṃsaggo nāme sa idha lokaparalokesu dukkhāvahoyeva. Tathāhi.

1.

Mayā kataṃ mayhamidaṃ, iti vessānaraṃ naro;

Samāliṅgati sappemo, dahatevassa viggahaṃ.

2.

Madhukhīrādidānena, pemasā paripālito;

Sorago kupitovassa, ḍasatevassa viggahaṃ.

3.

Evaṃ nihīnajaccena, pāpena akataññunā;

Narā dhamena dīnena, katopi khaṇasaṅgamo.



我来为您翻译这段巴利文：
7
此世即得诸善利，生生受用无穷尽；
是故具信当恭敬，对三宝众生净信。
如是她获得大财富后终生保持童女梵行，寿命终了后死后在那城中投生为国王第一王后腹中，过十个月从母胎出生。在她出生那天整个天子城降下宝雨。因此给她取名金天女。她极其美丽端庄，容貌如天女般，口中散发青莲花香，身上散发旃檀香，全身放射如初升太阳般的光芒，在四宝所成的房间里不需要灯光。整个房间因她身体的光明成为一片光明。她的容貌美丽闻名整个阎浮提。因此整个阎浮提的国王们都送礼物给她的父王。但她不染着五欲，请求父亲允许后去比丘尼寺出家，增长观智与无碍解一起证得阿罗汉果。
8
少女如是恭敬心，听闻正法守净戒；
获得无量诸财富，超越世间得解脱，
诸位切莫放逸心，常当精进修善业。
金天女的故事第四。
虎的故事之缘起
在阎浮提小国附近的波罗奈城(现今印度瓦拉纳西)有一条穿过泥土山的大路，在中间有一只老虎在山洞中养育自己瞎眼的父亲而住。就在那山的林门处有一只名叫圆胖的鹦鹉幼鸟住在树上。他们两个互为亲密朋友。那时一个住在边境村的人与自己的妻子吵架后去波罗奈，到达那林门。这时鹦鹉幼鸟看见他失去生计痛苦的样子，心生怜悯叫他来问："喂，你去哪里？"当他说"我要去另一边"时，圆胖说："喂，在这片林中间住着一只老虎。他凶猛粗暴杀死来到这里的人吃掉。你不要从那里去。"这个不幸的人不理会那善意者的话说："我就要去。"圆胖说："那么朋友，如果你决意要去，那只老虎是我的朋友。我告诉他听到你要来的消息他不会理会。"他不理会他的话对鹦鹉王生气用木棒打死后用钻木取火吃了肉。与恶人交往在此世他世只能带来痛苦。因此：
1
此火是我所生起，人如是想生爱着；
欢喜亲近火焰时，反会烧毁己身体。
2
蜜乳等施生爱养，毒蛇发怒不知恩；
反倒咬伤施主身，恩将仇报如毒蛇。
3
如是卑劣出身者，邪恶忘恩负义人；
暂时相遇生苦恼，虽行善法亦无益。

4.

Asādhuko ayaṃtevaṃ, jānamānena jantunā;

Muhuttampi na kātabbo, saṅgamo so anatthadoti.

Tato so asappuriso maṃsaṃ khāditvā gacchanto vanakhaṇḍamajjhaṃ sampāpuṇi. Atha byaggho taṃ disvā mahānādaṃ karonto gahaṇatthāya uṭṭhāsi. So byagghaṃ disvā bhayappatto tuṇḍilassa vacanaṃ saritvā ahaṃ bho tava sahāyatuṇḍilassa santikā āgatomhīti āha, taṃ sutvā byaggho attamano ehi sammāti taṃ pakkositvā attano vasanaṭṭhānaṃ netvā khāditabbāhārena taṃ santappetvā pitusantike nisīdāpetvā puna vanakhaṇḍa magamāsi. Athassa pitā puttassa gatakāle tena saddhiṃ sallapanto tassa vacanānusārena tuṇḍilaṃ māretvā khāditabhāvaṃ aññāsi. Tato so puttassa āgatakāle tava sahāyo tena māritoti āha. Taṃ sutvā byaggho anattamano vegena tassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā samma tuṇḍilāti saddaṃ katvā apassanto luñcitapattaṃcassa disvā nissaṃsayaṃ tena mārito me sahāyoti socanto paridevanto āgañchi. Atha so asappuriso tasmiṃ tattha gate tassa pitaraṃ pāsāṇena paharitvā māretvā byagghaṃca dāni māressāmīti byagghāgamanamaggaṃ olokento nilīno aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe byagghopi āgañchi. So tassā gatakāle tassa tejena bhīto gantvā jīvitaṃ me sāmi dehīti pādamūle urena nipajji, byaggho pana tena katakammaṃ disvā tasmiṃ cittaṃ nibbāpetvā mama sahāyassa sāsanamādāyāgatassa dubbhituṃ na yuttanti cintento taṃ samassāsetvā gaccha sammāti sukhaṃ pesesi. Evañhi sappurisasamāgamo nāma idha lokaparalokesu sukhāvahoyeva, vuttaṃhi.

5.

Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sabbattha santhavo tena, seyyo hoti na pāpiyo.

6.

Sukhāvaho dukkhanudo, sadā sabbhi samāgamo;

Tasmā sappuriseheva, saṅgamo hotu jantunaṃ.

Tato so byaggho tena mettacittānubhāvena kālaṃ katvā sagge nibbattoti.

7.

Evaṃvidhopi pharuso paramaṃsabhojī;

Byaggho dayāyupagato sugatiṃ sumedho;

Tasmā karotha karuṇaṃ satataṃ janānaṃ,

Taṃ vo dadāti vibhavañca bhavesu bhoganti.

Byagghassa vatthuṃ pañcamaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
4
知此不善之众生，即使片刻短暂时；
也不应与其交往，必定带来诸损害。
然后那个恶人吃了肉继续前进到达林中间。这时老虎看见他发出大吼起身要抓他。他看见老虎害怕想起圆胖的话说："喂，我是从你的朋友圆胖那里来的。"听到这话老虎高兴说："来吧，朋友"叫他来带到自己住处，用食物款待他，让他坐在父亲旁边后又去林中。这时他的父亲在儿子离开时与他交谈，从他的话中知道他杀死圆胖吃了它。然后在儿子回来时说："你的朋友被他杀了。"听到这话老虎不高兴快速去他的住处叫道："朋友圆胖！"看不见他，看见他被拔掉的羽毛，想："毫无疑问我的朋友被他杀了"悲伤哀叹而来。
这时那个恶人在他去那里时用石头打死他的父亲后想："现在我要杀老虎"在老虎来的路上躲着观察。这时老虎也来了。他在老虎来时因其威力害怕去说："主人请给我活命"俯卧在他脚下。但老虎看见他所做之事平息对他的愤怒想："对带着我朋友口信来的人行恶不适合"安慰他说："去吧，朋友"让他平安离开。如是与善人交往在此世他世只能带来快乐，所说：
5
应当亲近诸善士，应与善士结交情；
如是交往诸善士，增长善法不增恶。
6
与善交往常快乐，能除众苦得安乐；
是故众生应交往，唯与善人为友伴。
然后那只老虎以慈心威力死后投生天界。
7
如是凶暴食肉虎，具慧生起大悲心；
因此投生善趣中，是故常应修慈悲，
此能带来诸受用，生生世世得福乐。
虎的故事第五。

16. Phalakakhaṇḍadinnassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Sāvatthiyaṃ kireko manusso uttarāpathaṃ gacchāmīti addhānamaggapaṭipanno gimhānamāse majjhaṇhe bahalātapena kilanto hutvā rukkhacchāyaṃ pavisitvā tambulaṃ khādanto phalake nisīdi. Atha uttarāpathenāgacchānto eko tatheva ātapena kilanto āgantvā purimassa santike nisīditvā bho pānīyaṃ atthīti pucchi. Itaro pānīyaṃ natthīti āha. Athassa so mayhampi bho tambulaṃ dehi pipāsitomhiti vatvāpi na labhi. Catukahāpaṇena ekaṃ tambulapaṇṇaṃ kiṇitvā laddho tattheva nisīditvā khāditvā pipāsaṃ vinodetvā tena upakārena tassa sinehaṃ katvā attano gamanaṭṭhāna magamāsi, athā parabhāge so paṭṭanaṃ gantvā nāvāya vaṇijjatthāya gacchanto samuddamajjhaṃ pāpuṇi. Tato sattame divase nāvā bhijji. Manussā macchakacchapānaṃ bhakkhā jātā. So eva puriso arogo hutvā ekaṃ phalakakhaṇḍaṃ ure katvā samuddaṃ tarati. Athe taropi tatheva nāvāya bhinnāya seso hutvā samuddaṃ taranto purimena samāgami. Atha te sattadivasaṃ samudde tarantā aññamaññaṃ sañjāniṃsu. Tesu kahāpaṇe datvā tambulaṃ gahito ekaṃ phalakakhaṇḍaṃ ure katvā tarati. Itarassetaṃ natthi. Atha so kahāpaṇe gahetvā dinnatambulamattasso pakāraṃ saritvā attano phalakakhaṇḍaṃ tassa adāsi. So tasmiṃ sayitvā taranto taṃ pahāya agamāsi, aparo anādhārakena taranto ossaṭṭhaviriyo udake osīditumārati. Tasmiṃ khaṇe samudde adhivatthā maṇimekhalā nāma devadhītā osīdantaṃ taṃ disvā sappurisoti tassa guṇānussarantī vegenā gantvā taṃ attano ānubhāvena samuddatīraṃ pāpesi. Itaraṃpi sā etasseva guṇānubhāvena tīraṃ pāpesi. Atha phalakenotiṇṇapuriso taṃ disvā vimhito kathaṃ purato ahosi sammāti pucchi. So na jānāmi. Apica kho sukheneva tīraṃ pattosmīti āha. Atha devadhītā dissamānakasarīreneva attanā ānītabhāvaṃ ārocentī āha.

1.

Yo mātaraṃ pitaraṃvā, dhammena idha posati;

Rakkhanti taṃ sadā devā, samudde vā thalepi vā.

2.

Yo ce buddhañca dhammañca, saṃghañca saraṇaṃ gato;

Rakkhanti taṃ sadā devā, samudde vā thalepi vā.

3.

Pañcavidhaṃ aṭṭhavidhaṃ, pātimokkhañca saṃvaraṃ;

Pāleti yo taṃ pālenti, devā sabbattha sabbadā.

4.

Kāyena vācā manasā, sucarittaṃ caratī dha yo;

Pālenti taṃ sadā devā, samudde vā thalepi vā.

5.

Yo sappurisadhammesu, ṭhito dha katavediko;

Pālenti taṃ sadā devā, samudde vā thalepi vā.

Tato so āha.

6.

Neva dānaṃ adāsāhaṃ, na sīlaṃ paripālayiṃ;

Kena me puññakammena, mamaṃ rakkhanti devatā;

Pucchāmi saṃsayaṃ tuyhaṃ, taṃ me akkhāhi devateti.

Devatā āha.

7.

Agādhā pārage bhīme, sāgare duritā kare;

Bhinnanāvo taranto tvaṃ, hadaye katvā kaliṅgaraṃ.

8.

Ṭhatvā sappurise dhamme, attāna manavekkhiya;

Khaṇasanthavassa purisassa, adāsi phalakaṃ sakaṃ.

9.

Taṃ tuyhaṃ mittadhammañca, dānañca phalakassa te;

Patiṭṭhāsi samuddasmiṃ, evaṃ jānāhi mārisāti.

Evañca vatvā sā te dibbāhārena santappetvā dibbavatthālaṅkārehi alaṅkaritvā attano ānubhāvena sāvatthinagareyeva te patiṭṭhāpesi. Tato paṭṭhāya tameva ārammaṇaṃ katvā te dānaṃ dadantā sīlaṃ rakkhantā uposathakammaṃ karontā āyupariyosāne saggaparāyaṇā ahesuṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
施木板片者的故事之缘起
据说在舍卫城有一个人说"我要去北方"上路时，在夏季正午被强烈阳光所困，进入树荫嚼着槟榔坐在木板上。这时从北方来的一个人同样被阳光所困来到前者旁边坐下问："喂，有水吗？"另一个说："没有水。"然后他说："喂，请给我槟榔，我渴了。"说了也没得到。他用四钱买一片槟榔叶，得到后就坐在那里嚼着消除口渴，因这帮助对他生起好感后去了自己要去的地方。
此后某时他去港口乘船经商到达海中。七天后船破了。人们成为鱼和龟的食物。只有那个人安然无恙把一块木板放在胸前渡海。这时另一个人也同样因船破为幸存者在渡海时遇见前者。这样他们在海中漂流七天彼此认出对方。他们中给钱买槟榔的人把一块木板放在胸前漂流。另一个人没有这个。这时他想起给钱买槟榔的恩惠把自己的木板给了他。他躺在上面渡海时离开他走了，另一个人无依无靠渡海失去精力要沉入水中。
这时住在海中名叫宝腰带的天女看见他沉下去时想"善人"忆念他的功德快速去以自己的威力把他带到海岸。她也因他的功德威力把另一个人带到岸边。这时靠木板渡海的人看见他惊讶问："朋友，你怎么在前面？"他说："我不知道。但是我安然到达岸边。"这时天女显现身体告知是她带来的说：
1
若有依法养育者，此世尊敬父与母；
诸天常护此等人，无论海上或陆地。
2
若人皈依三宝尊，佛法僧伽为依止；
诸天常护此等人，无论海上或陆地。
3
五戒八戒诸律仪，波罗提木叉防护；
若人护持此戒律，诸天护持常普遍。
4
身语意业修善行，此世行持诸善业；
诸天常护此等人，无论海上或陆地。
5
若人安住善士法，知恩感恩常忆持；
诸天常护此等人，无论海上或陆地。
然后他说：
6
我未布施修功德，亦未持戒护律仪；
以何功德善业力，诸天护我常守护？
我今请问生疑惑，请为我说其因缘。
天女说：
7
无底彼岸生怖畏，大海危险难度越；
船破渡海汝漂流，把木板片置胸前。
8
安住善士正法中，不为自身作打算；
暂时相识一人者，施与自己木板片。
9
汝此友爱之功德，布施木板善业力；
在此大海作依止，如是当知善士道。
这样说后她用天界食物款待他们，用天衣装饰装扮他们，以自己的威力把他们安置在舍卫城。从此以后他们以此为缘布施持戒行布萨，寿命终了投生天界。

10.

Evaṃ parittakusalenapi sāgarasmiṃ,

Sattā labhanti saraṇaṃ khalu devatāhi;

Tumhepi sappurisataṃ na vināsayantā,

Mā bho pamajjatha sadā kusalappayogeti.

Phalakakhaṇḍadinnassa vatthuṃ chaṭṭhamaṃ.

17. Corasahāyassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Amhākaṃ bhagavati parinibbute jambudīpe devadahanagare eko manusso dukkhito tattha tattha vicaranto paccante aññataraṃ gāmaṃ gantvā tattha ekasmiṃ kulagehe nivāsaṃ kappesi. Tattha manussā tassa yāgubhattaṃ datvā posesuṃ, tato so tattha manussehi mittasanthavaṃ katvā katipāhaṃ tattha vasitvā aññaṭṭhānaṃ gantvā aparabhāge corakammaṃ karonto jīvikaṃ kappeti. Athekadivasaṃ corentaṃ taṃ rājapurisā gahetvā rañño dassesuṃ. Rājā taṃ bandhanāgāre karothāti āṇāpesi, te taṃ bandhanāgāraṃ netvā saṅkhalikāhi bandhitvā ārakkhakānaṃ paṭipādetvā agamaṃsu, bandhanāgāre vasantassa tassa dvādasasaṃvaccharāni atikkantāni. Tato aparabhāge tassa pubbasahāyo paccantagāmavāsī manusso kenaci kammena devadaha māgato tattha tattha āhiṇḍanto bandhanāgāre baddhaṃ taṃ addasa. Disvā tassa hadayaṃ kampi, so roditvā paridevitvā kiṃ te mayā kattabbaṃ sammāti pucchi. Tato tena samma bandhanāgāre vasantassa me idāni dvādasasaṃvaccharāni atikkantāni, ettakaṃ kālaṃ dubbhojanādinā mahādukkhaṃ anubhomi. Yāvāhaṃ āhāraṃ pariyesitvā bhuñjitvā āgamissāmi. Tāva maṃ ito muñcanupāyaṃ jānāhīti vutte so sappuriso.

1.

Rūpena kintu guṇasīlavivajjitena,

Micchālayassa kitavassa dhiyā kimatthaṃ;

Dānā dicāgavigatena dhanena kiṃ vā;

Mittena kiṃ byasanakālaparammukhenāti.

Evañca pana vatvā sādhu samma karomi te vacananti ārakkhakānaṃ santikaṃ gantvā bhonto yāveso bhattaṃ bhuñjitvā āgacchati. Tāvāhaṃ tassa pāṭibhogo bhavissāmi. Vissajjetha nanti āha, tehi na sakkā bho etaṃ vissajjetuṃ, api ca kho yāvāyaṃ āgacchati. Tāva tvaṃ ayasaṅkhalikāya baddho nisīdissasi, evaṃ taṃ vissajjessāma, no ce na sakkāti āhaṃsu, so evampi hotu sammāti vatvā tassa pādato saṅkhalikaṃ muñcitvā attano pāde katvā bandhanāgāraṃ pavisitvā itaraṃ muñcāpesi. Sopi asappuriso bandhanā mutto na puna taṃ ṭhāna magamāsi, aho akataññuno pakatiṃ ñātuṃ bhāriyaṃ. Yathāha.

2.

Vāripūre yathā sobbhe, nevanto visamaṃ samaṃ;

Paññāyatevaṃsādhussa, bhāvaṃ manasi sambhavaṃ.

3.

Bhāsanti mukhato ekaṃ, cintenti manasā paraṃ;

Kāyenekaṃ karontevaṃ, pakatāyamasādhunaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
10
如是少许善业力，众生大海得护佑；
天神护佑作依怙，诸位切莫失善道，
常当精进修善业，莫使善人德性失。
施木板片者的故事第六。
盗贼朋友的故事之缘起
在我们世尊涅槃后，阎浮提天生城有一个人贫苦，到处漫游到边境的一个村子，在那里一户人家住下。那里的人给他粥饭养活他。然后他与那里的人结为朋友住了几天后去了别处，后来以盗贼为生。某天他偷盗时被王臣抓住带到国王面前。国王命令说："把他关进监狱。"他们把他带到监狱用铁链锁住交给看守后离去。他在监狱住了十二年过去。
此后某时他以前住在边境村的朋友因某事来到天生城，到处游走看见他被关在监狱。看见时他心震动，哭泣悲叹问："朋友，我能为你做什么？"然后他说："朋友，我在监狱住已过十二年，这么长时间因恶食等受大苦。在我找食物吃后回来之前，请想办法让我从这里出去。"那善人说：
1
容貌无有德行者，何用恶人虚伪智；
无施舍心财富者，何用背弃苦难友。
这样说后说："好,朋友,我照你说的做"去到看守那里说："诸位,在他吃饭回来之前,我做他的保证人。请放他走。"他们说："喂,不能放他走。但是在他回来之前你可以带着铁链坐着,这样我们就放他走,不然不行。"他说："即使这样也好,朋友"说完解开他脚上的锁链锁在自己脚上进入监狱让另一个释放。但那个不善人从锁链中解脱后再也不来那个地方。啊,知道忘恩负义者的本性真是困难。如说：
2
如满水池中水，深浅难分辨；
善人心中德，如是难知晓。
3
口说此一事，心想他一事；
身行又一事，此为恶人性。

4.

Tesaṃ yo bhāvamaññāsi, sova paṇḍitajātiko;

Bahussutopi soyeva, paracittavidūpi so.

Athassa bandhanāgāre vasantassa dvādasasaṃvaccharāni atikkantāni. Ettakaṃ kālaṃ jighacchāpīḷitena tena āhārattāya paro na yācitapubbo, anucchiṭṭhāhāraṃ labhanadivasato alabhanadivasāyeva bahutarā honti, atha dvādasasaṃvaccharātikkame rañño putto nibbatti. Tadā rājā attano vijite sabbabandhanāgārāni vivarāpesi. Antamaso migapakkhinopi bandhanā muñcāpesi. Dvāre vivaṭamatteyeva bandhanāgāre manussā icchiticchitaṭṭhānaṃ agamaṃsu. So panekova tehi saddhiṃ agantvā ohīyi. Ārakkhakehi tvaṃ bho kasmā na gacchasīti vutte ahaṃ bho paññātabhāvena idāni na gamissāmi. Atīva parihīnagattosmi. Andhakāre gamissāmīti vatvā andhakāre āgate nikkhamma antonagare vissāsikānaṃ abhāvena kuto āhāraṃ labhissāmīti cintento nikkhamma rattandhakāre āmakasusāna magamāsi. Etthāhāraṃ labhissāmīti. Tattha so adhunā nikkhittamatamanussaṃ disvā manussaṭṭhinā maṃsaṃ chinditvā sīsakapāle pakkhipitvā tīhi manussasīsehi katauddhane ṭhapetvā citakato omukkaalātehi aggiṃ katvā susānaṃ nibbāpanatthāyā bhataudakena manussaṭṭhinā ālolento maṃsaṃ pacitvā otāretvā sākhābhaṅgena hirikopīṇaṃ paṭicchādetvā nivatthapilokikaṃ vātāvaraṇaṃ katvānisīdi. Tasmiṃ khaṇe tattha pippalīrukkhe adhivatthā devatā tassa taṃ kiriyaṃ disvā pucchissāmi tāva nanti taṃ upasaṅkamitvā evamāha. Bho tvaṃ ghanataratimirākule mahārattiyaṃ tattha tattha vikiṇṇanaraṭṭhisamākiṇṇe soṇasigālādikuṇapādakākule manussamaṃsabhakkhayakkharakkhasākule tattha tattha pajjalantānekacitakabhayānake susāne manussamaṃsaṃ pacitvā kiṃkarosīti pucchantī āha.

5.

Rattandhakāre kuṇapādakehi,

Samākule sīvathikāya majjhe;

Manussamaṃsaṃ pacasī dha sīse,

Vadehi kiṃ tena payojanaṃ teti.

Atha so āha.

6.

Na yāgahetu na ca dānahetu,

Susānamajjhamhi pacāmi maṃsaṃ;

Khudāsamaṃ natthi narassa aññaṃ,

Khudāvināsāya pacāmimambhoti.

Tato devatā taṃ tathā hotu, iminā pilotikena vātāvaraṇaṃ karosi. Kimatthametanti pucchantī.

7.

Nivatthasākho hirisaṃvarāya,

Pilotikaṃ tattha pasārayanto;

Karosi vātāvaraṇañca samma,

Kimatthametaṃ vada pucchito meti.

So tassā cikkhanto āha.

8.

Subhā subhāmissitasītavāto,

Sayaṃ acittova acittabhāvā;

Dehaṃ phusitvāna asādhukassa,

Akataññuno mittapadhaṃsakassa.

9.

Samāvahanto yadi me sarīre,

Phusāti [phusātisāsaṅgatimajjadāni itikattaci] taṃ vāyu mamā visitvā;

Dukkhaṃ dadātīti visaṃva taṃ bho,

Parivajjituṃ baddhamimaṃ kucelanti.

Devatā āha.

10.

Ki makāsi bho so katanāsako te,

Dhanañca dhaññaṃ tava nāsayī ca;

Mātā pitā bandhavo khetta vatthū,

Vināsitā tena vadehi kiṃ teti.

Tato so āha.

11.

Yaṃ rājato hoti bhayaṃ mahantaṃ,

Sabbassa haraṇādivadhādikañca;

Akataññunā sappurisena hoti,

Ārāva so bho parivajjanīyo.

12.

Yamatthi corāribhayañhi loke,

Atho dakenāpi ca pāvakena;

Akataññunā taṃ sakalampi hoti,

Ārāva so bho parivajjanīyo.

13.

Pāṇātipātampi adinnadānaṃ,

Parassa dārūpagamaṃ musā ca;

Majjassa pānaṃ kalahañca pesunaṃ,

Samphaṃ giraṃ dhuttajanehi [akkhadhuttādiyogaṃ itikatthaci] yogaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
4
谁能知晓彼等性，此人堪称真智者；
多闻博学亦如是，能知他心唯此人。
他在监狱住满十二年。这么长时间他被饥饿所逼从未向他人乞食，得不到食物的日子比得到剩饭的日子更多。十二年过去时国王生了一个儿子。那时国王命令打开他统治地内所有监狱。甚至连被关的野兽鸟类也都释放。门一打开监狱里的人都去了想去的地方。但只有他一个人没有和他们一起走留了下来。
看守问："喂，你为什么不走？"他说："诸位，我现在不能公开走。我身体极其消瘦。等天黑了再走。"等天黑后出来想："在城里没有熟人从哪里能得到食物？"就在夜黑时去了生尸林想："在这里能得到食物。"在那里他看见一具刚放下的尸体，用人骨切下肉放在头盖骨里，用三个人头做炉灶，用火葬堆的火炭生火，用带来水的人骨搅动煮肉，取下后用树枝遮盖下体，用破布挡风而坐。
这时住在那里辣椒树上的天神看见他的行为想："我要问问他"走近他这样说："喂，你在浓黑的深夜，到处散落人骨，狗、豺狼等腐食者出没，食人肉夜叉罗刹聚集，到处燃烧着许多火葬堆可怕的尸林中煮人肉做什么？"问道：
5
漆黑夜里腐食者，聚集尸林中央地；
汝煮人肉头颅中，请说为此何目的？
然后他说：
6
非为粥食非布施，尸林中央我煮肉；
人无他苦如饥饿，为除饥饿我煮此。
然后天神说好吧，你用这破布挡风是为什么？问道：
7
穿着树叶遮羞耻，破布铺展于此处；
朋友汝作挡风物，请说目的我问汝。
他对她解释说：
8
清净不净混合风，本无心识无情物；
若触及我此身躯，忘恩负义背德者。
9
若风触我此身躯，经过吹来生痛苦；
如毒带来诸苦恼，是故遮挡破布衣。
天神说：
10
此负心者为汝作，何事损汝财谷物；
父母亲族田产等，被毁请说为何事？
然后他说：
11
从王生起大恐惧，掠夺杀戮等诸事；
皆由忘恩负义人，故应远离此等人。
12
世间盗贼敌人怖，及以水火诸灾祸；
皆由忘恩负义生，故应远离此等人。
13
杀生偷盗及邪淫，妄语饮酒作斗诤；
两舌恶口赌博等，与恶人友诸恶事。

14.

Sabbaṃ anatthaṃ asivaṃ aniṭṭhaṃ,

Apāyikaṃ [apāyikaṃ itikatthaci] dukkhamananta maññaṃ;

Akataññunā sappurisena hoti;

Ārāva so bho parivajjanīyoti.

Vatvā attanā asappurisasaṃsaggenānubhūtaṃ sabbaṃ dukkhaṃ kathesi, tato devatā ahampi bho satthuno maṅgalasuttadesanādivase imasmiṃyeva rukkhe nisinno.

Asevanā ca bālānaṃ, paṇḍitānañca sevanā;

Pūjā ca pūjanīyyānaṃ, etaṃ maṅgala muttamanti.

Gāthāya bālassa dose assosiṃti vatvā tassa pasanno taṃ attano vimānaṃ netvā nahāpetvā dibbavatthālaṅkārehi alaṅkaritvā dibbannapānaṃ datvā mahantaṃ sakkārasammānaṃ katvā attano ānubhāvena tasmiṃ nagare rajje abhisiñcāpesi. So tattha rajjaṃ karonto dānādīni puññāni katvā āyupariyosāne yathākammaṃ gatoti.

15.

Evaṃ asādhujanasaṅgamasannivāsaṃ,

Sañcajja sādhusucisajjanasaṅgamena;

Dānādi nekakusalaṃ paripūrayantā,

Saggā pavaggavibhavaṃ abhisambhunāthāti.

Corasahāyassa vatthuṃ sattamaṃ.

18. Maruttabrāhmaṇassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Jambudīpe candabhāgā nāma gaṅgātīre homagāmaṃ nāma atthi. Tasmiṃ eko marutto nāma brāhmaṇo paṭivasati. Tadā so vohāratthāya takkasīlaṃ gantvā gehaṃ āgacchanto antarāmagge ekāya sālāya kuṭṭharogā turaṃ sunakhaṃ disvā tasmiṃ kāruññena nīlavallitakkambilena madditvā pāyesi. Sunakho vūpasantarogo pākatiko hutvā brāhmaṇena attano katūpakāraṃ sallakkhento teneva saddhiṃ agamāsi. Aparabhāge brāhmaṇassa bhariyā gabbhaṃ paṭilabhi, paripuṇṇagabbhāya tāya vijāyanakāle dārako tiriyampatitvā antogabbheyeva mato. Tadā taṃ satthena khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā nīhariṃsu, atha brāhmaṇo taṃ disvā nibbindahadayo gharāvāsaṃ pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā araññe viharati. Athassa bhariyā aññena saddhiṃ saṃvasantī ayaṃ maṃ pahāya pabbajitoti brāhmaṇe paduṭṭhacittā bho brāhmaṇaṃ mārehīti sāmikena saddhiṃ mantesi. Tesaṃ mantanaṃ sunakho sutvā brāhmaṇeneva saddhiṃ carati. Athekadivasaṃ tassā sāmiko tā pa saṃ māressāmīti dhanu kalāpaṃ gahetvā nikkhami, tadā tāpaso phalāphalatthāya araññaṃ gato. Su na kho assameyeva o hī yi. Puriso tāpasassāgamanamaggaṃ olokento gacchantare nilīno acchi. Sunakho tassa pamādaṃ oloketvā dhanuno guṇaṃ khāditvā chindi. So puna guṇaṃ pākatikaṃ katvā āropesi. Evaṃ so āropitaṃ āropitaṃ khādateva, atha so pāpapuriso tāpasassāgamanaṃ ñatvā taṃ māressāmīti dhanunā saddhiṃ agamāsi. Athassa sunakho pāde ḍasitvā pātetvā tassa mukhaṃ khāditvā dubbalaṃ katvā bhuṅkāramakāsi, evañhi sappurisā attano upakārakānaṃ paccupakāraṃ karonti. Vuttañhi.

1.

Upakāraṃ karonto so, sunakho katavediko;

Sattūpaghātakaṃ katvā, isino dāsi jīvitaṃ.

2.

Tiracchānāpi jānanti, guṇamattani kataṃ sadā;

Iti utvāna medhāvī, kataññū hontu pāṇinoti.

Tato tāpaso sunakhassa saddenā gantvā tassa taṃ vippakāraṃ disvā kāruññena paṭijiggitvā vūpasantavaṇaṃ balappattaṃ posetvā tattheva vasanto jhānābhiññaṃ nibbattetvā āyupariyosāne brāhmalokaparāyaṇo ahosīti.

3.

Sutvāna sādhu sunakhena katūpakāraṃ,

Mettiṃdisassa pakataṃ isinā ca sutvā;

Sammā karotha karuṇañca parūpakāraṃ,

Taṃ sabbadā bhavati vo bhavabhogahetūti.

Maruttabrāhmaṇassa vatthuṃ aṭṭhamaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
14
一切不善及不祥，不悦无尽诸苦恼；
皆由忘恩负义人，故应远离此等人。
说完后他讲述了自己因与不善人交往所经历的一切苦。然后天神说："喂，我也在世尊讲说吉祥经那天坐在这同一棵树上。
不亲近愚人，亲近智慧者；
供养应供者，此为最吉祥。
我听闻这偈颂中说明愚人的过失。"说完后对他生信，带他到自己的天宫，让他沐浴，用天衣装饰装扮他，给他天界饮食，给予极大尊敬供养，以自己的威力让他在那城中受王位灌顶。他在那里统治时行布施等功德，寿命终了随业而去。
15
如是应离不善人，亲近清净善知识；
圆满布施诸善业，获得天界涅槃乐。
盗贼朋友的故事第七。
马鲁塔婆罗门的故事之缘起
在阎浮提月分河(现今巴基斯坦Chenab河)岸边有一个名叫祭祀村的村子。在那里住着一个名叫马鲁塔的婆罗门。那时他为经商去得叉尸罗(现今巴基斯坦塔克西拉)，回家途中在一个休息亭看见一只患麻风病的狗，对它生起悲悯用青草和白蓖麻捣碎给它吃。狗病愈恢复正常，记得婆罗门对它的恩惠就跟着他一起走。
后来婆罗门的妻子怀孕，她怀胎满月时分娩，婴儿横躺胎中死亡。那时用刀把他切成块取出。婆罗门看见后心生厌离，舍弃俗家生活出家为仙人住在林中。然后他的妻子与另一个人同居，因为"他抛弃我出家"而对婆罗门生恶心，与丈夫商量说："喂，杀死那婆罗门。"狗听见他们的商量一直跟着婆罗门。
某天她的丈夫想"我要杀死苦行者"带着弓箭出发，那时苦行者去林中找水果。狗就留在庵处。那人在苦行者回来的路上灌木丛中躲着。狗观察他的疏忽咬断弓弦。他又把弦修好上弦。就这样他每上一次弦狗就咬断，然后那恶人知道苦行者要来想"我要杀他"带着弓走来。这时狗咬住他的脚把他扑倒咬他的脸使他衰弱后大声吠叫，如是善人对施恩者报恩。如说：
1
知恩报恩狗，为报施恩人；
杀害诸敌人，救护仙人命。
2
畜生亦能知，他人施恩德；
智者如是说，众生当知恩。
然后苦行者听见狗的声音走来看见他的伤害生起悲悯照顾他，等伤愈有力时养育他，就住在那里修得禅定神通，寿命终了投生梵天界。
3
听闻善狗报恩德，仙人慈悲如是作；
当行悲悯利益他，此为生生受用因。
马鲁塔婆罗门的故事第八。

19. Pānīyadinnassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Jambudīpe aññatarasmiṃ janapade kire ko manusso raṭṭhato raṭṭhaṃ janapadato janapadaṃ vicaranto anukkamena candabhāgānadītīraṃ patvā nāvaṃ abhiruhitvā paratīraṃ gacchati. Athāparā gabbhinitthī tāya eva nāvāya gacchati, atha nāvā gaṅgāmajjhappattakāle tassā kammajavātā caliṃsu. Tato sā vijāyitumasakkontī kilantā pānīyaṃ me detha, pipāsitāmhiti manusse yāci. Te tassā vacanaṃ asuṇantā viya pānīyaṃ nādaṃsu, atha so jānapadiko tassā karuṇāyanto [karuṇāyapānīyaṃ, karuṇāyantopānīyaṃ, karuṇāyatoyaṃ iticakatthaci] toyaṃ gahetvā mukhe āsiñci, tasmiṃ khaṇe sā laddhassāsā sukhena dārakaṃ vijāyi, atha te tīraṃ patvā katipayadivasena attano attano ṭhānaṃ pāpuṇiṃsu. Athāparabhāge so jānapadiko aññatarakiccaṃ paṭicca tassā itthiyā vasananagaraṃ patvā tattha tattha āhiṇḍanto nivāsanaṭṭhānaṃ alabhitvā nagaradvāre sālaṃ gantvā tattha nipajji. Tasmiṃyeva divase corā nagaraṃ pavisitvā rājagehe sandhiṃ chinditvā dhanasāraṃ gahetvā gacchantā rājapurisehi anubandhā gantvā tāyeva sālāya chaḍḍetvā palāyiṃsu. Atha rājapurisā āgantvā core apassantā taṃ jānapadikaṃ disvā ayaṃ coroti gahetvā pacchābāhaṃ gāḷhaṃ bandhitvā puna divase rañño dassesuṃ. Raññā kasmā bhaṇe corakamma makāsīti pucchito nāhaṃ deva coro, āgantukomhīti vutte rājā core pariyesitvā alabhanto ayameva coro, imaṃ mārethāti āṇāpesi. Rājapurisehi taṃ gāḷhaṃ bandhitvā āghātanaṃ nīte sā itthī taṃ tathā nīyamānaṃ disvā sañjānitvā kampamānahadayā muhuttena rañño santikaṃ gantvā vanditvā deva eso na coro āgantuko muñcathetaṃ devāti āha. Rājā tassā kathaṃ asaddahanto yajjetaṃ mocetu micchasi. Tassagghanakaṃ dhanaṃ datvā muñcāpehīti, sā sāmi mama gehe dhanaṃ natthi. Apica mama sattaputtehi saddhiṃ maṃ dāsiṃ karohi, etaṃ muñca devāti āha, atha rājā tvaṃ etaṃ adhunāgatoti vadasi. Etaṃ nissāya puttehi saddhiṃ attānaṃ dāsattaṃ sāvesi. Kimeso te ñāti vā, udāhu upakārakoti pucchanto āha.

1.

Kiṃte bhoti ayaṃ poso, tuvaṃ pucchāmi saṃsayaṃ;

Bhātā vā te pitā hoti, pati vā devaro tava.

2.

Ñāti sālohito kinnu, udāhu iṇadāyako;

Athopakārako kinnu, kasmāssa desi jīvitaṃti.

Tato sā āha.

3.

Eso me puriso deva, katapubbopakārako;

Atāṇamekikaṃ [attānamekikaṃ itikatthaci] ceso, dukkhitaṃ maraṇe ṭhitaṃ.

4.

Vijāyitu masakkontiṃ, gabbhiniṃ dukkhavediniṃ;

Toyena maṃ upaṭṭhāsi, tenāhaṃ sukhitā tadā.

5.

Bhaṅgakallolamālāya, uttarantaṃ mahaṇṇavaṃ;

Pahāya pātuṃ kūpassa, yāti loko pipāsito.

6.

Tatheva vijjamānesu, janesu manujādhipa,

Ekasseva manasmiṃhi, guṇaṃ tiṭṭhati sādhukaṃ.

7.

Pahatvāna mataṃ hatthiṃ, maṃsatthī keci jantuno;

Anubandhanti maṃsatthaṃ, sasaṃ dhāvanta mekakaṃ.

8.

Tatheva vijjamānesu, janesu manujādhipa;

Guṇavanta manubandhanti, sappurisaṃ katavedikaṃ.

9.

Tasmā sappurise dhamme, patiṭṭhāsmi narādhipa;

Anussaranti etena, katapubbū pakārakaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
施水者的故事之缘起
据说在阎浮提某个地方，有一个人从一国游历到另一国，从一地到另一地，渐次到达月分河(现今巴基斯坦Chenab河)岸边，乘船去对岸。这时另有一个孕妇也乘同一条船。当船到河中间时她的产痛发作。然后她无法生产疲惫不堪说："给我水喝，我渴了"向人们求水。他们像没听见她的话一样不给她水。这时那乡下人对她生起悲悯取水倒在她口中，那一刻她得到安慰顺利生下孩子。然后他们到达岸边，过了几天各自到达自己的地方。
后来某时那乡下人因某事到那女人居住的城市，在那里四处游走找不到住处，去城门的休息亭在那里躺下。就在那天晚上盗贼们进城，在王宫打开入口拿走贵重财物，在离开时被王臣追赶，逃到那休息亭丢下东西逃走。然后王臣们来看不见盗贼，看见那乡下人说"这是盗贼"抓住他把手臂紧紧绑在背后，第二天带到国王面前。
国王问："喂，你为什么做盗贼的事？"他说："陛下我不是盗贼，我是外来者。"国王找不到盗贼说："就是这个盗贼，杀了他"下令。当王臣们把他紧紧绑住带到刑场时，那女人看见他这样被带走认出他，心中震动立刻去国王那里顶礼说："陛下，这不是盗贼是外来者，请释放他，陛下。"
国王不相信她的话说："如果你想释放他，给相应的财物就放了他。"她说："主人，我家里没有财物。但请把我和我的七个儿子作为奴隶，释放他，陛下。"这时国王说："你说他是刚来的，你却愿意和儿子一起当奴隶。他是你的亲戚还是恩人？"问道：
1
夫人我问汝疑惑，此人究竟为何人；
是汝兄弟或父亲，丈夫或是夫弟否？
2
血亲眷属债主否，抑或施恩之恩人；
为何汝愿舍生命，救护此人请告知。
然后她说：
3
此人陛下昔日时，曾对我行大恩德；
孤独无助我一人，处于死亡苦难中。
4
难产之时怀胎时，受苦无法生孩儿；
彼以清水供养我，因此我得安乐时。
5
波涛汹涌大海中，人们渡越大海时；
弃海欲

10.

Ahañca mama puttā ca, etenamha sukhāpitā;

Jīvitampi pariccajja, muccanīyo ayaṃ mayāti.

Tato rājā dovārikaṃ pakkositvā tampi pucchitvā adhunāgatabhāvaṃ ñatvā tassā sappurisadhamme santuṭṭho tesaṃ ubhinnampi mahantaṃ yasaṃ anuppadāsi. Te laddhayasā ta to paṭṭhāya dānādīni puññakammāni katvā saggaparāyaṇā ahesunti.

11.

Dhamme patiṭṭhitamanā api mātugāmā,

Evaṃ labhanti vibhavañca pasaṃsanañca;

Dhammañca sādhucaritaṃ manasīkaronto,

Dhammesu vattatha sadā sucisajjanāti.

Pānīyadinnassa vatthuṃ navamaṃ.

20. Sahāyassa pariccattajīvitakassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Bhagavati parinibbute sāvatthiyaṃ somabrāhmaṇo somadattabrāhmaṇoti dve brāhmaṇā vasanti. Tattha somadattabrāhmaṇena saddhiṃ somabrāhmaṇo yebhuyyena dūtaṃ kīḷati. Athekadivasaṃ somadatto somabrāhmaṇaṃ tena parājetvā tassa uttarāsaṅgañca lañchanamuddikañca gahetvā attano gehaṃ gacchanto somabrāhmaṇassa ehi gehaṃ gacchā- māti āha. Tato somo nāhaṃ samma ekasāṭako hutvā antaravīthiṃ otarituṃ sakkomi. Gamanato ettheva me ṭhānaṃ varataranti āha, somadattena evaṃ sati samma imaṃ uttarāsaṅgaṃ gaṇhāti tassa taṃ datvā idāni samma ehīti vuttopi nāgacchati. Puna tena bho kasmā nāgacchasīti puṭṭho samma mama hatthe muddikaṃ apassantā me puttadārādayo mayā saddhiṃ kalahaṃ karontīti āha, atha so evaṃ sante yadā te pahoti. Tadā mayhaṃ dehīti muddikampi datvā taṃ gahetvā gehaṃ agamāsi. Atha te ettakena sahāyā ahesuṃ. Aparabhāge somadattabrāhmaṇaṃ ayaṃ paradārakammaṃ akāsīti manussā gahetvā rañño dassesuṃ. Rājā tassa rūpasampattiṃ disvā rājāṇaṃ akatvā mā bho puna evamakāsīti ovaditvā vissajjesi. Rājā naṃ yāvatatiyavāraṃ ovadanto vissajjetvā catutthevāre gacchathetaṃ āghātanaṃ netvā mārethāti āṇāpesi. Evaṃ pāpakamme niratā anekākārena ovadantāpi na sakkā nivāretuṃ. Tathāhi.

1.

Soṇā ceva sigālā ca, vāyasā nīlamakkhikā;

Iccete kuṇape sattā, na sakkā te nisedhituṃ.

2.

Tathā pāṇātipātesu, paradāre surāya ca;

Musāvādesu theyyesu, sattasattā na vāriyāti.

Tato rājapurisā taṃ bandhitvā pakkamiṃsu. Tadā somabrāhmaṇo somadattaṃ tathā nīyamānaṃ disvā kampamānahadayo rājapurisānaṃ santikaṃ gantvā imaṃ bho muhuttaṃ mā māretha. Yāva rājānaṃ jānāpessāmīti vatvā rañño santikaṃ gantvā vanditvā ṭhito deva mama jīvitaṃ somadattassa brāhmaṇassa dassāmi. Etaṃ muñcatha. Yadi māretukāmā, maṃ mārethāti āha. Rājā tuṇhī [tuṭṭho itikatthaci] ahosi, rājapurisā somadattaṃ muñcitvā somabrāhmaṇaṃ āghātanaṃ netvā māresuṃ, aho kataññuno kataveditā.

Hoti cettha.



我来为您翻译这段巴利文：
10
我与我诸子，蒙彼得安乐；
舍弃己生命，我当救护他。
然后国王叫来守门人询问，知道他是刚来的，对她的善人之法感到满意，给予他们两人很大的荣耀。他们得到荣耀后从此行布施等功德，死后投生天界。
11
女人心安住正法，如是获得财与誉；
心常忆念诸善行，净心善人住正法。
施水者的故事第九。
舍命朋友的故事之缘起
世尊入涅槃后，在舍卫城住着两个婆罗门，苏摩婆罗门和苏摩达多婆罗门。其中苏摩达多婆罗门经常与苏摩婆罗门玩骰子。某天苏摩达多赢了苏摩婆罗门，拿走他的上衣和戒指，去自己家时对苏摩婆罗门说："来,我们回家。"然后苏摩说："朋友，我只穿一件衣服不能进入街道。比起走不如让我待在这里。"苏摩达多说："既然如此朋友拿这上衣。"给他那衣服后说："朋友现在来吧"他也不来。
再被他问："喂,为什么不来？"他说："朋友,我的妻子儿女看不见戒指在我手上会与我争吵。"然后他说："既然如此,等你有钱时还给我"把戒指也给了他带他回家。这样他们成为这样的朋友。
后来人们抓住苏摩达多婆罗门说"他犯邪淫"带到国王面前。国王看见他的容貌不执行王法劝诫说："喂,不要再这样做"就放了他。国王三次劝诫放走他,第四次下令说："把他带到刑场杀了。"如是沉迷恶行的人即使多方劝诫也不能阻止。确实：
1
狗和野干鸦，以及苍蝇等；
执着腐尸者，不能加禁止。
2
如是杀生者，邪淫饮酒等；
妄语与偷盗，执着难禁止。
然后王臣们把他绑起来离去。这时苏摩婆罗门看见苏摩达多这样被带走心中震动,去到王臣那里说："喂,暂时不要杀他。等我告诉国王。"说完去到国王面前顶礼站立说："陛下,我要把生命给苏摩达多婆罗门。请放了他。如果要杀就杀我。"国王沉默了。王臣们释放苏摩达多把苏摩婆罗门带到刑场杀了。啊,知恩报恩者。
这里有：;

3.

Kakūpakāra mattānaṃ, sarantā keci mānusā;

Jīvitaṃ denti somova, somadattassa attanoti.

So tena jīvitadānena devaloke nibbattitvā mahante kanakavimāne devaccharāsahassaparivuto dibbasampattimanubhonto paṭivasati. Tadā somadattabrāhmaṇo eso maṃ maraṇappattaṃ mocesīti vatvā tassatthāya dānaṃ datvā pattiṃ adāsi. Tāvadevassa tato bahutaraṃ devissariyaṃ ahosi devānubhāvañca. Tato so somadevo attano devissariyaṃ olokento sahāyassa attano jīvitadānaṃ addasa. Disvā attabhāvaṃ vijahitvā māṇavakavaṇṇena somadattabrāhmaṇaṃ upasaṅkamitvā paṭisanthāraṃ katvā attānaṃ devaloke nibbattabhāvaṃ pakāsetvā taṃ gahetvā attano ānubhāvena devalokaṃ netvā yathākāmaṃ sampatti manubhavāti vatvā sattāhaṃ devassariyaṃ datvā sattame divase netvā tassa geheyeva patiṭṭhāpesi. Tattha hi dibbasampatti manubhūtassa manussasampatti paṭikkulā hoti. Tato so dibbasampattimanussaranto kiso dubbalo uppaṇḍuppaṇḍukajāto ahosi. Athekadivasaṃ devaputto taṃ olokento tathā dukkhappattaṃ disvā na sakkā manussena dibbasampattimanubhavitunti icchiticchitasampattidāyakaṃ ekaṃ cintāmaṇiṃ datvā tassa bhariyampi attano ānubhāvena rūpavanthaṃ yasavantaṃ vaṇṇavantaṃ atikkantamanussitthivaṇṇaṃ akāsi, aparabhāge te jayampatikā paccakkhato diṭṭhadibbasampattivibhavā dānaṃ datvā sīlaṃ rakkhitvā sahāyadevaputtassa santikeyeva nibbattiṃsūti.

4.

Mandena nanditamanā upakārakena,

Pāṇampi denti sujanā iti cintayitvā;

Mittaddu mā bhavatha bho upakārakassa;

Pāsaṃsiyā bhavatha sādhujanehi niccaṃti.

Sahāyassa pariccattajīvitakassa vatthuṃ dasamaṃ.

Nandiyarājavaggo dutiyo.

Yakkhavañcitavaggo



我来为您翻译这段巴利文：
3
某些忆恩德，人中极少数；
如苏摩舍命，为救苏摩达。
他因此舍命布施投生天界，住在巨大金色天宫，有千位天女围绕享受天界荣华。这时苏摩达多婆罗门说："他救我脱离死亡"为他布施回向功德。立即他得到更多天界荣耀和天界威力。然后那苏摩天子观察自己的天界荣耀看见朋友为自己舍命。看见后舍弃本身以少年形象接近苏摩达多婆罗门，寒暄后显示自己投生天界的事实，带他以自己的威力去天界说："随意享受天界荣华"给他七天天界荣耀，第七天带他回到他家安置。因为在那里享受过天界荣华的人觉得人间荣华可厌。然后他忆念天界荣华变得消瘦衰弱面色苍白。
这时天子观察他看见他如此痛苦想："人不能享受天界荣华"给他一颗如意宝珠能赐予想要的荣华，也以自己的威力使他的妻子变得美丽尊贵容色超越人间女子。后来这对夫妇亲眼见到天界荣华威力，布施持戒后投生到朋友天子那里。
4
善人知微小，恩德报恩深；
舍命救恩人，如是应思量；
莫负友恩德，常为善人赞。
舍命朋友的故事第十。
欢喜王品第二。
夜叉欺骗品。

21. Yakkhavañcita vatthumhi ayamānupubbīkathā

Bhagavati parinibbutamhi kosalarañño kira janapade tuṇḍagāmonāma ahosi. Tattheko buddhadāso nāma manusso ‘‘yāvajīvaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi. Buddho me saraṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ parāyaṇanti’’ evaṃ jīvitapariyantaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gato paṭivasati, tasmiṃ samaye eko janapadavāsiko tattha tattha āhiṇḍanto taṃ tuṇḍagāmaṃ patvā tasseva ghare nivāsaṃ kappesi, tassa pana jānapadikassa sarīre eko yakkho āvisitvā pīḷeti, tadā tassa gāmassa pavisanakāle yakkho buddhadāso pāsakassa guṇatejena tassa gehaṃ pavisituṃ asakkonto taṃ muñcitvā bahigāme sattāhaṃ aṭṭhāsi tassāgamanaṃ olokento. Tato so jānapadiko sattadivasaṃ tattha vasitvā sattame divase sakaraṭṭhaṃ gantukāmo gāmā nikkhami. Atha taṃ tathā nikkhantaṃ disvā yakkho aggahesi, atha so taṃ ettakaṃ kālaṃ kuhiṃgatosīti pucchi. Yakkho bho tavatthāya ettha vasantassa me sattāhaṃ atikkantanti. Tato so ko te mayā attho, kiṃ te dammīti, atha yakkhena bho ahaṃ khudāya pīḷito bhattena me atthoti vutto so evaṃ sati kasmā maṃ antogehe vasantaṃ na gaṇhīti āha. Yakkhena bho tasmiṃ ghare buddhaṃ saraṇaṃ gato eko upasako atthi, tassa sīlatejena gehaṃ pavisitumasakkonto aṭṭhāsinti vutto jānapadiko saraṇaṃ nāma kinti ajānanto kinti vatvā so saraṇaṃ aggahesīti yakkhaṃ pucchi. Yakkho ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti vatvā saraṇaṃ aggahesīti āha. Taṃ sutvā jānapadiko idāni imaṃ vañcessāmīti cintetvā tenahi yakkha ahampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmīti āha. Evaṃ vuttamatteyeva yakkho mahāsaddaṃ karonto bha ye na bhamanto palāyi, evaṃ sammāsambuddhassa saraṇaṃ idhaloke bhayo paddava nivāraṇatthaṃ hoti, paraloke saggamokkhāvahaṃ. Tathāhi.

1.

Buddhoti vacanaṃ etaṃ, amanussānaṃ bhayāvahaṃ;

Buddhabhattikajantūnaṃ, sabbadā mudamāvahaṃ.

2.

Sabbopaddavanāsāya, paccakkhadibbamosadhaṃ;

Dibbamantaṃ mahātejaṃ, mahāyantaṃ mahabbhutaṃ.

3.

Tasmā so dāruṇo yakkho,

Disvā taṃ saraṇe ṭhithaṃ;

Ubbiggo ca bhayappatto,

Lomahaṭṭho ca chambhīto.

4.

Bhamanto dhāvitaṃ disvā, timirova suriyuggate,

Simbalitūlabhaṭṭhaṃva, caṇḍavātena khaṇḍitaṃ.

5.

Yaṃ dukkhaṃ rājacorāri, yakkhapetā disambhavaṃ;

Nicchantena manussena, gantabbaṃ saraṇattayaṃti.

Tato jānapadiko saraṇāgamane mahāguṇaṃ mahānisaṃsaṃ oloketvā buddhe sagāravo sappemo ‘‘jīvitapariyantaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti saraṇaṃ gantvā teneva saraṇāgamanānubhāvena jīvitapariyosāne suttappabuddhoviya devaloke nibbattīti.

6.

Disvāna evaṃ saraṇaṃ gataṃ taṃ,

Apenti yakkhāpi mahabbhayena;

Pāletha sīlaṃ saraṇañca tasmā,

Jahātha duritaṃ sugatiṃ bhajavhoti.

Yakkhavañcitavatthuṃ pathamaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
欺骗夜叉的故事之缘起
世尊入涅槃后，据说在拘萨罗王的地方有一个名叫顿达的村子。那里有一个名叫布达达萨的人，终身皈依佛陀说："我终身皈依佛，佛是我的庇护、避难所和依怙"这样终身皈依佛而住。那时一个乡下人到处游荡到那顿达村住在他家。但那乡下人身上有一个夜叉附身折磨他。那时在他进入村子时，夜叉因优婆塞的功德力量不能进入他的房子，放开他在村外站了七天等他出来。
然后那乡下人在那里住了七天，第七天想回自己的地方从村子出来。这时看见他这样出来夜叉抓住他，然后他问："你这么长时间去哪里了？"夜叉说："喂，为了你我在这里等了七天。"然后他说："你要我做什么？我给你什么？"然后夜叉说："喂，我饥饿所逼需要食物。"他说："既然如此为什么不在屋内抓我？"夜叉说："喂，那房子里有一个皈依佛的优婆塞，因他的戒德力量我不能进入房子所以站在外面。"乡下人不知什么是皈依问夜叉："他说什么话皈依的？"夜叉说："他说'我皈依佛'而皈依。"
听到这个乡下人想："现在我要欺骗他"说："那么夜叉我也皈依佛。"刚说完夜叉发出大声恐惧颤抖逃走。如是正等正觉的皈依在此世间能避免恐怖灾难，来世能得天界解脱。确实：
1
佛陀此一语，非人生恐怖；
信佛众生等，常生欢喜心。
2
消除诸灾难，现见神药效；
天咒大威力，大机大奇迹。
3
是故凶恶夜叉见，
彼人安住皈依中；
惊恐战栗毛竖立，
颤抖恐惧心不安。
4
奔走逃避如见之，
如暗遇见日升起；
如木棉絮被吹散，
狂风吹散诸尘埃。
5
王贼敌人等，夜叉饿鬼苦；
欲脱诸苦者，应当三皈依。
然后乡下人看见皈依有大功德大利益，对佛生起恭敬爱乐说："我终身皈依佛"而皈依，以此皈依威力命终如从睡眠醒来般投生天界。
6
如是见彼行皈依，
夜叉惊恐远离去；
是故持戒行皈依，
舍离恶行生善趣。
欺骗夜叉的故事第一。

22. Micchadiṭṭhikassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Bhagavati dharamāne rājagahanagare kira eko brahmabhattiko micchādiṭṭhiko paṭivasati, tattheva sammādiṭṭhikopi. Tesaṃ ubhinnampi dve puttā ahesuṃ. Te ekato kīḷantā vaḍḍhanti. Athāparabhāge guḷakīḷaṃkīḷantānaṃ sammādiṭṭhikassa putto ‘‘namo buddhayā’’ti vatvā guḷhaṃ khipanto divase divase jināti. Micchādiṭṭhikassa putto ‘‘namo brahmuno’’ti vatvā khipanto parājeti, tato micchādiṭṭhikassa putto niccaṃ jinantaṃ sammādiṭṭhikaṃ kumāraṃ disvā samma tvaṃ niccameva jināsi, kiṃ vatvā guḷaṃ khipasīti pucchi. Sohaṃ samma ‘‘namo buddhāyā’’ti vatvā khipāmīti āha. Sopi tato paṭṭhāya ‘‘namo buddhāyā’’ti vatvā khipati, atha te yebhuyyena dūte samasamāva honti. Aparabhāge micchādiṭṭhikassa putto pitarā saddhiṃ dārūnamatthāya vanaṃ gantvā sakaṭena dāruṃ gahetvā āgacchanto nagaradvārasamīpe sakaṭaṃ vissajjetvā tiṇe khādanatthāya goṇe vissajjesi, goṇā tiṇaṃ khādanto aññehi gorūpehi saddhiṃ antonagaraṃ pavisiṃsu. Athassa pitā goṇe pariyesanto sakaṭaṃ olokehīti puttaṃ nivattetvā nagaraṃ paviṭṭho ahosi, atha sāyaṇhe jāte manussā nagaradvāraṃ pidahiṃsu, tato kumāro bahinagare dārusakaṭassa heṭṭhā sayanto niddūpagato ahosi. Atha tassā rattiyā sammādiṭṭhiko ca micchādiṭṭhiko cāti dve yakkhā gocaraṃ pariyesamānā sakaṭassa heṭṭhā nipannaṃ kumāraṃ addasaṃsu, tesu micchādiṭṭhiko imaṃ khādāmīti āha. Athāparo mā eva makāsi, ‘‘namo buddhāyā’’ti vācako esoti, khādāmevetanti vatvā itarena yāvatatiyaṃ vāriyamānopi gantvā tassa pāde gahetvā ākaḍḍhi. Tasmiṃ khaṇe dārako pubbaparicayena ‘‘namo buddhāyā’’ti āha taṃ sutvā yakkho bhayappatto lomahaṭṭho hatthaṃ vissajjetvā paṭikkamma aṭṭhāsi. Aho acchariyaṃ buddhānubhāvaṃ abbhutaṃ, evaṃ attaṃ anīyyātetvā paricayena ‘‘namo buddhāyā’’ti vuttassapi bhayaṃ chambhitattaṃ upaddavaṃ vā na hoti. Pageva attaṃ nīyyātetvā yāvajīvaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gatassāti. Vuttañhi.

1.

Yathāpi sikhino nādaṃ, bhujaṅgānaṃ bhayāvahaṃ;

Evaṃ buddhoti vacanaṃ, amanussānaṃ bhayāvahaṃ.

2.

Yathā mantassa jappena, vilayaṃ yāti kibbisaṃ;

Evaṃ buddhoti vacanena, apayanti [pahāyanti itisabbattha] pisācakā.

3.

Aggiṃ disvā yathā sitthaṃ, dūratova vilīyati;

Disvānevaṃ saraṇagataṃ, petā pentiva [petāpentāva itikatthaci] dūrato.

4.

Pavaraṃ buddhaicceta, makkharadvayamabbhutaṃ;

Sabbo paddavanāsāya, thirapākāra muggataṃ.

5.

Sattaratanapāsādaṃ, tameva vajiraṃ guhaṃ;

Tameva nāvaṃ dīpaṃ taṃ, tameva kavacaṃ subhaṃ.

6.

Tameva sirasi bhāsantaṃ, kirīṭaṃ ratanāmayaṃ;

Lalāṭe tilakaṃ rammaṃ, kappūraṃ nayanadvaye.

7.

Tāḍaṅkaṃ kaṇṇayugale, soṇṇamālā gale subhā;

Ekāvaḷi tārahāra, bhārā jattusu laṅkatā.

8.

Aṅgadaṃ bāhumūlassa, karagge valayaṃ tathā;

Aṅgulisvaṅguliyañca, khaggaṃ maṅgalasammataṃ.

9.

Soṇṇā tapatta muṇhīsaṃ, sabāṇaṃva sarāsanaṃ;

Tameva sabbālaṅkāraṃ, tameva duritāpahaṃ.

10.

Tasmā hi paṇḍito poso,

Lokalocanasatthuno;

Saraṇaṃ tassa ganteva,

Guṇanāmaṃ ehipassikaṃ.

11.

Namoti vacanaṃ pubbaṃ, buddhāyeti giraṃ tadā;

Supantena kumārena, micchādiṭṭhikasūnunā.



我来为您翻译这段巴利文：
邪见者的故事之缘起
据说世尊在世时，在王舍城(现今印度比哈尔邦王舍城)住着一个崇拜梵天的邪见者，也有一个正见者。他们两人各有两个儿子。他们一起玩耍长大。后来在玩弹球游戏时，正见者的儿子说"南无佛陀"投球每天都赢。邪见者的儿子说"南无梵天"投球总是输，然后邪见者的儿子看见正见者童子常常获胜问："朋友你总是赢，你投球时说什么？"他说："朋友我说'南无佛陀'而投。"他也从那时起说"南无佛陀"而投，这样他们大多数时候平分秋色。
后来邪见者的儿子和父亲一起去森林取柴，用车载柴回来时在城门附近放下车，放牛去吃草。牛吃草时和其他牛一起进了城。然后他父亲找牛说："你看着车"让儿子留下自己进城。傍晚时人们关闭城门，然后童子在城外车下躺着睡着了。
这时夜里一个正见和一个邪见两个夜叉寻找食物看见躺在车下的童子。其中邪见者说："我要吃了他。"另一个说："不要这样做，他是说'南无佛陀'的人。"说"我就要吃他"虽被另一个阻止三次还是去抓他的脚拉他。这时童子因过去习惯说"南无佛陀"。听到这个夜叉恐惧毛竖立放开手退后站立。"啊,不可思议佛陀的威力,奇妙！如此未专心致志只因习惯说'南无佛陀'也不生恐惧战栗灾难。何况专心终身皈依佛的人。"如说：
1
如同孔雀鸣，令蛇生恐怖；
如是佛陀语，令非人恐惧。
2
如同诵咒语，能消诸罪业；
如是佛陀语，鬼魅皆远离。
3
如见火蜡块，远处即融化；
如是见皈依，饿鬼远处避。
4
殊胜佛此语，二种大神奇；
消除诸灾难，坚固城墙升。
5
七宝之宫殿，金刚坚固洞；
彼即船与灯，彼即妙甲胄。
6
彼即头上照，宝石所成冠；
额上妙点珠，眼中冰片香。
7
双耳垂环饰，颈上金项链；
单串星宝链，肩上美庄严。
8
臂环手腕上，指镯于手指；
指环各指上，吉祥宝剑佩。
9
金伞与头冠，箭囊与弓箭；
彼即诸装饰，彼即除罪恶。
10
是故智慧人，
世间眼导师；
皆当归依彼，
功德名号显。
11
南无初语言，佛陀后声称；
睡眠童子时，邪见者之子。

12.

Sutvā vuttaṃ pisā cāpi, manussakuṇape ratā;

Na hiṃsanti aho buddha, guṇasāramahantatāti.

Atha sammādiṭṭhikayakkho micchādiṭṭhikassa yakkhassa evamāha, ayuttaṃ bho tayā kataṃ. Buddhaguṇe pahāro dinno, daṇḍakammaṃ tayā kātabbaṃti, tena kiṃmayā samma kātabbanti vutte bubhukkhitassa āhāraṃ dehīti āha. Tato so sādhūti vatvā yāvāhaṃ āgacchāmi, tvaṃ tāvettha vacchāhīti vatvā bimbisārarañño kañcanataṭṭake vaḍḍhitaṃ rasabhojanaṃ āharitvā kumārassa pituvaṇṇena dārakaṃ bhojetvā puna kumārena vuttabuddhavacanañca attanā katavāyāmaṃ cāti sabbaṃ taṭṭake likhitvā idaṃ raññoyeva paññāyatūti adhiṭṭhāya agamaṃsu, atha pabhātāya rattiyā rañño bhojanakāle rājapurisā tattha taṭṭakaṃ adisvā nagaraṃ upaparikkhantā sakaṭe dārakañca taṭṭakañca disvā taṭṭakena saddhiṃ taṃ gahetvā rañño dassesuṃ. Rājā taṭṭake akkharādīni disvā vācetvā tassa guṇe pasanno mahantena yasena saddhiṃ seṭṭhiṭṭhānamadāsi.

13.

Jinassa nāmaṃ supinena pevaṃ,

Na hoti bhītiṃ lapanena yasmā;

Tasmā munindaṃ satataṃ sarātha,

Guṇe sarantā saraṇañca yāthāti.

Micchādiṭṭhikassa vatthuṃ dutiyaṃ.

23. Pādapīṭhikāya vatthumhi ayamānupubbīkathā

Jambudīpe mahābodhito kira dakkhiṇapasse etaṃ paccantanagaraṃ ahosi. Tattha saddhāsampanno ratanattayamāmako eko upāsako paṭivasati. Tadā eko khīṇāsavo bhagavatā paribhuttaṃ pādapīṭhaṃ thavikāya pakkhipitvā gatagataṭṭhāne pūjento anukkamena taṃ nagaraṃ sampāpuṇitvā sunivattho supāruto pattaṃ gahetvā antaravīthiṃ paṭipajji yugamattadaso pabbajjālīlāya janaṃ paritosento. Atha so upāsako tathā gacchantaṃ theraṃ disvā pasannamānaso upagantvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā pattaṃ gahetvā bhojetvā nibaddhaṃ mama gehaṃ āgamanamicchāmi, mamānukampāya ettheva vasatha sāmīti yācitvā nagarāsanne ramaṇīye vanasaṇḍe nadīkūle paṇṇasālaṃ katvā therassa taṃ nīyyātetvā catupaccayehi paṭijagganto mānento pūjento vasati. Theropi tattha phāsukaṭṭhāne bhagavatā paribhuttapādapīṭhadhātuṃ nidhāya vālukāhi thūpaṃ katvā niccaṃ gandhadhūpadīpapupphapūjādīhi pūjayamāno vāsaṃ kappeti. Tasmiṃ samaye tasso pāsakassa anantaragehavāsiko eko issarabhattiko attano devataṃ nibaddhaṃ namassati. Taṃ disvāssa upāsako buddhaguṇe vatvā akhette samma mā viriyaṃ karohi. Pajahetaṃ diṭṭhiṃti āha. Tato so kerāṭiko issarabhattiko ko te satthu guṇānubhāvo, amhākaṃ issarassa guṇova mahantoti vatvā tassa aguṇaṃ guṇanti kathento āha.

1.

Tipuraṃ so vināsesi, lalāṭanayanagginā;

Asureca vināsesi, tisūlena mahissaro.

2.

Jaṭākalāpamāvattaṃ, naccatī dinasandhiyaṃ;

Vādeti bherivīṇādiṃ, gītaṃcāpi sa gāyati.

3.

Bhariyāyo tassa tisso, jaṭāyekaṃ samubbahe;

Ekamekena passena, passamāno carekakaṃ.

4.

Hatthicammambaradharo, teneva vāritā tapo;

Asādisehi puttehi, rūpena ca supākaṭo.

5.

Ratiyā ca madhupāne ca, byāvaṭo sabbadā ca so;

Manussaṭṭhidharo sīsa, kapālenesa bhuñjaki.



我来为您翻译这段巴利文：
12
闻说鬼魅众，贪食人尸者；
亦不加伤害，佛德广大哉。
然后正见夜叉对邪见夜叉说："喂，你做了不应做的事。你冒犯了佛陀功德，你应受惩罚。"他说："朋友我该做什么？"说："给饥饿者食物。"然后他说："好"说："等我回来，你在这里等。"去取了频毗娑罗王(现今摩揭陀国王)金盘中的美味饮食，化作童子父亲的样子喂童子，然后把童子说的佛语和自己所做的努力都写在盘上说："只让国王知道"发愿后离去。天亮时国王用餐时，侍从们找不到盘子巡察城市看见车上有童子和盘子，带着盘子把他带到国王面前。国王看见盘上文字读后对他的功德生信，给他很大荣耀和商主地位。
13
如是睡梦中称佛名，
随口念诵无恐惧；
是故常念圣牟尼，
忆念功德行皈依。
邪见者的故事第二。
足踏板的故事之缘起
据说在阎浮提大菩提树南边有这个边境城市。那里住着一个具足信心皈依三宝的优婆塞。那时一位漏尽者把世尊用过的足踏板放在袋中，到处供养，渐次到达那城市，整齐着衣持钵进入街道，目视一寻之地以出家威仪令人欢喜。
然后那优婆塞看见长老这样走来心生欢喜靠近五体投地顶礼，拿他的钵供养饮食请求说："我希望您常来我家，请慈悲住在这里，尊者。"在城市附近美丽的林中河岸造一草庐给长老，以四资具护持、尊敬、供养而住。长老也在那舒适处安置世尊用过的足踏板舍利，用沙土造塔常以香、燃香、灯、花等供养而住。
那时那优婆塞隔壁住一个崇拜自在天的人常常礼拜他的神。看见这个优婆塞说佛陀的功德说："朋友不要在非福田上努力。请舍弃这见解。"然后那狡诈的自在天信徒说："你的导师有什么功德威力？我们的自在天的功德才大。"说他的过失为功德说：
1
他以额眼火焰力，毁灭三城摧坏尽；
以其三叉宝戟刺，破坏阿修罗众生。
2
打结发辫成螺髻，日暮时分舞蹈行；
鼓铙钹琴音乐奏，歌唱之声常不停。
3
妻室彼有三位数，螺髻结成一盘形；
依偎一一身体侧，独自游行观看间。
4
身披象皮为衣裳，以此遮蔽苦行热；
无比子女皆围绕，容貌庄严极显著。
5
常贪爱欲饮蜜酒，日日从事不暂停；
人骨为鬘戴头上，颅骨为器受供品。

6.

Na jāto na bhayaṃ tassa, maraṇaṃ natthi sassato;

Īdiso me mahādevo, natthaññassīdiso guṇoti.

Taṃ sutvā upāsako samma tuyhaṃ issarassa ete guṇā nāma tāva hontu. Aguṇā nāma kittakā hontīti vatvā bhagavato sakalaguṇe saṃharitvā kathento āha.

7.

Loke sabbasavantīnaṃ, ādhāro sāgaro yathā;

Sabbesaṃ guṇarāsīnaṃ, ādhārova tathāgato.

8.

Carācarānaṃ sabbesaṃ, ādhārāva dharā ayaṃ;

Tathā guṇānaṃ sabbesaṃ, ādhārova tathāgato.

9.

Evaṃ santo viyattoca [viyanto itikatthaci], evaṃ so karuṇāparo;

Eva middhividhā tassa, evamevaṃ guṇā iti.

10.

Buddhopi sakkoti na yassa vaṇṇe,

Kappampi vatvā khayataṃ gametuṃ;

Pageva ca brahmasurā surehi,

Vattuṃ na hānantaguṇassa vaṇṇanti.

Evaṃ vadantā pana te ubhopi amhākaṃ devo uttamo amhākaṃ devo uttamoti kalahaṃ vaḍḍhetvā rañño santikamagamaṃsu, rājā tesaṃ kathaṃ sutvā tenahi tumhākaṃ devatānaṃ mahantabhāvaṃ iddhipāṭihāriyena jānissāma. Dassetha tehi no iddhiṃti nagare bheriṃ carāpesi. Ito kira sattāhaccayena imesaṃ dvinnaṃ satthārānaṃ pāṭihāriyāni bhavissanti. Sabbe sannipatantūti taṃ sutvā nānādisāsu bahū manussā samāgamiṃsu, atha micchādiṭṭhikā ajja amhākaṃ devassa ānubhāvaṃ passāmāti mahantaṃ pūjaṃ karonto tattha sāraṃ nāddasaṃsu, sammādiṭṭhikāpi ajja amhākaṃ bhagavato ānubhāvaṃ passissāmāti vāḷukāthūpaṃ gantvā gandhamālādīhi pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā añjalimpaggayha aṭṭhaṃsu. Atha rājāpi balavāhanaparivuto ekamante aṭṭhāsi. Nānāsamayavādinopi ajja tesaṃ pāṭihāriyaṃ passissāmāti mañcātimañcaṃ katvā aṭṭhaṃsu. Tesaṃ samāgame sammādiṭṭhikā vāḷukāthūpa mabhimukhaṃ katvā añjalimpaggayha sāmi amhākaṃ bhagavā sabbabuddhakiccāni niṭṭhāpetvā anupādisesāya nibbāṇadhātuyā parinibbāyi. Sāriputtamahāmoggallānādayo asītimahāsāvakāpi parinibbāyiṃsu, natthettha amhākaṃ aññaṃ paṭisaraṇanti vatvā saccakiriyaṃ karontā āhaṃsu.

11.

Āpāṇakoṭiṃ buddhassa, saraṇaṃ no gatā yadi;

Tena saccena yaṃ dhātu, dassetu pāṭihāriyaṃ.

12.

Āpāṇakoṭiṃ dhammassa, saraṇaṃ no gatā yadi;

Tena saccena yaṃ dhātu, dassetu pāṭihāriyaṃ.

13.

Āpāṇakoṭiṃ saṅghassa, saraṇaṃ no gatā yadi;

Tena saccena yaṃ dhātu, dassetu pāṭihāriyaṃ.

14.

Rāmakāle munindassa, pādukā cāsi abbhutā;

Tena saccena yaṃ dhātu, dassetu pāṭihāriyaṃ.

15.

Chaddantakāle munino, dāṭhā charaṃsirañjitā;

Tena saccenayaṃ dhātu, nicchāretu cha raṃsiyo.

16.

Jātamatto tadā buddho, ṭhito paṅkajamuddhani;

Nicchāresāsabhiṃvācaṃ, aggo seṭṭhotiādinā;

Tena saccenayaṃ dhātu, dassetu pāṭihāriyaṃ.

17.

Nimitte caturo disvā, nikkhanto abhinikkhamaṃ;

Tena saccena yaṃ dhātu, dassetu pāṭihāriyaṃ.

18.

Mārasenaṃ palāpetvā, nisinno bujjhi bodhiyaṃ;

Tena saccena yaṃ dhātu dassetu pāṭihāriyaṃ.

19.

Dhammacakkaṃ pavattesi, jino sipatane tadā;

Tena saccena yaṃ dhātu, dassetu pāṭihāriyaṃ.

20.

Nandopanandabhogindaṃ, nāgaṃ nālāgirivhayaṃ;

Āḷavakā dayo yakkhe, brahmāno ca bakā dayo.



我来为您翻译这段巴利文：
6
不生亦无惧，永恒无死亡；
如是大天神，功德无与比。
听到这个优婆塞说："朋友且让你的自在天有这些功德。那过失又有多少呢？"说着总括世尊一切功德说：
7
如同大海水，容纳诸河流；
如是如来佛，容摄诸功德。
8
如同此大地，承载动不动；
如是如来佛，摄持诸功德。
9
如是贤智者，如是大悲者；
如是神通力，如

21.

Saccakādinigaṇṭheca, kūṭadantā dayo dvije;

Damesi tena saccena, dassetu pāṭihāriyaṃti.

Evañca pana vatvā upāsakā amhākaṃ anukammaṃ paṭicca mahājanassa micchādiṭṭhibhedanattaṃ pāṭihāriyaṃ dassetha sāmīti ārādhesuṃ. Atha buddhānubhāvañca therānubhāvañca upāsakānaṃ saccakiriyānubhāvañca paṭicca vāḷukāthūpaṃ dvidhā bhinditvā pādapīṭhadhātu ākāsa mabbhuggantvā chabbaṇṇaraṃsiyo vissajjentī vilāsamānā aṭṭhāsi. Atha mahājanā celukkhepasahassāni pavattentā sādhukīḷhaṃ kīḷantā mahānādaṃ pavattentā mahantaṃ pūjamakaṃsu. Micchādiṭṭhikāpi imaṃ acchariyaṃ disvā vimhitamānasā micchādiṭṭhiṃ bhinditvā ratanattayaparāyaṇā saraṇa magamaṃsūti.

22.

Phuṭṭhopi pādena jinassa evaṃ,

Kaliṅgaro pā si mahānubhāvo;

Lokekanāthassa anāsavassa,

Mahānubhāvo hi acintanīyoti.

Pādapīṭhikāya vatthuṃ tatiyaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
21
萨遮等尼乾，屈担等婆罗；
调伏以此谛，请示神通力。
如是说完，优婆塞们说："请慈悲我们显现神通，为破除大众邪见，尊者。"然后由于佛陀威力、长老威力和优婆塞们谛实语威力，沙塔分为两半，足踏板舍利升上虚空，放射六色光芒庄严而立。然后大众举衣千重欢呼称善，发出大声做大供养。邪见者们看见这稀有事心生惊异，破除邪见皈依三宝而行皈依。
22
如是佛足所触物，
木板亦具大威力；
世间唯一无漏尊，
大威神力不可思。
足踏板的故事第三。


24. Uttarasāmaṇerassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

So kira purimabuddhesu [purimabuddhe itisabbattha] katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto sumedhassa bhagavato kāle vijjādharo hutvā himavati paṭivasati. Tadā sumedho nāma sammāsambuddho viveka manubrūhanto himavantaṃ gantvā ramaṇīye padese pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Tadā vijjādharo ākāsena gacchanto chabbaṇṇaraṃsīhi virājamānaṃ bhagavantaṃ disvā tīhi kaṇikārapupphehi pūjesi, pupphāni buddhānubhāvena satthu upari chattākārena aṭṭhaṃsu, so tena bhīyyoso mattāya pasannacitto hutvā aparabhāge kālaṃkatvā tāvatiṃsabhavane nibbattitvā uḷāraṃ dibbasampattimanubhavanto yāvatāyukaṃ tattha ṭhatvā tato cuto devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahanagare brāhmaṇamahāsālassa putto hutvā nibbatti. Uttarotissa nāmaṃ ahosi. So uttamarūpadharo viññutaṃ patto brāhmaṇavijjāsu nipphattiṃ patvā jātiyā rūpena vijjāya sīlācārena ca lokassa mahanīyo jāto, tassa taṃ paññāsampattiṃdisvā vassakāro magadhamahāmatto attano dhītaraṃ dātukāmo hutvā attano adhippāyaṃ pavedesi. So nissaraṇajjhāsayatāya taṃ paṭikkhipitvā kālenakālaṃ dhammasenāpatiṃ payirupāsanto tassa santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vattasampanno hutvā theraṃ upaṭṭhahati. Tena ca samayena therassa aññataro ābādho uppanno hoti, tassa bhesajjatthāya uttarasāmaṇero pātova pattacīvara mādāya vihārato nikkhamma antarāmagge taḷākassa tīre pattaṃ ṭhapetvā udakasamīpaṃ gantvā mukhaṃ dhovati, tadā aññataro ummaggacoro katakammo ārakkhapurisehi anubaddho aggadvāreneva nagarato nikkhamitvā palāyanto attanā gahitaṃ ratanabhaṇḍikaṃ sāmaṇerassa patte pakkhipitvā palāyi. So sāmaṇeropi pattasamīpaṃ [sattusamīpaṃ itipi katthaci] upagato hoti, coraṃ anubandhantā rājapurisā sāmaṇerassa patte bhaṇḍikaṃ disvā ayaṃ coro, iminā coriyaṃ katanti sāmaṇeraṃ pacchābāhaṃ bandhitvā vassakārassa brāhmaṇassa dassesuṃ. Vassakāro ca tadā rañño vinicchaye niyutto hutvā chejjabhejjaṃ anusāsati. So eso pubbe mama vacanaṃ nādiyi. Suddhapāsaṇḍiyesu pabbajīti ca baddhāghātattā taṃ kammaṃ asodhetvāva jīvantamevetaṃ sūle uttāsethāti āṇā pesi, rājapurisā taṃ nimbasūle uttāsesuṃ. Sāmaṇero sūlagge nisinno upajjhāyassa me ko bhesajjaṃ āharissatīti sāriputtattheraṃ sari. Tato thero taṃ pavattiṃ ñatvā sammāsambuddhassa kathesi, bhagavāpi mahāsāvakaparivuto tassa ñāṇaparipākaṃ oloketvā taṃ ṭhānamagamāsi. Tato bhagavato nikkhantabhāvā sakalanagare kolāhalaṃ ahosi, mahājanakāyo sannipati. Atha bhagavā vipphurantahatthatale nakhamaṇimayūkhasambhinnapītābhāsatāya paggharantajātihiṅgulakasuvaṇṇarasadhārāviya jālāvaguṇṭhitamudutalunaṅgulaṃ hatthaṃ uttarassa sīse ṭhapetvā uttara idaṃ te pubbe katapāpakammassa phalaṃ uppannaṃ, tattha tayā paccavekkhaṇabalena adhivāsanā kātabbāti āha. Teneva āha.

1.

Atīte kira ekasmiṃ, gāme tva masi dārako;

Dārekehi samāgamma, kīḷanto keḷimaṇḍale.

2.

Gahetvā sukhumaṃ sūkaṃ, tadā tvaṃ nimbajalliyā;

Uttāsesi tattha sūle, jīvamānakamakkhikaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
优多罗沙弥的故事之缘起
据说他在前佛时代积累功德,在各处生中积累导向解脱的福德,在须弥陀佛时代成为持明者住在雪山。那时名为须弥陀的正等正觉佛为修习远离而去雪山,在美丽之处结跏趺坐。那时持明者从空中飞过看见世尊放射六色光芒庄严,以三朵金钟花供养,花因佛陀威力在佛陀上空形成伞盖形状,他因此更加欢喜,后来命终投生忉利天界享受殊胜天界荣华,寿尽后从那里死去在天人中轮回,在此佛出世时生为王舍城(现今印度比哈尔邦王舍城)婆罗门大富者之子。名为优多罗。
他具足殊胜相貌,到达成年通达婆罗门明论,以出身、容貌、学识、戒行为世人所尊敬。看见他智慧圆满,摩揭陀大臣婆沙咖想把自己女儿嫁给他,表达了自己的意愿。他因倾向出离而拒绝,时常亲近法将(舍利弗)听法获得信心出家,具足戒行服侍长老。那时长老生病,为他取药优多罗沙弥一大早拿着钵衣从精舍出来,在路上池塘边放下钵去水边洗脸。那时一个地下盗贼做完坏事被守卫追赶从城门出来逃跑,把自己偷的珠宝包裹放在沙弥的钵里逃走。那沙弥也走近钵边,追赶盗贼的王的侍从们看见沙弥钵中的包裹说"这是盗贼,他做了盗窃"把沙弥背后绑起来带到婆沙咖婆罗门面前。
婆沙咖当时受命在国王法庭判决死罪轻罪。他"这人以前不听我的话,在纯净外道中出家"抱着仇恨心不查明事实下令说："把他活活钉在木桩上。"王的侍从们把他钉在亚麻木桩上。沙弥坐在桩尖上想"谁给我的和尚带药呢"忆念舍利弗长老。然后长老知道这事告诉正等正觉佛,世尊也与大弟子众观察他智慧成熟去那地方。因世尊出行全城喧哗,大众云集。然后世尊放光的手掌指甲光芒散发黄色光辉,如流出天然朱砂金液般的光焰覆盖柔软如新芽的手放在优多罗头上说："优多罗这是你过去所做恶业的果报,你应以观察力忍受。"因此说：
1
据说过去某村中,你那时是个童子身；
与诸童子相聚集,游戏嬉戏游乐时。
2
那时你取细木刺,涂抹亚麻树树汁；
木刺钉挂活蜜蜂,如今受报现此时。

3.

Aparampi te pāpakammaṃ, pavakkhāmi suṇohi me;

Ovadantiṃ hitena tvaṃ, atīte sakamātaraṃ.

4.

Jīvasūle nisīdāti, kopenābhisapī tuvaṃ;

Imehi dvīhi pāpehi, saraṃ saṃsārasāgare.

5.

Pañcajātisate acchi, jīvasūlamhi nimbaje;

Ayaṃ te carimā jāti, etthāpica vipacci soti.

Evamādinā nayena tassa ajjhāsayānurūpena dhammaṃ desesi, uttaro amatābhisekasadisena satthuno hatthasamphassasañjātapasādasomanassatāya uḷāraṃ pītipāmojjaṃ paṭilabhitvā yathāparicitaṃ vipassanāmaggaṃ samārūḷho ñāṇassa paripākaṃ gatattā satthu desanāvilāsena maggapaṭipāṭiyā sabbakilese khepetvā chaḷabhiñño ahosi. Dhammaṃ sutvā tattha samāgatānaṃ devamanussānaṃ caturāsītipāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosīti vadanti. Uttaro pana chaḷabhiñño hutvā sūlato uṭṭhahitvā ākāse ṭhatvā pāṭihāriyaṃ dassesi. Mahājanā acchariyabbhutacittā jātā ahesuṃ. Tāvadevassa vaṇorundhi, so bhikkhūhi āvuso tādisaṃ dukkhaṃ anubhavanto kathaṃ tvaṃ vipassanaṃ anuyuñjituṃ sakkhīti puṭṭho pageva me āvuso saṃsāre ādīnavo saṅkhārānañca sabhāvo sudiṭṭho. Tasmāhaṃ tādisaṃ dukkhaṃ anubhavantopi asakkhiṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā visesaṃ adhigantuṃti āha. Athāparabhāge so bhikkhusaṅghamajjhe attano pubbacaritā padānaṃ pakāsento imā gāthā abhāsi.

6.

Sumedho nāma sambuddho, dvattiṃsavaralakkhaṇo;

Vivekakāmo sambuddho, himavanta mupāgami.

7.

Ajjhogahetvā himavantaṃ, aggo kāruṇiko muni;

Pallaṅkaṃ ābhujitvāna, nisīdi purisuttamo.

8.

Vijjādharo tadā āsiṃ, antalikkhacaro ahaṃ;

Tisūlaṃ sukataṃ gayha, gacchāmi ambare tadā.

9.

Pabbatagge yathā aggi, puṇṇamāseva candimā;

Vanaṃ obhāsate buddho, sālarājāva phullito.

10.

Vanaggā nikkhamitvāna, buddharaṃsī vidhāvare;

Nalaggivaṇṇasaṅkāsā, disvā cittaṃ pasādayiṃ.

11.

Vicinaṃ addasaṃ pupphaṃ, kaṇikāraṃ devagandhikaṃ;

Tīṇi pupphāni ādāya, buddhaseṭṭhaṃ apūjayiṃ.

12.

Buddhassa ānubhāvena, tīṇi pupphāni me tadā;

Uddhavaṇṭā adhopattā, chāyaṃ kubbanti satthuno.

13.

Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhica;

Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagañchahaṃ.

14.

Tattha me sukataṃ byamhaṃ, kaṇikārīti ñāyati;

Saṭṭhiyojana mubbedhaṃ, tiṃsayojanavitthataṃ.

15.

Sahassakhaṇḍaṃ satabheṇḍu, dhajālu haritāmayaṃ;

Satasahassāni byūhāni, byamhe pāturahaṃsu me.

16.

Soṇṇamayā maṇimayā, lohitaṅkamayā pica;

Phalikā pica pallaṅkā, yadicchaka yadicchakā.

17.

Mahārahañca sayanaṃ, tūlikaṃ vikatīyakaṃ;

Uddalomikaekantaṃ, bimbohanasamāyutaṃ.

18.

Bhavanā nikkhamitvāna, caranto devacārikaṃ;

Yadā icchāmi gamanaṃ, devasaṃghapurakkhato.

19.

Pupphassa heṭṭhā tiṭṭhāmi, uparicchadanaṃ mama;

Samantā yojanasataṃ, kaṇikārehi chāditaṃ.

20.

Saṭṭhituriyasahassāni, sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhahuṃ;

Parivārenti maṃ niccaṃ, rattindivamatanditā.

21.

Tattha naccehi gītehi, tālehi vāditehi ca;

Ramāmi khiḍḍāratiyā, modāmi kāmakāmahaṃ.

22.

Tattha bhutvā ca pitvā ca, modāmi tidase tadā;

Nārīgaṇehi sahito, modāmi byamhamuttame.

23.

Satānaṃ pañcakkhattuñca, devarajja makārayiṃ;

Satānaṃ tīṇikkhattuṃca, cakkavattī ahosahaṃ;

Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṃkhiyaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
3
另一恶业我今说，请你倾听我所言；
过去你对亲生母，给予忠告善意时。
4
你以瞋怒咒诅她，愿你坐在活木桩；
以此两种恶业果，轮回大海中漂流。
5
五百生中常遭受，亚麻木桩之痛苦；
此为你最后一生，于此业报已成熟。
如此以适合他根性的方式说法,优多罗得到如甘露灌顶般世尊手触所生信心喜悦,获得殊胜喜悦欢喜,如往常修习观禅之道,因智慧成熟借着导师说法的加持次第断尽一切烦恼成为六通罗汉。据说听法的八万四千天人众生得法现观。优多罗成为六通罗汉后从木桩起来,住在虚空显现神通。大众生起稀有惊异之心。他的伤口立即愈合,比丘们问:"朋友你遭受如此痛苦时如何能修习观禅?"他说:"朋友我早已善见轮回过患和诸行本性。所以即使遭受如此痛苦我也能增长观禅证得殊胜。"然后后来他在比丘众中宣说自己过去行迹说这些偈：
6
须弥陀正等觉，三十二相具足；
正觉喜远离者，来到雪山之处。
7
最胜大悲牟尼，深入雪山之中；
结跏趺坐而坐，人中最上之尊。
8
我时为明咒者，飞行虚空自在；
善造三叉宝戟，时乘虚空而行。
9
如山顶上火光，如满月放光明；
佛如沙罗王树，开花照耀森林。
10
佛光从林梢出，光芒遍照四方；
如红莲花颜色，见已心生欢喜。
11
寻得金钟树花，香如天界花香；
我取三朵鲜花，供养最胜佛陀。
12
以佛威神力故，我的三朵鲜花；
花茎向下花向上，为导师作遮荫。
13
以此善业功德，及发愿心所致；
舍离人身之后，往生忉利天界。
14
于彼造善宫殿，名为金钟花宫；
高六十由旬量，三十由旬宽广。
15
千柱百椽庄严，旗幡绿宝所成；
十万重楼宫阙，我宫殿中显现。
16
黄金及摩尼宝，红宝石所制成；
水晶等诸座椅，随心所欲而成。
17
极其珍贵卧具，棉被种种装饰；
一边羊毛织物，配以枕头靠垫。
18
从宫殿中出游，游行天界诸处；
我欲往诣何方，天众前导而行。
19
立于花朵之下，为我作遮盖伞；
周围百由旬内，金钟花遍覆盖。
20
六万乐器伴奏，朝暮恭敬侍奉；
常时围绕于我，日夜不知疲倦。
21
于彼舞蹈歌唱，鼓乐演奏音声；
我乐嬉戏欢乐，随欲受诸娱乐。
22
于彼饮食享乐，三十三天欢喜；
与众天女相伴，乐住最胜宫中。
23
五百次为天王，统领诸天界众；
三百次作转轮，统领阎浮提众；
地方王位广大，其数不可计算。

24.

Bhavābhave saṃsaranto, mahābhogaṃ labhāmahaṃ;

Bhoge me ūnatā natthi, buddhapūjāyi daṃ phalaṃ.

25.

Dve me bhave saṃsarāmi, devatte atha mānuse;

Aññaṃ gatiṃ na jānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.

26.

Dve me kule pajānāmi, khattiye cāpi brāhmaṇe;

Nīce kule na jānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.

27.

Hatthiyānaṃ assayānaṃ, sivikaṃ sandamānikaṃ;

Labhāmi sabbameve taṃ, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.

28.

Dāsīgaṇaṃ dāsagaṇaṃ, nāriyo ca alaṅkatā;

Labhāmi sabba meve taṃ, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.

29.

Koseyyakambaliyāni, khomakappāsikānica;

Labhāmi sabbamevetaṃ, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.

30.

Navavatthaṃ navaphalaṃ, navaggarasabhojanaṃ;

Labhāmi sabbamevetaṃ, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.

31.

Imaṃ khāda imaṃ bhuñja, imamhi sayane saya;

Labhāmi sabbamevetaṃ, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.

32.

Sabbattha pūjito homi, yaso accuggato mama;

Mahesakkho ghadā homi, abhejjapariso sadā;

Ñātīnaṃ uttamo homi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.

33.

Sītaṃ uṇhaṃ na jānāmi, pariḷāho na vijjati;

Atho cetasikaṃ dukkhaṃ, hadaye me na vijjati.

34.

Suvaṇṇavaṇṇo hutvāna, saṃsarāmi bhavābhave;

Vevaṇṇiyaṃ na jānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.

35.

Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito;

Sāvatthiyaṃ pure jāto, mahāsāle suaḍḍhake.

36.

Pañcakāmaguṇe hitvā, pabbajiṃanagāriyaṃ;

Jātiyā sattavassohaṃ, arahattamapāpuṇiṃ.

37.

Upasampādayī buddho, guṇamaññāya cakkhumā;

Taruṇova pūjanīyo haṃ, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.

38.

Dibbacakkhuṃ visuddhaṃ me, samādhikusalo ahaṃ;

Abhiññāpāramippatto, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.

39.

Paṭisambhidā anuppatto, iddhipādesu kovido;

Saddhamme pāramippatto, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.

40.

Tiṃsakappasahassamhi, yaṃ buddhamabhipūjayiṃ;

Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.

41.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā;

Nāgova bandhanaṃ chetvā, viharāmi anāsavo.

42.

Svāgataṃ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santikaṃ;

Tisso vijjā anuppatto, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

43.

Paṭisambhidā catasso ca, vimekkhā pica aṭṭhime;

Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsanaṃti;

Taṃ sutvā bahū kusalakammaparāyaṇā ahesuṃ.

44.

Sahetukā pacchimikāpi sattā,

Pāpaṃ na sakkonti jahātumevaṃ;

Anicchamānehi janehi dukkhaṃ,

Ārāva pāpaṃ parivajjanīyaṃti.

Uttarasāmaṇerassa vatthuṃ catutthaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
24
生生世世轮回中，我获得大财富；
我财富无缺少，此是供佛果报。
25
我轮回两种生，或天界或人间；
不知其他趣处，此是供佛果报。
26
我生两种家族，刹帝利婆罗门；
不知生卑贱家，此是供佛果报。
27
象乘与马车乘，轿子及华丽车；
我得此一切物，此是供佛果报。
28
女仆众男仆众，装饰美丽妇女；
我得此一切物，此是供佛果报。
29
丝绵毛织衣裳，麻布与棉织物；
我得此一切物，此是供佛果报。
30
新衣与新鲜果，新鲜美味饮食；
我得此一切物，此是供佛果报。
31
此可食此可饮，此床可供安卧；
我得此一切物，此是供佛果报。
32
处处受人尊敬，名声达到最高；
常具大威势力，眷属永不分离；
亲族中最尊贵，此是供佛果报。
33
不知冷与热恼，无有烦恼逼迫；
而且内心痛苦，我心中不存在。
34
具足金色之身，生生世世轮回；
不知容色衰变，此是供佛果报。
35
从天界命终后，善根力所推动；
生于舍卫城中，富贵大家族中。
36
舍离五欲之乐，出家无家生活；
七岁童子之身，证得阿罗汉果。
37
佛陀知我功德，为我授具足戒；
年少即受尊敬，此是供佛果报。
38
清净天眼具足，善巧入于禅定；
证得神通究竟，此是供佛果报。
39
获得无碍解通，神足通中善巧；
正法达到究竟，此是供佛果报。
40
三万大劫之前，我曾供养彼佛；
不知堕恶趣处，此是供佛果报。
41
我诸烦恼烧尽，一切有已断除；
如象断诸系缚，我住无漏之境。
42
我善来亲近此，最胜佛陀之处；
获得三明神通，完成佛陀教法。
43
四无碍解通达，八解脱亦证得；
六神通已实证，完成佛陀教法。
听闻此后许多人致力于善业。
44
有因最后之众生，
不能如是舍恶业；
不愿之人受痛苦，
应当远离诸恶业。
优多罗沙弥的故事第四。

25. Kavīrapaṭṭana vatthumhi ayamānupubbīkathā

Jambudīpe kira coḷaraṭṭhe kāvīrapaṭṭanaṃ nāma ahosi. Tattha māhissarikā bahū micchādiṭṭhikā vasanti. Tatthekasmiṃ devālaye cittakammaṃ karontā ekasmiṃ phalake issarassa onamitvā vandanākāraṃ bhagavato rūpaṃ akaṃsu. Tasmiṃ samaye tattha bahū upāsakā taṃ devakulaṃ gantvā tattha tattha cittakammāni olokentā tasmiṃ phalake taṃ cittakammaṃ addasaṃsu. Disvāna te aho amhehi apassitabbaṃ passitaṃ. Sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyāsadevamanussāya pajāya ca aparimāṇesu cakkavāḷesu bhagavato uttaritaraṃ ṭhapetvā samasamopi natthi. Sakalehi sattanikāyehi vandanīyo pūjanīyo bhagavā. Ananurūpaṃ tassa etehi kataṃti rodantā paridevantā rājadvāraṃ gantvā ugghosesuṃ, taṃ sutvā rājā te pakkosāpetvā kasmā tumhe ugghosethāti pucchi, te eva māhaṃsu. Deva amhākaṃ bhagavā devātidevo sakkātisakko brahmātibrahmā meruva acalo sāgaro gambhīro ākāsova ananto pathavīva patthaṭotiādīhi bhagavato guṇaṃ vaṇṇesuṃ. Tena vuttaṃ apadāne.

1.

Battiṃsalakkhaṇadharo, sunakkhattova candimā;

Anubyañjanasampanno, sālarājāva phullito.

2.

Raṃsijālaparikkhitto, dittova kanakācalo;

Byāmappabhāparivuto, sataraṃsi divākaro.

3.

Soṇṇā nano jinavaro, samaṇīva siluccayo;

Karuṇāpuṇṇahadayo, vivaṭṭo viya sāgaro.

4.

Lokavissutakittīva, sineruva naguttamo;

Yasasā vitato dhīro, ākāsasadiso muni.

5.

Asaṅgacitto sabbattha, anilo viya nāyako;

Patiṭṭhā sabbabhūtānaṃ, mahīva munisuttamo.

6.

Anūpalitto lokena, toyena padumaṃ yathā;

Kuvādagacchadahano, aggikkhandhova sobhati.

7.

Agado viya sabbattha, kilesavisanāsako;

Gandhamādanaselova, guṇagandhavibhūsito.

8.

Guṇānaṃ ākaro dhīro, ratanānaṃva sāgaro;

Sindhūva vanarājīnaṃ, kilesamalahārako.

9.

Vijayīva mahāyodho, mārasenappamaddano;

Cakkavattīva so rājā, bojjhaṅgaratanissaro.

10.

Mahābhisakkasaṅkāso, dosabyādhitikicchako;

Sallakatto yathā vejjā, diṭṭhigaṇḍaviphālako.

11.

Satthā no bhagavā deva, mahābrahmehi vandito;

Devindasurasiddhehi, vandanīyo sadā darā.



我来为您翻译这段巴利文：
迦毗罗城的故事之缘起
据说在阎浮提的朱罗国(现今印度东南部)有一座名为迦毗罗的城市。那里住着许多信奉大自在天的邪见者。在那里一座天庙中画画时,在一块木板上画了向大自在天顶礼的世尊形象。那时许多优婆塞去那天庙,观看各处壁画时看见那木板上的画。看见后说:"啊!我们看见了不应该看的。在天界、魔界、梵界,包括沙门、婆罗门、天人众生中,乃至无量世界中,除了世尊最上之外,没有与他相等者。世尊应受一切众生礼拜供养。这些人对他做了不恰当的事。"他们哭泣悲叹去到王门大声呼喊,国王听到召他们来问:"你们为什么呼喊?"他们这样说,大王说:"我们的世尊是天中之天、帝释中之帝释、梵天中之梵天,如须弥山不动,如大海深邃,如虚空无边,如大地广阔。"等等赞叹世尊功德。因此《譬喻经》说：
1
具足三十二相好，如星月般庄严身；
具足诸随好庄严，如开花沙罗王树。
2
光明网络所围绕，如金山般放光明；
一寻光明所围绕，如百光昼日之王。
3
胜者金色如山王，如山岳般庄严立；
悲心充满于心中，如大海般广无边。
4
名声世间皆闻知，如须弥山最高峰；
智者名声遍十方，如虚空般无边际。
5
心无执著遍一切，如风吹拂无障碍；
为诸众生作依止，如大地般承载众。
6
不为世间所染著，如莲花不着水滴；
能焚尽诸邪见论，如火聚般甚光明。
7
如良药治一切病，能除烦恼毒遍处；
如香醉山具香气，功德香气所庄严。
8
智者功德之源泉，如大海藏诸珍宝；
如河流净诸林木，能除烦恼诸垢秽。
9
如大勇士获胜利，能破魔军诸军众；
如转轮王具威德，七觉支宝之君主。
10
如大医王现世间，能治烦恼诸病苦；
如外科医善治病，能破邪见诸肿瘤。
11
我等导师世尊尊，为大梵天所顶礼；
天王修罗成就者，常日恭敬而礼拜。

12.

Sabbesu cakkavāḷesu, ye aggā ye ca pūjitā;

Tesamaggo mahārāja, bhagavā no patāpavāti.

Ayuttaṃ deva devakulehi kataṃti āhaṃsu. Taṃ sutvā rājā bho sabbepi manussā attano attano devatānaṃ mahantabhāvaṃ kathenti. Tumhākaṃ pana satthuno mahantabhāvaṃ kathaṃ amhākaṃ jānāpethāti, upāsakā na garu tvaṃ mahārāja phalakaṃ āharāpetvā suddhavatthena veṭhetvā taṃ attano muddikāya lañchitvā surakkhitasugopite ekasmiṃ devakule ṭhapetvā sattāhaccayena āharāpetvā taṃ oloketha, tadā no satthuno mahantānubhāvaṃ jānāthāti āhaṃsu, atha rājā tesaṃ vuttaniyāmeneva kārāpetvā antodevakule ṭhapetvā sabbadvārāni pidahitvā lañchetvā rakkheyyāthāti niyojesi. Tato te upāsakā sabbe sannipatitvā sattāhaṃ dānaṃ dentā sīlaṃ rakkhantā uposathakammaṃ karontā sabbasattesu mettiṃ bhāventā sabbasattānaṃ attanā katapuññesu pattiṃ dentā tiṇṇaṃ ratanānaṃ pūjaṃ karontā evaṃ ugghosesuṃ. Amhākaṃ katakusalanissandena loke mahiddhikā mahānubhāvā sabbe devā ca lokaṃ pālentā cattāro mahārājāno ca amhākaṃ satthuno upaṭṭhānāya [upaṭṭhāya itisabbattha] ṭhitabhāvaṃ dassentūti saccakiriyaṃ akaṃsu. Atha tesaṃ puññānubhāvena tasmiṃ khaṇe sakkassa devarañño paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Tato so manussalokaṃ olokento micchādiṭṭhīhi kataṃ taṃ vippakāraṃ disvā saṃviggo āgantvā issaraṃ bhagavato pāde vanditvā sayitākāraṃ katvā taṃ pavattiṃ upāsakānaṃ kathetvā sakaṭṭhānameva agamāsi. Tato sattame divasepātova te sabbepi rañño santikaṃ gantvā vanditvā evamāhaṃsu. Deva issaro amhākaṃ bhagavato pāde sirasā vanditvā nipannoti. Atha rājā tesaṃ kathaṃ sutvā nagare bheriṃ carāpetvā mahājane sannipātetvā tehi parivuto devakulaṃ gantvā lañchaṃ bhindāpetvā dvāraṃ vivaritvā phalakaṃ āharāpetvā veṭhitasāṭake mocāpesi. Atha rājā ca mahājano ca taṃ mahantaṃ pāṭihāriyaṃ disvā micchādiṭṭhiṃ pahāya sabbe satthuno saraṇa magamaṃsu. Atha rājā taṃ devakulaṃ bhindāpetvā mahantaṃ ramaṇīyaṃ vihāraṃ kārāpetvā yāvajīvaṃ puññakammaṃ katvā devaloke nibbatti.

13.

Anabbhutaṃ satthu dharīyamāne,

Karonti disvā kusalāni iddhiṃ;

Ye taṃ muninde parinibbutamhi,

Karonti puññāni mahabbhūtaṃ yeti.

Kāvīrapaṭṭanavatthuṃ pañcamaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
12
一切诸世界中，最上受供养者；
他们之最尊者，大王我等世尊。
"大王,天庙所做不当。"他们这样说。听到这个国王说："诸位,所有人都说自己的神明最伟大。你们如何让我们知道你们导师的伟大呢?"优婆塞们说："大王这不难,请取来那木板用洁净布包裹,用你的玺印封印,放在一个守卫严密的天庙中,七日后取出观看,那时你就会知道我们导师的大威力。"于是国王按照他们说的做了,放在天庙内关闭所有门并封印命人守卫。
然后那些优婆塞们全部聚集,七日中布施、持戒、持斋、修习慈心、回向功德给一切众生、供养三宝,这样宣说:"以我们所作善业果报,愿世间大威力大神通的一切天神和护世四大天王显现他们前来侍奉我们导师的情形。"他们作此谛实语。然后以他们功德威力,那时帝释天王的黄金石座显现热相。于是他观察人间看见邪见者们所做的这不当之事,心生警惕来到向大自在天的世尊足下礼拜,显现卧躺相,告诉优婆塞们这事后回到自己处所。
然后第七日一大早他们都去到国王处礼拜说:"大王,大自在天以头礼拜我们世尊足下躺卧。"于是国王听了他们的话在城中敲鼓召集大众,与众人围绕去到天庙,打开封印打开门取出木板解开包裹布。然后国王和大众看见这大神变,舍弃邪见全都皈依导师。然后国王命人拆除那天庙建造庄严精舍,终身行善业死后投生天界。
13
导师舍利留存时，
见已行善非稀有；
牟尼入般涅槃后，
修诸功德大稀有。
迦毗罗城的故事第五。

26. Coraghātakavatthumhi ayamānupubbīkathā

Ekasmiṃ kira samaye amhākaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ upanissāya jetavane viharati dhammadesanāya mahājanassa saggamokkhasampadaṃ dadamāno. Tasmiṃsamaye pañcasatā corā aṭavito nagaraṃ āgantvā rattibhāge corakammaṃ katvā tena puttadāre posenti. Athekadivasaṃ corā corakammatthāya nagaraṃ pavisantā nagaradvāre ekaṃ dukkhitaṃ janapadamanussaṃ passitvā hambho kattha vasatīti pucchiṃsu, so attajanā janapadavāsibhāvaṃ pakāsesi. Athassa te kasmā bho iminā dukkhavāsena vasissasi, ehi amhehi saddhiṃ corakammaṃ karonto vatthālaṅkārasampanno puttadāraṃ posehi. Iminā kapaṇavāsena na vasāti āhaṃsu. So panime yuttaṃ kathentīti tesaṃ vacanaṃ sampaṭicchi. Atha te evaṃ sati amhehi saddhiṃ āgacchāhīti vatvā naṃ gahetvā antonagaraṃ paviṭṭhā tattha tattha vilumpantā corakammaṃ akaṃsu. Tadā jānapadiko laddhavibhavo imameva varataranti tehi saddhiṃ corakammaṃ karonto jīvikaṃ kappesi, athekadivasaṃ rājapurisā katakamme te sabbeva gahetvā pacchābāhaṃ gāḷhaṃ bandhitvā kosalarañño dassesuṃ, rājā te disvā evamāha, bhaṇe tumhākaṃ antare yo etesaṃ māretvā jīvitakkhayaṃ pāpessati, tassa jīvitadānaṃ dammīti, taṃ sutvā te corā sabbe aññamaññañātisuhadasambandhabhāvena taṃ na icchiṃsu. So pana janapadavāsī manusso ahamete sabbe māressāmīti rañño vatvā tenānuññāto te sabbe māresi. Taṃ disvā tuṭṭho rājā tassa coraghātakammaṃ adāsi. So core ca vajjhappatte ca mārento pañcavīsativassāni vasanto aparabhāge mahallako ahosi. Atha so mandabalattā katipayapahārenāpi coraṃ māretuṃ na sakkoti, rājā taṃ ñatvā aññassa coraghātakammaṃ adāsi. Atha so coraghātakammā [coraghātakamma itipikatthaci] parihīno attano gehe vasati. Tadā aññataro manusso mantaṃ parivattetvā nāsāvātena manussamāraṇakamantaṃ jānāti. Tathāhi hatthapādakaṇṇanāsasīsādīsu yaṃkiñci chejjabhejjaṃ kattukāmo mantaṃ parivattetvā nāsāvātaṃ vissajjeti. Taṃ taṃ ṭhānaṃ chijjati bhijjati, evaṃ mahānubhāvo so manto, atha so taṃ purisaṃ upaṭṭhahitvā mantaṃ labhitvā rañño sāsanaṃ pesesi . Ahaṃ ito pubbe mahallakattā corānaṃ hatthapādādayo dukkhena chejja bhejjaṃ karomi, māretabbepi dukkhena māremi. Idāni panāhaṃ tathā na karomi, mama mantānubhāvena chejjabhejjakammaṃ karissāmīti. Rājā taṃ sāsanaṃ sutvā sādhūti taṃ pakkosāpetvā ṭhānantaraṃ tasseva pākatika makāsi. So tato paṭṭhāya taṃ kammaṃ karonto puna pañcavassāni atikkāmesi. So mahallako khīṇāyuko dubbalo maraṇamañcaparāyaṇo hutvā maraṇavedanādukkhena mahantena bhayānakena saddena vissaraṃ viravanto nimīlitena cakkhunā bhayānakaṃ narakaggijālāpajjalantaayakūṭamuggaradhare nirayapāle ca passanto nipanno hoti, tato tassa paṭivissakagehe manussā tassa bhayānakasaddasavaṇena gehaṃ chaṭṭetvā palāyiṃsu. Tasmiṃ kira divase mahāsāriputtatthero dibbacakkhunā lokaṃ olokentā taṃ coraghātakaṃ tadaheva kālaṃkatvā niraye nibbattamānaṃ disvā mayi tattha gate panesa mayi pasādena sagge nibbattatīti ñatvā ajja mayā tassānuggahaṃ kātuṃ vaṭṭatīti pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā tassa gharadvāra magamāsi.

我来为您翻译这段巴利文：
26.处决盗贼者的故事之缘起
据说一时我们的世尊住在舍卫城(现今印度北方邦)附近的祇园精舍,以说法给予大众天界解脱成就。那时五百盗贼从森林来到城里,夜间做贼养活妻儿。一天盗贼们为行窃进城时,在城门见到一个痛苦的乡下人,问他:"喂,你住在哪里?"他表明自己是乡下人。然后他们对他说:"喂,你为什么要过这种痛苦的生活,来和我们一起做贼,穿着装饰丰富养活妻儿。不要过这种贫困生活。"他想:"这些人说得有理",接受了他们的话。然后他们说:"如此你就跟我们来吧",带他进入城内到处偷盗行窃。那时乡下人得到财物认为这更好,就和他们一起做贼谋生。
一天,王的侍从抓获他们所有人,紧紧绑住手臂带到憍萨罗王面前。国王见了说:"喂,你们当中谁能处死这些人,我就给他活命。"听到这话,那些盗贼因彼此亲友关系都不愿意。但那乡下人对国王说"我要杀死这些人",得到国王允许后杀死了所有人。国王见了很高兴,给了他处决盗贼的工作。他处决盗贼和死刑犯二十五年后变成老人。然后因体力衰弱即使多次击打也不能杀死盗贼,国王知道后把工作给了别人。
于是他失去处决工作住在自己家里。那时有一个人转念咒语知道用鼻气杀人的咒语。即是想要切割手脚耳鼻头等任何部位时,转念咒语放出鼻气,那个部位就会被切断破坏,如此这咒语有大威力。然后他侍奉那人获得咒语后派人向国王传话:"我以前因为年老要费力切断盗贼手脚等,要杀也很费力。现在我不会这样,我要用咒语威力来做切割工作。"国王听到这消息说"很好",召他来恢复他原来的职位。从那以后他做这工作又过了五年。
他年老寿命将尽衰弱,卧床临死,以死亡痛苦发出巨大可怕声音哭叫,闭着眼睛看见可怕的地狱火焰燃烧和手持铁锤的狱卒而卧着。因此他邻居家的人听到他可怕的声音都丢下房子逃走。据说那天大舍利弗长老以天眼观察世间,看见那处决者今天命终即将投生地狱,知道"如果我去那里他因对我生信会投生天界",想"今天我应该帮助他"在上午穿好衣服去到他家门。

 Atha so theraṃ disvā kuddho kopena taṭataṭāyamānadeho ajja taṃ vijjhitvā phāletvā māressāmīti nipannova mantaṃ parivattetvā nāsāvātaṃ vissajjesi, thero tasmiṃ khaṇe nirodhasamāpanno nirodhā vuṭṭhāya suriyo viya virocamāno aṭṭhāsi, atha so therassa tayo vāre tatheva katvā kiñci kātuṃ asakkonto ativiya vimhitacitto there cittaṃ pasādetvā attano paṭiyattaṃ pāyasaṃ therassa dāpesi, thero maṅgalaṃ vaḍḍhetvā vihārameva agamāsi, coraghātako therassa dinnadānaṃ anussaranto tasmiṃ khaṇe kālaṃ katvā sagge nibbatti. Aho vītarāgānaṃ buddhaputtānaṃ ānubhāvo. Evaṃ narake nibbattamānopissa balena sagge nibbattoti. Tathāhi.

1.

Dānaṃ tāṇaṃ manussānaṃ, dānaṃ duggativāraṇaṃ;

Dānaṃ saggassa sopānaṃ, dānaṃ santikaraṃ paraṃ.

2.

Icchiticchitadānena, dānaṃ cintāmaṇī viya;

Kapparukkhova sattānaṃ, dānaṃ bhaddaghaṭoviya.

3.

Sīlavantassa dānena, cakkavattisirimpi ca;

Labhanti sakkasampattiṃ, tathā lokuttaraṃ sukhaṃ.

4.

Pāpakammesu nirato, ṭhitoyaṃ narakāyane [narakāvane itipikatthaci];

Sāriputtassa therassa, piṇḍapātassa vāhasā.

5.

Apāyaṃ parivajjetvā, nekadukkhasamākulaṃ;

Devasaṅghaparibbūḷho, gato devapuraṃ varaṃ.

6.

Tasmā sukhette saddhāya, detha dānāni kāmadaṃ;

Dānaṃ dentehi sīlampi, pālanīyaṃtisundaranti [pālanaṃcātisundaraṃ itipikatthaci].

Atha bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannipatitvā nisinnā bhagavantaṃ pucchiṃsu, kiṃbhante so pāpo catūsu apāyesu katarasmiṃ nibbattoti. Atha satthā ajjesa bhikkhave sāriputtassa dinnadānānubhāvena devaloke nibbatto, tasseva nissandena anāgate paccekabuddho bhavissatīti byākāsīti.

7.

Bho sāriputte nihitappadānaṃ,

Khaṇena pāpeti hi saggamaggaṃ;

Tasmā sukhettesu dadātha dānaṃ,

Kāmattha ce saggamokkhaṃ parattha.

Coraghātakavatthuṃ chaṭṭhamaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
于是他见到长老生气,身体颤抖躺着想:"今天我要刺穿切碎杀死你",转念咒语放出鼻气。长老那时入灭尽定,从灭尽定出定如太阳般光耀而立。然后他对长老如此做三次,不能做什么非常惊讶,对长老生起信心令人供养自己准备的乳粥给长老。长老祝福后回到精舍,处决者忆念给长老布施那时命终投生天界。啊!离欲佛子的威力多么大啊。如此将要投生地狱的人因他的力量而投生天界。因此：
1
布施是人之保护,布施能遮恶趣道；
布施是生天阶梯,布施最能造寂静。
2
布施如如意宝珠,能满一切所愿求；
布施如众生如意,又如吉祥宝瓶水。
3
对持戒者行布施,能得转轮圣王位；
能得帝释天王乐,乃至出世安乐果。
4
此人乐于作恶业,立于地狱林之中；
因舍利弗大长老,托钵食物之力故。
5
避脱充满诸苦恼,无量痛苦之恶趣；
为诸天众所围绕,往生殊胜天界城。
6
是故信心善田中,布施能满诸所愿；
布施之人亦当守,美好清净诸戒行。
然后比丘们在法堂集会坐下问世尊:"尊者,那个罪人投生在四恶趣中哪一趣?"然后导师说:"比丘们,今天他因给舍利弗布施的威力投生天界,以此余势将来会成为辟支佛。"
7
对舍利弗行布施,
刹那能得生天道；
是故应施善福田,
若欲天界解脱果。
处决盗贼者的故事第六。

27. Saddhopāsakassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Atīte kira kassapadasabalassa kāle eko puriso saddho ratanattayesu pasanno ucchuyantakammena jīvikaṃ kappento paṭivasati. Atha so ekaṃ gilānabhikkhuṃ disvā tassa uḷuṅkamattaṃ sappiṃ adāsi, tathevekassa bhikkhussa ekaṃ guḷapiṇḍaṃ adāsi, athāparasmiṃdivase ekaṃ chātajjhattaṃ sunakhaṃ disvā tassa bhattapiṇḍena saṅgaha makāsi, athekassa iṇaṭṭhakassa ekaṃ kahāpaṇaṃ adāsi, athekadivasaṃ dhammaṃ suṇamāno dhammadesakassa bhikkhussa sāṭakaṃ pūjesi, so ettakaṃ puññakammaṃ katvā bhavesu caramānohaṃ samuddapabbatādīsupi yaṃ yaṃ icchāmi. Taṃ taṃ samijjhatūti patthanaṃ akāsi, so aparabhāge kālaṃ katvā teheva kusalamūlehi suttappabuddho viya devaloke nibbattitvā tattha mahantaṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cuto amhākaṃ bhagavato kāle sāvatthiyaṃ mahaddhane mahāsālakule nibbattitvā tato so viññutaṃ patto kālena kālaṃ dhammaṃ suṇanto gharāvāse ādīnavaṃ pabbajjāya ca ānisaṃsaṃ sutvā pabbajito na cireneva arahattaṃ pāpuṇi. So aparabhāge satthāraṃ vanditvā pañcasatabhikkhuparivāro ugganagaraṃ agamāsi, tattha seṭṭhino bhariyā saddhā ahosi pasannā. Sā theraṃ pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ bhikkhāya carantaṃ disvā turitaturitā gantvā therassa pattaṃ gahetvā saddhiṃ pañcasatehi bhikkhūhi bhojetvā theraṃ tattha nibaddhavāsatthaṃ yācitvā pañcasatakūṭāgārāni kārāpetvā alaṅkaritvā pañcasatabhikkhū tattha vāsentī nibaddhaṃ catupaccayehi upaṭṭhānamakāsi. Tato thero taṃ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā tattha yathābhirantaṃ viharitvā aññatta gantukāmo anupubbena paṭṭanagāmaṃ agamāsi, tattha vasitvā tato nāvaṃ abhiruyha pañcasatabhikkhūhi parivuto samuddapiṭṭhena gacchati, samuddaṃ tarantassa tassa sāgaramajjhe udaravāto samuṭṭhahitvā pīḷeti, taṃ disvā bhikkhū bhante idaṃ pubbe kena vūpasamessatīti pucchiṃsu, thero pubbe me āvuso uluṅkamatte sappipīte rogo vūpasammatīti āha, bhikkhū bhante samuddapiṭṭhe kathaṃ sappiṃ labhissāma, adhivāsethāti āhaṃsu, taṃ sutvā therena [theronanoāyasmantā itisabbattha] na no āyasmantā sappi dullabhā, mama pattaṃ gahetvā samuddodakaṃ uddharitvā ānethāti vutte bhikkhū tathā akaṃsu. Uddhaṭamattameva taṃudakaṃ parivattetvā sappi ahosi, atha bhikkhū taṃ disvā acchariyabbhutacittā jātā therassa sappiṃ upanāmesuṃ, therena sappino [sappinā itisabbattha] pītamatte so ābādho vūpasami, athassa bhikkhūhi ki metaṃ bhante acchariyaṃ, na no ito pubbe evarūpaṃ diṭṭhapubbaṃti vutte thero tenahi katapuññānaṃ puññavipākaṃ passissathāti vatvā samuddaṃ olokesi idaṃ sappi hotūti. Athassa cakkhupathe samudde sabbodakaṃ parivattetvā sappi ahosi. Athassa bhikkhū abbhutacittā aññampi īdisaṃ puññaṃ atthi bhanteti pucchiṃsu, tato thero tenahi passathāyasmantā mama puññanti vatvā samantā tattha tattha ghanaselapabbate olokesi, sabbāni tāni guḷapiṇḍāni ahesuṃ, tato cakkhupathe samantā bhattabhājanāni dassesi sabyañjanaṃ sopakaraṇaṃ. Tato himavantaṃ olokesi, sabbaṃ taṃ suvaṇṇamayaṃ ahosi.

我来为您翻译这段巴利文：
27.信心优婆塞的故事之缘起
据说过去迦叶正等觉者时,有一个对三宝有信心的人以制糖维生。他看见一个生病比丘,给他一勺酥油,又给一个比丘一块糖。另一天见到一只饥饿的狗,以饭团布施帮助它,又给一个负债者一个铜钱。一天听法时供养说法比丘一件衣服。他做了这些功德后,在诸有中流转时发愿:"愿我在海洋山岳等处所欲皆成就。"
后来他命终以这些善根如从睡眠醒来般投生天界,在那里享受殊胜天界快乐。从那里命终在我们世尊时代舍卫城大富长者家投生。他长大后时常听法,听闻在家过患和出家功德后出家不久证得阿罗汉果。后来他礼敬世尊后与五百比丘随从去优竭罗城。那里长者妻子有信心清净。她见长老与五百比丘一起托钵,急忙去取长老的钵,供养他与五百比丘,请求长老常住于此,建造装饰五百楼阁,令五百比丘住在那里,常以四资具侍奉。然后长老令她安住五戒,在那里随意住后想去别处,次第来到港口村。住在那里后与五百比丘随从乘船在海面上行。
在渡海中他腹痛发作痛苦,比丘们见了问:"尊者,这以前用什么平息?"长老说:"朋友们,以前喝一勺酥油病就平息。"比丘们说:"尊者,在海面上如何得到酥油?请忍耐。"听到这个,长老说:"诸位贤者,酥油不难得,请取我的钵舀海水来。"比丘们如此做。那水刚舀起就变成酥油。然后比丘们见了生起希有惊异心,奉上酥油给长老。长老一喝酥油病就平息。然后比丘们说:"尊者这是什么神奇,我们以前从未见过这样的事。"长老说:"那么你们要看善业的善果",说着观看海洋说"愿这变成酥油。"然后在他眼界内的海水全都变成酥油。然后比丘们惊异地问:"尊者还有其他这样的功德吗?"然后长老说:"那么诸位贤者请看我的功德",说着观看四周的坚固山岳,全都变成糖块。然后在眼界内显现四周有带咖喱菜和配料的饭食容器。然后观看雪山,全都变成黄金。

 Athābhimukhaṭṭhāne mahantaṃ vanasaṇḍaṃ olokesi, sakalavanasaṇḍaṃnānāvirāgavatthehi sañchannaṃ ahosi, bhikkhū taṃ taṃ pāṭihāriyaṃ disvā atīva vimhitā bhante kena te puññakammena etādisāni pāṭihāriyāni bhavissantīti pucchiṃsu, thero kassapadasabalassa kāle attanā kataṃ sabbaṃ taṃ kusalaṃ pakāsesi. Tenettha.

1.

Imasmiṃ bhaddake kappe, kassapo nāma nāyako;

Sabbalokahitatthāya, loke uppajji cakkhumā.

2.

Tadāhaṃ ucchuyantamhi, niyutto guḷakārako;

Tena kammena jīvāmi, posento puttadārake.

3.

Kilantindriyamaddakkhiṃ, bhikkhuṃ rogāturaṃ tadā;

Bhikkhācārakavattena, ghatatthaṃ [ghatamattamupāgataṃ itisabbattha] samupāgataṃ.

4.

Uluṅkamattaṃ sappissa, adadaṃ tassa bhikkhuno;

Saddahanto dānaphalaṃ, dayāyu daggamānaso.

.5

Tena kammena saṃsāre, saṃsaranto bhavābhave;

Yatthicchāmi ghataṃ tattha, uppajjati anappakaṃ.

6.

Icchāmahaṃ samuddasmiṃ, phalampi ghatamattano;

Taṃ taṃ sabbaṃ ghataṃ hoti, ghatadānassidaṃ phalaṃ.

7.

Suṇātha mayhaṃ aññampi, puññakammaṃ manoramaṃ;

Tadā disvānahaṃ bhikkhuṃ, rogena paripīḷitaṃ.

8.

Guḷapiṇḍaṃ gahetvāna, patte tassa samākiriṃ;

Tena so sukhito āsi, rogaṃ byapagataṃ tadā.

9.

Tena me guḷadānena, saṃsaraṃ devamānuse;

Yatthatthosmi guḷenāhaṃ, tattha taṃ sulabhaṃ mama.

10.

Selāca vipulā mayhaṃ, honti cittānuvattakā;

Mahantaguḷapiṇḍāva, guḷadāne idaṃ phalaṃ.

11.

Athāpi me kataṃ puññaṃ, suṇātha sādhu bhikkhavo;

Chātajjhattaṃ phandamānaṃ, disvāna sunakhaṃ tadā.

12.

Bhattapīṇḍena saṅgaṇhiṃ, tampi dānaṃ phalāvahaṃ;

Tato paṭṭhāya nāhosi, annapānena ūnatā.

13.

Sulabhannapāno sukhito, ahosiṃjātijātiyaṃ;

Ajjāpi yadi icchāmi, bhojanena payojanaṃ.

14.

Cakkhupathe samantā me, jāyantukkhaliyo bahū;

Athāparampi kusalaṃ, akāsiṃtaṃ saṇātha me.

15.

Iṇaṭṭhakassa posassa, adāsekaṃ kahāpaṇaṃ;

Tena me puññakammena, anomabhavasampadaṃ.

16.

Pacuraṃ jātarūpañca, labhāmi jātijātiyaṃ;

Sacajja dhanakāmohaṃ, ghanaselopi pabbato;

Hoti hemamayaṃ sabbaṃ, iṇato mocane phalaṃ.

17.

Aññampi mama puññaṃ bho, suṇātha sutisobhanaṃ;

Kassapassa bhagavato, sāsanekaṃ bahussutaṃ.

18.

Desentaṃ munino dhammaṃ, sutvā pīṇitamānaso;

Pūjesiṃsāṭakaṃ mayhaṃ, dhammassa dhammasāmino.

19.

Tenāhaṃ puññakammena, saṃsaraṃ devamānuse;

Labhāmi pacuraṃ vatthaṃ, yaṃ lokasmiṃ varaṃ paraṃ.

20.

Icchamāno sace ajja [jānamānopahaṃajja; jānadhānocahaṃajja itikatthaci], himavantampi pabbataṃ;

Nānāvirāgavatthehi, chādayissaṃ samantato.

21.

Sace icchāmi ajjeva, vatthenacchādayā mite;

Jantavo catudīpasmiṃ, vatthadānassidaṃ phalaṃ.

22.

Etesaṃ puññakammānaṃ, vāhasā kāmabhūmiyaṃ;

Sampatti manubhutvāna, sāvatthipura muttame.

23.

Jāto kule mahābhoge,

Vuddhippatto sukhedhito;

Tassa dhammaṃ suṇitvāna,

Pabbajitvāna sāsane.

24.

Lokuttaraṃ aggarasaṃ, bhuñcanto munivāhasā;

Kilese pajahitvāna, arahattamapāpuṇiṃ.

25.

Kusalaṃ nā vamantabbaṃ, khuddakanti kadācipi;

Anantaphaladaṃ hoti, nibbāṇampi dadāti taṃ.

Athassa dhammadesanaṃ sutvā bhikkhū ca mahājano ca dānādikusalakammaṃ katvā yebhuyyena saggaparāyaṇā ahesuṃti.



我来为您翻译这段巴利文：
然后观看前方大片林地,整片林地被各色衣服覆盖。比丘们见到这些神变非常惊异问："尊者,以什么功德会有这样的神变?"长老说明自己在迦叶正等觉者时所作的一切善业。因此：
1
在此贤劫中,有导师名迦叶；
为利一切世间,具眼者出世间。
2
那时我在甘蔗厂,受雇为制糖者；
以此工作谋生,养育诸子眷属。
3
我见到疲惫衰败,比丘为病所苦；
为乞食而行走,为求酥油而来。
4
我给那位比丘,一勺量的酥油；
信乐布施果报,慈悲最上之心。
5
以此业轮回中,流转于诸有中；
何处我欲酥油,生起无量酥油。
6
我欲于大海中,得到酥油果报；
一切皆成酥油,此是施油果报。
7
听我另一美好,功德善业之事；
那时我见比丘,为病痛所逼迫。
8
我取了糖块来,放入他的钵中；
由此他得安乐,病痛当时消退。
9
以此施糖功德,轮回天界人间；
何处我需糖块,彼处易得糖块。
10
广大山岳于我,随心意而转变；
如大糖块一般,此是施糖果报。
11
我还作另功德,比丘请善听闻；
见到饥饿颤抖,当时一只狗儿。
12
以饭团布施,彼施亦有果报；
从此以后不缺,饮食之所需求。
13
易得饮食安乐,生生世世皆然；
今日若我所欲,饮食随意而来。
14
我眼界四周中,生多食物容器；
还有其他善业,请听我来说明。
15
给与负债之人,一个铜钱布施；
以此功德善业,获得殊胜成就。
16
生生世世获得,丰富的黄金财；
今若我欲财富,坚实山岳大地；
全变黄金所成,此是救债果报。
17
另我一善功德,请听美妙之事；
在迦叶世尊时,教中一多闻者。
18
说牟尼之法时,我心欢喜满足；
供养我的衣服,给法之法主者。
19
以此功德善业,轮回天界人间；
获得丰富衣服,世间最上殊胜。
20
若今我所欲求,乃至雪山之上；
以种种彩色衣,四周尽皆覆盖。
21
若今我欲以衣,布施覆盖众生；
四大洲诸众生,此是施衣果报。
22
以此诸善业力,于欲界之世间；
享受诸多成就,最上舍卫城中。
23
生于大富家中,
长大享受安乐；
听闻其说法已,
出家入其教中。
24
以牟尼威力故,受用出世上味；
断除诸烦恼已,证得阿罗汉果。
25
不应轻视善业,以为是小善事；
能生无量果报,乃至证得涅槃。
然后听了他的说法后,比丘们和大众行布施等善业,大多数成为趣向天界者。

26.

Manopasādenapi appapuññaṃ,

Evaṃ mahantaṃ bhavatīti ñatvā;

Mā appapuññanti pamajjathambho;

Sarātha deviṃ idha lājadāyiṃ.

Saddhopāsakassa vatthuṃ sattamaṃ.

28. Kapaṇassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Amhākaṃ bhagavati parinibbute bārāṇasīnagaravāsī eko duggatapuriso paragehe bhatiṃkatvā jīvikaṃ kappeti, tasmiṃ samaye nagaravāsino yebhuyyena tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne maṇḍapādayo kārāpetvā mahādānaṃ denti, taṃ disvā duggato evaṃ cintesi, ahaṃ pubbe akatapuññattā paragehe bhatiṃ katvā kicchena kasirena jīvāmi. Nivāsanapārupanampi vāsaṭṭhānamattammi dukkhato labhāmi. Idāni buddhuppādo vattati bhikkhusaṅghopi.

Sabbe ime dānaṃ datvā saggamaggaṃ sodhenti. Mayāpi dānaṃ dātuṃ vaṭṭati. Tamme dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Api ca mayhaṃ taṇḍulanālimattampi natthi, akatavīriyena taṃ matthakaṃ pāpetuṃ na sakkā, etadatthāyāhaṃ uyyogaṃ katvā dānaṃ dassāmīti cintetvā tato paṭṭhāya bhatiṃ pariyesamāno gantvā tattha tattha bhatiṃ katvā laddhanivāpe ca bhikkhācariyāya laddhatilataṇḍulādayo ca ekattha saṃharitvā manusse samādāpetvā tasmiṃ maṇḍapaṃ kārāpetvā vanakusamādīhi taṃ alaṅkaritvā bhikkhū nimantetvā maṇḍape nisīdāpetvā sabbesaṃ pāyasaṃ [pāyāsaṃ itisabbattha] paṭiyādetvā bhojesi. Atha so maraṇakāle attanā kataṃ taṃ dānavaraṃ anussari. So tena kusalakammena suttappabuddho viya devaloke nibbatti. Tasmiṃ tena katapuññānurūpaṃ mahantaṃ kanakavimānaṃ nibbatti. Samantā tigāvutaṭṭhāne devatā nānā vidhāni turiyāni gahetvā upahāraṃ karonti. Niccaṃ devaccharāsahassāni [devaccharāsahassaṃ itisabbattha] taṃ parivāretvā tiṭṭhanti. Evaṃ so mahantaṃ sampattiṃ anubhavati. Athekadivasaṃ suvaṇṇaselavihāravāsī mahāsaṅgharakkhitatthero pattapaṭisambhido devacārikaṃ caramāno taṃ devaputtaṃ anupamāya devasampattiyā virocamānaṃ disvā upasaṅkamma ṭhito tena katakammaṃ pucchi. Sopissa yathābhūtaṃ byākāsi, tenattha.

1.

Sabbasovaṇṇayo āsi, pāsādo ratanāmayo;

Soṇṇasiṅgasatākiṇṇo, duddikkho ca pabhassaro.

2.

Kūṭāgāra satākiṇṇo, soṇṇamālāsamākulo;

Muttākalāpālambanti, tattha tattha manoramā.

3.

Nekagabbhasatākiṇṇo, sayanāsanamaṇḍito;

Vibhatto bhabbabhāgehi, puññavaḍḍhakinā kato.

4.

Naccanti pamadā tattha, bherimaṇḍalamajjhagā;

Gāyanti kāci kīḷanti, vādenti kāci tantiyo.

5.

Tato tigāvute ṭhāne, pāsādassa samantato;

Sahaccharā devaputtā, gahetvā ātatādayo.

6.

Modanti parivāretvā, naccagītādinā sadā;

Ullaṅghantica selenti, silāghanti samantato.

7.

Evaṃ mahiddhiko dāni, tuvaṃ vandova bhāsati;

Pucchāmi taṃ devaputta, kiṃ kammamakarī purā.

Devaputto āha.

8.

Ahosiṃ duggato pubbe, bārāṇasīpuruttame;

Dānaṃ denti narā tattha, nimantetvāna bhikkhavo.

9.

Jīvanto bhatiyā sohaṃ, dānaṃ dente mahājane;

Tuṭṭhahaṭṭhe pamudite, evaṃ cintesahaṃ tadā.

10.

Sampannavatthālaṅkārā, dānaṃ denti ime janā;

Paratthapi pahaṭṭhāva, sampattimanubhonti te.

11.

Buddhuppādo ayaṃ dāni, dhammo loke pavattati;

Susīlā dāni vattanti, dakkhiṇeyyā jinorasā.



我来为您翻译这段巴利文：
26
知道以心清净,即使小小功德；
能生如此巨大,果报莫轻忽啊；
请忆那施炒米,天女之故事事。
信心优婆塞的故事第七。
28.贫人的故事之缘起
我们的世尊般涅槃后,在波罗奈城(现今印度瓦拉纳西)住着一个贫穷的人,在别人家做工为生。那时城中居民大多在各处建造帐篷等作大布施。见到这个贫人这样想:"我因过去不作功德,在别人家做工辛苦艰难地生活。连穿的衣服和住处也难以获得。现在是佛陀出世的时期也有比丘僧团。
这些人都布施开辟生天之道。我也应该布施。这将长期有益安乐于我。但我连一钵米也没有,不努力就不能成就。为此我要努力布施。"这样想后从那时起寻找工作,到处做工,把工资得到的和托钵得到的芝麻米等积聚一处,请人帮忙在那里建造帐篷,用林中吉祥草等装饰,请比丘们坐在帐篷里,为所有人准备乳粥供养。然后他临终时忆念自己所作的殊胜布施。他以那善业如从睡眠醒来般投生天界。按照他所作功德在那里生起巨大金宫。四周三由旬处天人持各种乐器来供养。常有千天女众围绕。如此他享受大成就。
一天住在金石寺已证得无碍解的大僧护长老游行天界时,见到那天子以无比天界成就光耀,走近站着问他所作善业。他如实告知。因此:
1
全是黄金所成,宫殿宝石装饰；
百金角所庄严,难视且放光明。
2
百楼阁所庄严,金鬘相交错杂；
珍珠串垂悬挂,处处皆悦意心。
3
百内室所庄严,卧具座具庄严；
分配各处所中,功德巧匠所造。
4
少女们跳舞于,鼓乐圈中央处；
或有人在歌唱,或有弹琴奏乐。
5
从那三由旬处,宫殿四周之中；
千天女与天子,手持琵琶等乐。
6
欢喜常围绕中,歌舞等娱乐事；
跳跃又游戏着,四周皆赞叹声。
7
如今有如此大,神通如你说者；
我问你天子啊,过去作何业行。
天子说：
8
我昔在最上胜,波罗奈城贫穷；
人们在那布施,邀请诸比丘众。
9
我靠工资生活,见大众行布施；
欢喜心满意足,那时我如是想。
10
这些人衣装备,庄严作布施事；
来世亦欢喜着,享受诸成就事。
11
现今佛出世间,正法住于世间；
具戒者流布着,胜者子应供者。

12.

Anāvaṭṭhito [avaṭṭhitoca; andhaṭṭhitoca itipikattaci] saṃsāro, apāyā khalu pūritā;

Kalyāṇavimukhā sattā, kāmaṃ gacchanti duggatiṃ.

13.

Idāni dukkhito hutvā, jīvāmi kasirenahaṃ;

Daliddo kapaṇo dīno, appabhogo anālayo.

14.

Idāni bījaṃ ropemi, sukhette sādhusammate;

Appevanāma tenāhaṃ, parattha sukhito siyā.

15.

Iti cintiya bhikkhitvā, bhatiṃ katvāna nekadhā;

Maṇḍapaṃ tattha kāretvā, nimantetvāna bhikkhavo.

16.

Āyāsena adāsāhaṃ, pāyasaṃ amatāya so;

Tena kammavipākena, devaloke manorame.

17.

Jātomhi dibbakāmehi, modamāno anekadhā;

Dīghāyuko vaṇṇavanto, tejassīca ahosahanti.

Evaṃ devaputto attanā katapuññakammaṃ vittārena kathesi, theropi manussalokaṃ āgantvā manussānaṃ attanā paccakkhato diṭṭhadibbasampattiṃ pakāsesi. Taṃ sutvā mahājano kusalakammaṃ katvā yebhuyyena sagge nibbattoti.

18.

Anālayo duggatadīnakopi,

Dānaṃ dadanto dhigato visesaṃ;

Saggā pavaggaṃ yadi patthayavho,

Hantvāna maccheramalaṃ dadāthāti.

Kapaṇassa vatthuṃ aṭṭhamaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
12
轮回无有停止,恶趣实已充满；
众生背离善法,随欲趋向恶趣。
13
现今我成痛苦,艰难度日生活；
贫穷卑微可怜,少财无有住处。
14
现今我播种子,良田善妙认可；
愿以此因缘故,来世得到安乐。
15
如是思维乞讨,多方做工得来；
建造帐篷其中,邀请诸比丘众。
16
我以辛劳布施,乳粥为不死故；
以此业果报故,可意天界之中。
17
我生享天欲乐,多方得到欢喜；
长寿具美容色,又具威光我成。
如此天子详细讲述自己所作功德,长老也回到人间向人们宣说自己亲眼所见的天界成就。听了这个大众行善业大多投生天界。
18
无家贫穷卑微,
布施得到殊胜；
若愿天界解脱,
除悭垢行布施。
贫人的故事第八。

29. Devaputtassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Ito pubbe nāradassa kira sammāsambuddhassa kāle ayaṃ dīpo aññatarena nāmena pākaṭo ahosi, so panekasmiṃ kāle dubbhikkho ahosi dussasso, mahāchātakabhayaṃ satte pīḷeti. Tasmiṃ samaye nāradassa bhagavato eko sāsaniko sāvako aññatarasmiṃ gāme piṇḍāya caritvā yathā dhotapattova nikkhami. Athaññatarasmiṃ gehe manussā ekaṃ taṇḍulanāḷiṃpoṭalikāya bandhitvā udake pakkhipitvā pacitvā udakaṃ gahetvā pivanto jīvanti, tadā theraṃ disvā vanditvā pattaṃ gahetvā tena taṇḍulena bhattaṃ pacitvā patte pakkhipitvā therassa adaṃsu. Atha tesaṃ saddhābalena sā ukkhali bhattena paripuṇṇā ahosi, te taṃ abbhutaṃ disvā ayyassa dinnadāne vipāko ajjeva no diṭṭhoti somanassajātā mahājanaṃ sannipātetvā te bhattaṃ bhojetvā pacchā sayaṃ bhuñjiṃsu. Bhattassa gahitagahitaṭṭhānaṃ pūrateva. Tato paṭṭhāya te sampattamahājanassa dānaṃ dadantā āyupariyosāne devaloke nibbattiṃsu, atha so thero bhattaṃ ādāya gantvā aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīditvā bhuñjitumārati. Tasmiṃ kira rukkhe nibbatto eko devaputto āhārena kilanto bhuñjamānaṃ theraṃ disvā attabhāvaṃ vijahitvā mahallakavesena tassa samīpe aṭṭhāsi. Thero anāvajjitvāva bhuñjati. Devaputto carimālopaṃ ṭhapetvā bhuttakāle ukkāsitvā attānaṃ ṭhitabhāvaṃ jānāpesi. Thero taṃ disvā vippaṭisāri hutvā carimaṃ bhatthapiṇḍaṃ tassa hatthe ṭhapesi, tato so bhattapiṇḍaṃ gahetvā ṭhito cintesi. Ito kira mayā pubbe samaṇabrāhmaṇānaṃ vā kapaṇaddhikānaṃ vā antamaso kākasunakhā dīnampi āhāraṃ adinnapubbaṃ bhavissati, tenavāhaṃ devo hutvāpi bhattaṃ na labhāmi. Handāhaṃ imaṃ bhattapiṇḍaṃ therasseva dassāmi, taṃ me bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya cāti. Evañca pana cintetvā bhattapiṇḍe āsaṃ pahāya theraṃ upasaṅkamma sāmi dāsassa vo alaṃ idha lokena saṅgahaṃ. Paralokena me saṅgahaṃ karothāti vatvā tassa patte okiri. Athassa bhatthapiṇḍaṃ [bhatthapiṇḍaṃ itisabbattha] patte patitamatteyeva tigāvutaṭṭhāne dibbamayāni bhattabhājanānipaññāyiṃsu. Devaputto theraṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā tato dibbabhojanaṃ gahetvā pathamaṃ dānaṃ datvā pacchā sayaṃ bhuñci. Tato deputto dutiyadivasato paṭṭhāya therassa ca sampattamahājanassa ca mahādānaṃ dento āyupariyosāne 0 devaloke nibbattitvā chasu kāmasaggesu aparāparaṃ dibbasampatti manubhavamāno padumuttarassa bhagavato kāle tato cuto bārāṇasiyaṃ anekavibhavassa micchādiṭṭhikassa kuṭumbikassa gehe nibbatti. Devotissa nāmaṃ akaṃsu. Aparabhāge viññutaṃ pattassa tassa mātāpitaro kālamakaṃsu. Sovaṇṇamaṇimuttādipūritakoṭṭhāgārādayo oloketvā mama mātāpitaro micchādiṭṭhikattā ito dānādikiñcikammaṃ akaritvā paralokaṃ gacchantā kākaṇikamattampi agahetvā gatā, ahaṃ pana taṃ gahetvāva gamissāmīti sanniṭṭhānaṃ katvā bheriṃ carāpetvā kapaṇaddhikavanibbake sannipātetvā sattāhabbhantare sabbaṃ sāpateyyaṃ dānamukhena datvā araññaṃ pavisitvā isippabbajjaṃ pabbajitvā kasiṇaparikammaṃ katvā pañca bhiññā aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā ākāsacārī ahosi.

我来为您翻译这段巴利文：
29.天子的故事之缘起
据说从前在那罗陀正等觉者时期,这个岛以另一个名字闻名。那时发生饥荒,收成不好,大饥饿恐怖折磨众生。那时那罗陀世尊的一个教法弟子在某村托钵后空钵而出。那时某家人将一钵米包在小包里放入水中煮熟,取水喝以维生。那时见到长老后礼拜,取其钵用那米煮饭放入钵中给长老。然后以他们的信心力那锅充满了饭,他们见到这个神奇事情后欢喜想:"给尊者的布施果报今天就显现给我们了",召集大众给他们饭后自己才吃。取了饭的地方仍然充满。从那以后他们对来的大众布施,寿命终了投生天界。
然后那长老带着饭去到某树下坐下要吃。据说投生在那树的一个天子饥饿疲倦,见到正在吃的长老,舍弃本身变成老人相站在他旁边。长老没有注意继续吃。天子等到最后一口时咳嗽让他知道自己站在那里。长老见了后懊悔把最后一团饭放在他手中。然后他拿着饭团站着想:"从前我可能没有布施过食物给沙门婆罗门或贫穷旅人,乃至乌鸦狗等,因此我即使成为天人也得不到饭。好,我要把这饭团给长老,这将长期有益安乐于我。"
这样想后舍弃对饭团的欲求,走近长老说:"尊者,你的奴仆在此世得到帮助已足够。请以来世帮助我。"说完倒入他的钵中。然后他的饭团刚落入钵中,三由旬处显现天界的饭食容器。天子以五体礼拜长老后从那里取天界食物,先布施后自己才吃。从那以后天子从第二天起对长老和来的大众作大布施,寿命终了再投生天界,在六欲天中一再享受天界成就。
在莲华佛时代从那里命终投生在波罗奈城一个有许多财富的邪见居士家。他们给他取名提婆(天)。后来他长大父母去世。他看见装满金银珠宝等的仓库等想:"我父母因邪见不做布施等任何功德就去世了,连一铜钱也没带走。但我要带着它们而去。"他这样决定后敲锣召集贫穷旅行乞丐,在七天内把所有财产用于布施,进入森林出家修仙人行,修习遍处业处生起五神通八等至成为能在空中行走者。

 Atha tasmiṃsamaye padumuttaro nāma bhagavā haṃsavatīnagare paṭivasanto devabrahmādiparivuto catusaccapaṭisaṃyuttaṃ dhammaṃ desento nisinno hoti, tadā so tāpaso ākāsena gacchanto mahājanasamāgamañca bhagavato sarīrato nikkhantachabbaṇṇaraṃsiyo ca disvā kimetaṃti vimhito ākāsā otaritvā mahatiyā buddhalīḷāya nisīditvā dhammaṃ desentaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso parisantare nisinno dhammaṃ sutvā bhagavantaṃ vanditvā attano assamameva agamāsi. Atha so tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā āyupariyosāne tāvatiṃsabhavane nibbatto tiṃsakappe dibbasampattimanubhavanto chasu kāmasaggesu aparāpariyavasena saṃsari. Ekapaññāsaattabhāve sakko devarājā ahosi, ekakavīsatiattabhāve cakkavatti hutvā manussasampatti manubhavitvā imasmiṃbuddhuppāde bhagavati parinibbute sāvatthiyaṃ aññatarasmiṃ kulagehe nibbattitvā sattavassiko ekaṃ bhikkhuṃ dhammaṃ desentaṃ addasa. Disvā taṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā aniccasaññaṃ paṭilabhitvā tattha nisinnova arahattaṃ pāpuṇi, tato so pattapaṭisambhido attanā katapuññakammaṃ olokento taṃ pubbacariyaṃ bhikkhūnaṃ majjhe pakāsento āha. Tasmā.

1.

Nārado kira sambuddho, pubbe āsi naruttamo;

Lokaṃ dukkhā pamocento, dadanto amataṃ padaṃ.

2.

Tasmiṃ tu samaye tassa, sāvako chinnabandhano;

Bhikkhitvā dīpake laddha, māhāraṃ paribhuñjituṃ.

3.

Rukkhamūla mupā gañchi, tatthāsiṃ rukkhadevatā;

Bubhukkhitā udikkhantī, aṭṭhāsiṃ tassa santike.

4.

Adāsi me bhattapiṇḍaṃ, karuṇāpūritantaro;

Gahetvāna ṭhito piṇḍaṃ, sahamāno khudaṃ tadā.

5.

Adinnattā mayā pubbe, kiñci dānaṃ supesale;

Jighacchāpīḷito homi, jātopi devayoniyaṃ.

6.

Ajja khettaṃ suladdhaṃme, deyyadhammopi vijjati;

Bījamettha ca ropemi, bhavato parimuttiyā.

7.

Iti cintiya vanditvā, dāsassa sāmi vo alaṃ;

Saṅgahaṃ idha lokasmiṃ, karotha pāralokikaṃ.

8.

Iti vatvā adāsāhaṃ, bhuñci sopi dayāparo;

Tenāhaṃ puññakammena, sudhannamalabhiṃ khaṇe.

9.

Tato cuto chadevesu, vindanto mahatiṃsiriṃ;

Cirakālaṃ vasiṃ tattha, deviddhīhi samaṅgitā.

10.

Satasahasse ito kappe, padumuttaranāmako;

Uppajji lokanāyako, dhammarājā tathāgato.

11.

Mahiddhiko tadā āsiṃ, tāpaso kānane vane;

Sampattapañcā bhiññāṇo, ākāsena carāmahaṃ.

12.

Tadā kāsena gacchanto, ramme haṃsavatīpure;

Buddharaṃsiparikkhittaṃ, ketumālāvilāsitaṃ.

13.

Devasaṅghaparibbūḷhaṃ, desentaṃ addasaṃ jinaṃ;

So taṃ disvāna nabhasā, ṭhitohaṃ parisantare.

14.

Dhammaṃ sutvā udaggohaṃ, kālaṃ katvāna satthuno;

Tato cuto papannosmi, tāvatiṃse manorame.

15.

Tiṃsakappasahassāni, caranto devamānuse;

Duggatiṃ nābhijānāmi, labhāmi vipulaṃ sukhaṃ.

16.

Ekapaññāsatikkhattuṃ, devarajjamakārayiṃ;

Athekavīsatikkhattuṃ, cakkavattī ahosahaṃ.

17.

Padesarajjaṃ kāsāhaṃ, bahukkhattuṃ tahiṃ tahiṃ;

Imasmiṃ bhaddake kappe, nibbutetu [nibbutesu itisabbattha] tathāgate.

18.

Codito puññakammena, sāvatthipuramuttame;

Uppajjitvā kule seṭṭhe, jātiyā sattavassiko.

19.

Sutvā dhammaṃ kathentassa, bhikkhussaññatarassahaṃ;

Bhavassantaṃ karitvāna, arahattamapāpuṇiṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
那时名为莲华的世尊住在汉萨瓦蒂城(今缅甸部分地区),被天人梵天等围绕坐着说与四谛相应的法。那时那苦行者在空中行走,见到大众集会和从世尊身体放出的六色光芒,惊讶"这是什么"从空中下来,见到世尊以大佛威仪坐着说法,心生欢喜坐在众中听法,礼敬世尊后回到自己的庵室。然后他在那里住到寿命尽,命终后投生忉利天,三万劫享受天界成就,在六欲天中一再流转。五十一次成为帝释天王,二十一次成为转轮王享受人间成就。在此佛出世时世尊般涅槃后,投生在舍卫城某家族,七岁时见到一位比丘说法。见已走近听法,获得无常想,就在那里坐着证得阿罗汉果。然后他证得无碍解,观察自己所作功德,在比丘众中宣说那往昔行为。因此:
1
据说那罗陀佛,往昔最胜丈夫；
解救世间诸苦,布施不死果位。
2
那时他的弟子,已断诸结缚者；
在岛上行乞得,食物要去受用。
3
来到一树根下,我是树神住彼；
饥饿观望站立,在他的近旁边。
4
他给我饭团食,内心充满慈悲；
我拿着饭团立,那时忍受饥饿。
5
因我往昔未曾,布施任何善士；
即使生在天界,也受饥饿逼迫。
6
今日得善福田,应施之物具足；
在此播种子下,为解脱诸有故。
7
如是思维礼敬,"尊者仆此足矣；
请作来世利益,不要此世帮助。"
8
如是说已布施,他也慈悲食用；
以此功德善业,刹那得善食物。
9
从彼命终之后,六天得大吉祥；
长久住于其中,具足天神威力。
10
从此十万劫前,有名莲华世尊；
出世为世间导,如来正法之王。
11
我时大神通力,林野苦行之人；
已证五神通者,我在空中游行。
12
那时从空经过,可爱汉萨瓦城；
佛光辉所围绕,幢幡光彩照耀。
13
天众所围绕中,我见胜者说法；
见彼从空而下,立于众人之中。
14
听法心欢喜后,导师时期命终；
从彼投生转至,可意忉利天中。
15
三万劫之间中,流转天界人间；
不知恶趣之事,获得广大安乐。
16
五十一次之中,我作天界之王；
又二十一次中,我成转轮圣王。
17
我在诸处多次,统领地方王国；
在此贤劫之中,如来涅槃之后。
18
为善业所促使,最上舍卫城中；
投生最胜家族,七岁年纪之时。
19
听闻某位比丘,为我宣说妙法；
我证有之尽头,证得阿罗汉果。

20.

Sudinnaṃ me tadā dānaṃ, sussutaṃ dhammamuttamaṃ;

Dukkhassantaṃ akāsāhaṃ, tassa kammassa vāhasāti.

Evañca pana vatvā bahū jane kusalakamme niyojesīti.

21.

Dānenapevaṃ carimāya piṇḍiyā,

Savaṇāya dhammassa muhuttakena;

Labhanti sattā tividhampi sampadaṃ,

Phalaṃ vade ko bahudāyakassa bho.

Devaputtassa vatthuṃ navamaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
20
我那时善布施,善闻最上妙法；
我作诸苦之尽,以此业力所致。
如是说后令众多人安住于善业。
21
如是以最后一团施食,
片刻听闻微妙正法故；
众生获得三种成就事,
谁能说尽多施之果报。
天子的故事第九。


30. Sīvalittherassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Ito kira kappasatasahassamatthake padumuttaro nāma satthā loke udapādi dhammadesanāya satte amatamahānibbāṇaṃ pāpento, tasmiṃ samaye bhagavā haṃsāvatiyaṃ sarājikāya parisāya majjhe ekaṃ bhikkhuṃ lābhīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Tadā rājā taṃ disvā taṃ ṭhānaṃ kāmayamāno buddhapamukhassa saṅghassa mahādānaṃ datvā bhagavato pādamūle sirasā nipajji, tadāssa bhagavā anāgate gotamassa bhagavato sāsane taṃ ṭhānaṃ labhissasīti vatvā byākāsi. Taṃ sutvā mudito rājā puññāni katvā devaloke nibbatti. Tato aparabhāge bārāṇasiyaṃ seṭṭhiputto hutvā paccekabuddhasahassaṃ catupaccayadānena yāvajīvaṃ paṭijaggitvā devaloke nibbatto mahantaṃ sampatti manubhavitvā tato cuto vipassissa bhagavato kāle bandhumatīnagare aññatarasmiṃ kulagehe nibbatti. So tasmiṃ samaye senaguttaṭṭhāne ṭhatvā rañño kammaṃ karoti, tadā nagaravāsino upāsakagaṇā vipassīsammāsambuddhaṃ upasaṅkamma vanditvā bhagavā bhante sasāvako amhākaṃ anuggahaṃ karotūti svātanāya nimantetvā mahādānaṃ datvā sabbe ekacchandā bhagavanta muddissa mahārahaṃ mahāpariveṇaṃ kārāpetvā pariveṇamahe mahādānaṃ dadantā dānagge asukaṃ nāma natthīti na vattabbanti vatvā dānaṃ paṭiyādetvā dānaggaṃ olokentā navadadhiñca paṭalamadhuñca apassantā purise pakkositvā sahassaṃ datvā dadhimadhuṃ khippaṃ pariyesitvā ānethāti pesesuṃ, te sahassaṃ gahetvā dadhimadhuṃ upadhāretuṃ tattha tattha vicarantā dvārantare aṭṭhaṃsu, tadā ayaṃ senagutto rañño sabhattaṃ dadhimadhuṃ ādāya gacchanto mahādvāraṃ sampāpuṇi, atha te dadhimadhuṃ disvā bho kahāpaṇaṃ gahetvā imaṃ dehīti yāciṃsu. Tena [tenadassāmi itipikattaci] na dassāmīti vutte yāvasahassaṃ vaḍḍhetvā yāciṃsu. Tato senagutto imaṃ appagghaṃ sahassena yācatha, ki manena karothāti pucchi, tehi sambuddhatthāyāti vutte tenahi ahameva dassāmīti jīramaricādīhi sakkharamadhuphāṇitādayo yojetvā dānaggaṃ upanāmesi. Taṃ satthu ānubhāvena buddhapamukhassa aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassassa pahoṇakaṃ ahosi. Tato so tena puññakammena devamanussalokesu sampatti manubhavitvā aparabhāge amhākaṃ bhagavato kāle koliyanagare mahālilicchavirañño upanissāya suppiyāya nāma aggamahesiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. So sattamāsasattasaṃvaccharāni mātukucchiyaṃ vasitvā sattadivasāni mūḷhagabbho dukkhamanubhavi. Mātukucchito nikkhamantassa tassa mātāpitaro sīvalīti nāma makaṃsu. Evaṃ mahāpuññassa ettakaṃ kālaṃ mātukucchimhi dukkhānubhavanaṃ attanāva katena pāpabalena ahosi, so kira atīte rājā hutvā attano sapattaraññā saddhiṃ saṅgāmento mātarā saddhiṃ mantesi. Sā nagaraṃ rundhitvā amitte gaṇhituṃ sakkāti upāya madāsi, sopi tassā vacanena nagaraṃ rundhitvā sattame divase aggahesi, tena pāpakammabalena mātāputtānaṃ evaṃ mahantaṃ dukkhaṃ ahosīti. Tato sā puttaṃ vijāyanakāle sattame divase bhagavantaṃ anussaritvā sukhena bhāraṃ muñci. Tuṭṭhā sā sattame divase buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi, athassā putto sattavassikakāle gehā nikkhamma satthāraṃ disvā pabbajjaṃ yāci.

我来为您翻译这段巴利文：
30.舍利弗长老的故事之缘起
据说从此十万劫前有名为莲华的导师出世,以说法引导众生到达大涅槃。那时世尊在汉萨瓦蒂城中有王族的众会中把一位比丘置于获得最多供养者的首位。那时国王见到后想要那个地位,对以佛为首的僧团作大布施,以头顶礼世尊足下。那时世尊对他说:"在未来乔达摩世尊的教法中你将获得那个地位"并作授记。听到后欢喜的国王行诸功德投生天界。
此后在波罗奈城成为长者子,终生以四资具供养千位辟支佛后投生天界,享受大成就。从那里命终在毗婆尸世尊时投生在般豆马蒂城某家族。那时他在军队统帅位置为国王工作。那时城中优婆塞众走近毗婆尸正等觉者礼拜说:"世尊,请您与众弟子摄受我们",邀请明日供养。作大布施后一致同意为世尊建造殊胜大精舍,在精舍庆典中作大布施时说:"不能说布施处缺少某物。"准备布施时观察布施处见到没有新鲜酸奶和蜜,叫人给千钱说:"快去找酸奶和蜜来。"他们拿着千钱到处寻找酸奶蜜站在门口。
那时这军队统帅带着国王的酸奶和蜜来到大门。然后他们见到酸奶和蜜说:"拿钱给我们这个。"他说不给时,一直加到千钱要求。然后军队统帅问:"你们用千钱求这少价值的东西要做什么?"他们说为正等觉者时,他说:"那么我自己来布施。"他把姜黄和胡椒等配上糖蜜糖浆等送到布施处。以佛的威力足够六十八万比丘以佛为首受用。
然后他以那功德在天人两界享受成就,后来在我们世尊时代托生在拘利城(今印度北方)大力车王身边须毗耶名的第一皇后腹中。他在母胎中住七年七个月,七天胎难受苦。从母胎出来时父母给他取名舍利弗。如是大福德者如此长时在母胎受苦是因自己所作恶业力。据说他过去做国王时与敌对国王作战时与母亲商议。她献计说包围城市就能抓到敌人。他也依她的话包围城市七天后抓到,以那恶业力母子有如此大苦。然后她生产时第七天忆念世尊后安乐生产。欢喜的她第七天对以佛为首的比丘僧团作大布施。然后她的儿子七岁时离开家见到导师请求出家。

 Satthā sāriputtattherassa niyojesi, tato sāriputtattherena upajjhāyena moggallānamācariyaṃ katvā pabbaji, atha so khuraggeyeva arahattaṃ patvā buddhasāsanaṃ sobhesi, so pubbe katapuññānubhāvena mahāpuñño ahosi lābhīnañca aggo. Athekasmiṃ samaye bhagavā revatattheraṃ dassanāya khadiravanavihāraṃ gacchanto tiṃsabhikkhusahassehi saddhiṃ tiṃsayojanikaṃ chaṭṭitakantāraṃ sampāpuṇi nirūdakaṃ appabhakkhaṃ. Yebhuyyena devatā sīvalitthere pasannā. Tasmā bhagavā sīvalittheraṃ purato cārikaṃ katvā devatāhi kārāpite vihāre vasanto devatāhi sajjitadānaṃ paribhuñjanto revatattheraṃ saṃpāpuṇitvā gatakammaṃ niṭṭhāpetvā jetavanamāgamma lābhīnaṃ aggaṭṭhāne taṃ ṭhapesīti. Tena vuttaṃ apadāne.

1.

Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā;

Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako.

2.

Sīlaṃ tassa asaṅkhyeyyaṃ, samādhi vajirūpamo [vajirūpamā itikatthaci];

Asaṃkhiyaṃ ñāṇavaraṃ, vimutti ca anopamā.

3.

Manujāmaranāgānaṃ, brahmānañca samāgame;

Samaṇabrāhmaṇākiṇṇe, dhammaṃ deseti nāyako.

4.

Sasāvakaṃ mahālābhiṃ, puññavantaṃ jutindharaṃ,

Ṭhapesi etadaggamhi, parisāsu visārado.

5.

Tadāhaṃ khattiyo āsiṃ, pure haṃsavatīvhaye [haṃsāvatavhaye itisabbattha];

Sutvā jinassa taṃ vākyaṃ, sāvakassa guṇaṃ bahuṃ.

6.

Nimantayitvā sattāhaṃ, bhojayitvā sasāvakaṃ;

Mahādānaṃ daditvāna, taṃ ṭhānamabhipatthayiṃ.

7.

Tadā maṃ vinataṃ pāde, disvāna purisāsabho;

So sarena mahāvīro, imaṃ vacanamabravī.

8.

Tato jinassa vacanaṃ, sotukāmā mahājanā;

Devadānavagandhabbā, brahmānoca mahiddhikā.

9.

Samaṇabrāhmaṇā cāpi, namassisuṃ katañjalī;

Namo te purisājañña, namo te purisuttama.

10.

Khattiyena mahādānaṃ, dinnaṃ sattāhakampi [sattāhakaṃpito itipikatthaci] no;

Sotukāmā phalaṃ tassa, byākarohi mahāmune.

11.

Tato avoca bhagavā, suṇotha mama bhāsitaṃ;

Appameyyamhi buddhasmiṃ, guṇamhi suppatiṭṭhitā.

12.

Dakkhiṇā dāyakaṃ patvā, appameyyaphalāvahā;

Api ce sa mahābhogo, ṭhānaṃ pattheti muttamaṃ.

13.

Lābhī vipulalābhīnaṃ, yathā bhikkhu sudassano;

Tathāhaṃpi bhaveyyanti, lacchate taṃ anāgate.

14.

Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo;

Gotamonāma nāmena, satthā loke bhavissati.

15.

Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito;

Sīvali nāma nāmena, hessati satthusāvako.

16.

Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;

Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsūpago ahaṃ.

17.

Tatoparasmiṃsamaye, bārāṇasipuruttame;

Seṭṭhiputto ahaṃ āsiṃ, aḍḍhappatto mahādhano.

18.

Sahassamatte pacceka, nāyake ca nimantiya;

Madhurenannapānena, santappesiṃtadādaro.

19.

Tato cuto chakāmagge, anubhosiṃmahāyasaṃ;

Devaccharāparivuto, pāsāde ratanāmaye.

20.

Evaṃ acintiyā buddhā, buddhadhammā acintiyā;

Acintiye pasannānaṃ, vipākopi acintiyo.

21.

Ekanavutito kappe, vipassīnāma nāyako;

Uppajji cārunayano, sabbadhammavipassako.

22.

Tadāhaṃ bandhumatiyā, kulassaññatarassa ca;

Dayito patthito putto, āsiṃ kammantabyāvaṭo.

23.

Tadā aññataro pūgo, vipassissa mahesino;

Pariveṇaṃ akāresi, mahanta miti vissutaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
导师命令舍利弗长老,然后以舍利弗长老为戒师目犍连为阿阇黎出家。然后他在剃度时就证得阿罗汉果庄严佛教,他以往昔功德威力成为大福德者和获得最多供养者之首。一时世尊去见离婆多长老往阿拉维时与三万比丘经过三十由旬无水少食的荒野。大多数天神对舍利弗长老有信心。因此世尊让舍利弗长老走在前面,住在天神建造的精舍中受用天神准备的供养,到达离婆多长老后完成工作回到祇园精舍,把他置于获得最多供养者的首位。因此在譬喻经中说:
1
名为莲华的胜者,于一切法具眼者；
从此十万劫之前,导师出世于世间。
2
他的戒不可计量,三昧如金刚坚固；
殊胜智不可计量,解脱也无可比喻。
3
人天龙众梵天众,共聚集会之时中；
充满沙门婆罗门,导师为说微妙法。
4
对众说法得自在,置其声闻多获得；
具福德具光明者,于此首位第一处。
5
那时我为刹帝利,名唤汉萨瓦城中；
听闻胜者如是语,声闻具众多功德。
6
邀请七日供养食,供养他与众弟子；
布施广大诸供养,我愿获得如是位。
7
那时见我礼足下,人中牛王最胜者；
以其声音大雄者,说出如是之言语。
8
于是欲闻胜者语,诸多大众来集会；
天与阿修罗乾闼,大神力梵天等众。
9
沙门婆罗门众等,合掌礼敬如是语；
礼敬你优秀丈夫,礼敬你最胜丈夫。
10
刹帝利作大布施,布施如是达七日；
欲闻其果报如何,请大牟尼为宣说。
11
于是世尊如是说,你们听我所说语；
于佛不可思议中,善立功德如是者。
12
布施获得布施者,带来无量诸果报；
纵然他大财富者,愿求最上之地位。
13
多获第一获得者,如善见比丘一般；
我也将成如是者,未来必将会获得。
14
从此十万劫之后,甘蔗族所生之人；
名为乔达摩之名,世间导师将出现。
15
于其正法之继承,亲生正法所化生；
名为舍利弗之名,将成导师声闻众。
16
以此善作诸业事,及以意愿发愿故；
舍弃人间身体后,我生忉利天界中。
17
从此之后另时中,最胜波罗奈城中；
我为长者子出生,富有财富具圆满。
18
邀请约有一千位,独觉导师等众人；
以妙饮食诸供养,恭敬供养彼等众。
19
从彼命终六欲天,我享受大名声誉；
天女众等所围绕,宝石所成宫殿中。
20
如是不思议诸佛,佛法不可思议事；
于不思议生信者,果报也不可思议。
21
从此九十一劫前,名为毗婆尸导师；
出现悦意具慧眼,观察一切诸法者。
22
那时我在般豆城,某一家族所爱子；
为所爱慕所期望,我专管理诸事业。
23
那时某一群众对,毗婆尸大仙导师；
建造精舍广且大,如是广闻于世间。;

24.

Niṭṭhite ca mahādānaṃ, dadaṃ khajjakasaṃyutaṃ;

Navaṃ dadhi madhuñceva, vicinaṃ na ca maddasa.

25.

Tadāhaṃ taṃ gahetvāna, navaṃ dadhi madhumpica,

Kammasāmigharaṃ gacchaṃ, tamenaṃ [tamesaṃ itisabbattha] dāna maddasaṃ.

26.

Sahassampi ca datvāna, na latiṃsu ca taṃ dvayaṃ;

Tato evaṃ vicintesiṃ, netaṃ hessati orakaṃ.

27.

Yathā ime janā sabbe, sakkaronti tathāgataṃ;

Ahampi kāraṃ kassāmi, sasaṅghe lokanāyake.

28.

Tadāhamevaṃ cintetvā, dadhiṃmadhuñca ekato;

Yojetvā lokanāthassa, sasaṅghassa adāsahaṃ.

29.

Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;

Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsa magañchahaṃ.

30.

Punāhaṃ bārāṇasiyaṃ, rājā hutvā mahāyaso;

Sattukassa tadā ruddho, dvārarodhaṃ akārayiṃ.

31.

Tato sapattino [sampattino; sapattāno iticakatthaci] ruddhā, ekāhaṃ rakkhitā ahuṃ;

Tato tassa vipākena, pāpuṇiṃ nirayaṃ bhusaṃ.

32.

Pacchime ca bhave dāni, jātohaṃ koliye pure;

Suppavāsā ca me mātā, mahāli licchavī pitā.

33.

Khattiye puññakammena, dvārarodhassa vāhasā;

Sattamāse sattavasse, vasiṃkucchimhi dukkhito.

34.

Sattāhaṃ dvāramūḷhohaṃ, mahādukkhasamappito;

Mātā me chandadānena, eva māsi sudukkhitā.

35.

Suvatthitohaṃ nikkhanto, buddhena anukampito;

Nikkhantadivaseyeva, pabbajiṃ anagāriyaṃ.

36.

Upajjhā sāriputto me, moggallāno mahiddhiko;

Kese oropayanto me, anusāsi mahāmati.

37.

Kesesu chijjamānesu [channamanesu itipikatthaci], arahattamapāpuṇīṃ;

Devo nāgā manussā ca, paccayānu panenti me.

38.

Padumuttaranāmañca, vipassiṃca vināyakaṃ;

Saṃpūjayiṃ pamudito, paccayehi visesato.

39.

Tato tesaṃ vipākena, kammānaṃ vipuluttamaṃ;

Lābhaṃ labhāmi sabbattha, vane gāme jale thale.

40.

Revataṃ dassanatthāya, yadā yāti vināyako;

Tiṃsabhikkhusahassehi, saha lokagganāyako.

41.

Tadā devo panītehi [paṇītehi itisabbattha], mamatthāya mahāmati;

Paccayehi mahāvīro, sasaṅgho lokanāyako.

42.

Upaṭṭhito mayā buddho, gantvā revatamaddasa;

Tato jetavanaṃ gantvā, etadagge ṭhapesimaṃ.

43.

Lābhīnaṃ sīvali aggo, mama sissesu bhikkhavo;

Sabbelokahito satthā, kittayī parisāsumaṃ.

44.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā;

Nāgova bandhanaṃ chetvā, viharāmi anāsavo.

45.

Svāgataṃ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santikaṃ;

Tisso vijjā anuppatto, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

46.

Paṭisambhidā catassopi, vimokkhā pica aṭṭhime;

Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsananti.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā sīvalitthero imā gāthāyo abhāsitthāti.

47.

Sutvāna etaṃ caritaṃ mahabbhutaṃ,

Puññānubhāvañca siriṃ sirīmataṃ;

Hitvā kusītaṃ kusalaṃ karotha,

Kāmāttha kāmaṃ bhavabhoganibbutiṃ.

Sīvalittherassa vatthuṃ dasamaṃ.

Yakkhavañcitavaggo tatiyo.

Mahāsenavaggo



我来为您翻译这段巴利文：
24
完成时作大布施,以糕点作供养事；
新鲜酸奶及蜂蜜,寻找而不得见之。
25
那时我拿着新鲜,酸奶和蜂蜜二物；
往工作主人之家,我见彼等行布施。
26
即使给予一千金,不能获得这二物；
于是我如是思维,此事定非微小事。
27
如此众人皆恭敬,如来世尊作供养；
我也当作如是事,供养导师及僧众。
28
那时我如是思维,酸奶蜂蜜和合后；
供养世间之导师,及其僧众作布施。
29
以此善作诸业事,及以意愿发愿故；
舍弃人间身体后,我往忉利天界去。
30
复次我在波罗奈,作王具大名声誉；
那时对敌军包围,令作城门封锁事。
31
于是敌人被围困,被看守达一日久；
以其果报之缘故,我遭受剧烈地狱。
32
现今最后一生中,生于拘利城之中；
善生为我之母亲,摩诃利离车父亲。
33
刹帝利因功德力,封锁城门果报故；
七个月又七年中,在胎中受诸痛苦。
34
七日胎门不通达,遭受极大诸痛苦；
我母以欲求布施,如是遭受大痛苦。
35
我善安稳得出生,蒙佛慈悲摄受故；
就在出生那天中,出家成为无家者。
36
舍利弗为我戒师,大神通目犍连尊；
为我剃除诸头发,大智为我作教导。
37
在剃除头发之时,我证得阿罗汉果；
天龙人等诸众生,供养我以诸资具。
38
莲华佛及毗婆尸,二位导师我欢喜；
以诸资具作殊胜,供养恭敬二导师。
39
以其诸业果报故,广大最上之业果；
我处处获得供养,林中村落水陆间。
40
当导师去见离婆,胜者世间第一导；
与三万比丘众等,同往见彼离婆陀。
41
那时天神为我故,以殊胜诸资具事；
供养大雄大智者,导师及其比丘众。
42
我侍奉佛往见彼,亲见离婆陀之后；
然后前往祇园寺,置我于此首位中。
43
诸比丘众我弟子,舍利弗为获得首；
导师利益一切世,在众会中称赞我。
44
我诸烦恼已烧尽,一切有已被除灭；
如象断除诸束缚,我住无漏解脱中。
45
善来哉我实已至,最胜佛陀之面前；
已得证三种明智,已行佛陀之教法。
46
四无碍解八解脱,及六神通已证得；
已行佛陀之教法,如是一切已成就。
如是具寿舍利弗长老说此偈颂。
47
听闻如是大神奇,功德威力具吉祥；
舍弃懈怠行善业,随愿得欲有乐寂。
舍利弗长老的故事第十。
夜叉欺骗品第三。
大军品。

31. Mahāsenarañño vatthumhi ayamānupubbīkathā

Bhagavati parinibbute pāṭaliputtanagare mahāseno nāma rājā rajjaṃ kāresi dhammiko dhammarājā. So pana pitupitāmahādīnaṃ dhanarāsiṃ oloketvā ime imaṃ sāpateyyaṃ pahāya maccuno mukhamupagatā. Aho saṃsārikānaṃ aññāṇatā. Dhanaṃ ṭhapetvā attano vināsañca attānaṃ ṭhapetvā dhanavināsañca na jānantīti sampattiyā adhigamañca vināsaṃ cāti sabbaṃ cintetvā dhammañca sutvā paṭiladdhasaddho divase divase dasasahassānaṃ bhikkhūnaṃ madhurena annapānena santappento anekāni puññāni upacinanto ekadivasaṃ raho paṭisallino evaṃ cintesi. Evaṃ rājaniyogena janassa pīḷanaṃ katvā dinnadānato sahatthena kammaṃ katvā laddhena dinnadānaṃ mahapphalaṃ mahānisaṃsaṃ bhavissati, evaṃ mayā kātabbanti so suhadā maccassa rajjaṃ nīyyātetvā attano kaṇiṭṭhikaṃ ādāya kiñci ajānāpetvā aññataravesena nagarā nikkhamma uttaramadhuraṃ nāma nagaraṃ agamāsi, tattha mahāvibhavo eko seṭṭhi paṭivasati, te seṭṭhino samīpa mupagamma ṭhitā. Tena kimatthāyāgatāti vutte rājā tava gehe bhatiyā kammaṃ karissāmīti vatvā tenānuññāto tīṇi vassāni kamma makāsi, tato ekadivasaṃ seṭṭhi te disvā pakkositvā atīva tumhe sukhumālatarā. Tathāpi imasmiṃ gehe kammakaraṇena ciraṃ vasittha, ettakaṃ kālaṃ kismiñci kammepi kusītattaṃ na paññāyati. Pageva anācārampi, yāgubhattaṃ ṭhapetvā aññaṃ upakārampi mama santikā natthi, kenatthena kammaṃ karothāti pucchi. Rājā tassa vacanaṃ sutvā imasmiṃ janapade sālino manāpabhāvo bahuso sūyati. Tasmā sālīnamatthāya idhā gatamhāti āha, taṃ sutvā tesaṃ tuṭṭho seṭṭhi sālīnaṃ sakaṭasahassaṃ adāsi, rājā sāliṃlabhitvā seṭṭhino evamāha, bho imaṃ amhākaṃ nagaraṃ pāpethāti, taṃ sutvā seṭṭhi sādhūti vatvā sāliparipuṇṇasakaṭasahassaṃ rañño nagaraṃ pāpesi, rājā nagaraṃ gantvā seṭṭhissa nānāvaṇṇavatthahiraññasuvaṇṇādīhi sakaṭe pūretvā paṭipesetvā mettiṃ thiraṃ katvā ābhatavīhayo rājagehe sannicayamakāsi, atha rājā katipāhaccayena musalaṃ paggayha sahattheneva vīhiṃ koṭṭeti, koṭṭitakoṭṭitaṃ kaṇiṭṭhikā papphoṭeti. Evaṃ ubhopi taṇḍulānaṃ mahantaṃ rāsiṃ katvā dārūdakādayo āharitvā ambilabhattaṃ pacitvā rājagehe pañcasataāsanāni paññāpetvā kālaṃ ugghosesuṃ, āgacchantu ayyā anukampaṃ upādāya mama gehe bhuñjantūti. Taṃ sutvā pañcasatā bhikkhū ākāsena āgamiṃsu, rājā te yāvadatthaṃ parivisi, tato tesaṃ antare piyaṃgudīpavāsī eko mahāsivatthero nāma bhattaṃ gahetvā ete maṃ passantūti adhiṭṭhahitvā ākāsena piyaṃgudīpaṃ gantvā bhattaṃ pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ datvā paribhuñci. Taṃ tassānubhāvena sabbesaṃ yāvadatthaṃ ahosi. Evaṃ appakenāpi deyyadhammena sappurisā dāyakānaṃ manaṃ pasādetvā patiṭṭhaṃ karontīti. Vuttañhi.

1.

Appakenapi medhāvī, dāyakānaṃ manaṃ pati;

Saddhaṃ vaḍḍhenti candova, raṃsinā khīrasāgaraṃ.

2.

Aṭṭhāne na niyojentā, karontā neva sannidhiṃ;

Paribhoga makatvāna, neva nāsenti paccayaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
31.大军王的故事之缘起
世尊般涅槃后在华氏城(今印度巴特那)有名为大军的国王,如法治国的法王。他观察父祖等的财富堆积后想:"他们舍弃这些财产进入死神之口。啊,轮回者的无知。他们不知道保存财富而失去自己,也不知道保存自己而失去财富。"他思考一切得失后听闻正法获得信心,每天以美味饮食供养一万比丘,积累诸多功德。一天独处静坐这样想:"以王权压迫人民所得布施不如以自己双手工作所得布施有大果报大功德,我应当这样做。"
他把王位交给忠诚大臣,带着妹妹不让人知道以化装相离开城市去到名为北摩偷罗的城市(今印度北方马图拉)。那里住着一位大富长者,他们走近长者。长者问为何而来时,国王说要在你家做工作,得到允许后做了三年工作。然后一天长者见到他们叫来说:"你们非常柔弱,但在这家做工作住很久,这么长时间在任何工作都不见懈怠,更不用说恶行。除了粥饭外从我这里没有其他帮助,为什么目的做工作?"国王听到他的话后说:"听说这地方稻米品质很好很多,所以为了稻米来到这里。"听到后欢喜的长者给了一千车稻米。
国王得到稻米后对长者这样说:"请把这些送到我们的城市。"听到后长者说好,把装满稻米的一千车送到国王城市。国王到城后用各种颜色的衣服、金银等装满车子送回报答,建立坚固友谊后把运来的稻谷储存在王宫。然后国王几天后拿着杵亲自舂米,舂好的妹妹簸扬。这样两人做成大堆白米,运来柴火水等煮成咸饭,在王宫设五百座位宣布时间:"请尊者们来,以怜悯在我家受食。"听到后五百比丘从空中来,国王尽量供养他们。
然后其中有一位住在兵瞿岛的大湿婆长老拿着饭想:"让他们看见我。"发愿后从空中去兵瞿岛把饭给五百比丘食用。以他的威力足够所有人充足受用。如是善人即使以少量应施之物令布施者心生欢喜作为依止。如说:
1
智者以少量之物,对于布施诸人心；
增长信心如月亮,以光照耀乳海水。
2
不用于不当之处,也不作诸储积事；
不作受用诸资具,也不损失诸资具。;

3.

Na pāpentāca theyyassa, na karontā tatheviṇaṃ;

Vibhajanti susīlesu, sayaṃ bhutvāna sīlavāti.

Atha rājā kaṇiṭṭhikāya saddhiṃ thattheva ṭhito piyaṃgudīpe paribhuñjante pañcasatabhikkhū disvā haṭṭho udaggo ahosi. Atha te aparabhāge attanā kataṃ dānavaraṃ anussarantā na cireneva ubhopi sotāpannā ahesuṃti.

4.

Na gaṇentāttano dukkhaṃ, vihāya mahatiṃ siriṃ;

Āyatiṃbhavamicchantā, sujanevaṃ subhe ratā.

5.

Āyāsena kataṃ puññaṃ, mahantaphaladāyakaṃ;

Iti mantvāna medhāvī, sahattheneva taṃ kareti.

Mahāsenarañño vatthuṃ pathamaṃ.

32. Suvaṇṇatilakāya vatthumhi ayamānupubbīkathā

Laṅkādīpe kira anurādhapuranagare eko mātugāmo [ekāmātugāmātivā ekāmātugāmotivā katthaci] saddhāsampannā niccaṃ abhayuttaracetiye pupphapūjaṃ karoti, athekadivasaṃ sā attano dhītuyā saddhiṃ tasmiṃ cetiye pupphapūjanatthāya [pupphapūjatthāya itikatthaci] gantvā pupphāsanasālāya udakaṃ apassantī dhītu hatthe pupphacaṅgoṭakaṃ ṭhapetvā ghaṭa mādāya pokkharaṇiṃ agamāsi, tato sā dārikā mātari anāgatāyayeva [anāgateyeva itisabbattha] adhotāsane pupphamuṭṭhiṃgahetvā maṇḍalaṃ katvā pūjetvā evaṃ patthanamakāsi. Tathā hi.

1.

Mahāvīrassa dhīrassa, sayambhussa mahesino;

Tilokaggassa nāthassa, bhagavantassa satthuno.

2.

Ya mahaṃ pūjayiṃ pupphaṃ, tassa kammassa vāhasā;

Rūpīnaṃ pavarā hessaṃ, ārohapariṇāhavā.

3.

Maṃ disvā purisā sabbe, mucchantu kāmamucchitā;

Niccharantu sarīrā me, raṃsimālīva raṃsiyo.

4.

Hadayaṅgamā kaṇṇasukhā, mañjubhāṇī subhā mama;

Kinnarānaṃ yathā vāṇī, evameva pavattatūti.

Athassā mātā āgamma adhotāsane pūjitāni pupphāni disvā kasmā caṇḍālī adhotāsane bhagavato pupphāni pūjesi, ayuttaṃ tayā katanti āha, taṃ sutvā sā mātuyā kujjhitvā tvaṃ caṇḍālīti akkosi, sā ettakaṃ puññāpuññaṃ katvā aparabhāge tato cutā jambudīpe uttaramadhurāyaṃ ekassa caṇḍālagandhabbabrāhmaṇassa dhītā hutvā nibbatti, uttamarūpadharā ahosi, tassā sarīrato meghamukhato vijjullatāviya raṃsiyo niccharanti. Samantā catuhatthaṭṭhāne sarīrappabhāya andhakāre vidhamati. Mukhato uppalagandho vāyati, kāyato candanagandho, tassā dvinnaṃ thanāna mantare suvaṇṇavaṇṇaṃ ekaṃ tilakaṃ ahosi, tena bālasuriyassa viya pabhā niccharati. Diṭṭhadiṭṭhā yebhuyyena ummattā viya kāmamadena visaññino honti, aho kusalākusalānaṃ ānubhāvo. Tathā hi.

5.

Yena sā kodhasāmātu, caṇḍālī iti bhāsitā;

Tena sā āsi caṇḍālī, jegucchā hīnajātikā.

6.

Sallakkhetvāna sambuddha, guṇaṃ pūjesi yaṃ tadā;

Tena puññānubhāvena, sā bhirūpī manoramā.

7.

Yena yena pakārena, puññapāpāni yo kare;

Tassa tassānurūpena, morova labhate phalaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
3
不作诸偷盗之事,不作如是负债事；
分施与诸持戒者,自己食用具戒德。
于是国王与妹妹仍在那里站着,见到在兵瞿岛受食的五百比丘,欢喜踊跃。然后他们后来忆念自己所作殊胜布施,不久两人都成为预流果。
4
不计自己诸痛苦,舍弃广大诸荣华；
希求未来诸有生,善人如是乐善事。
5
以辛劳所作功德,能带来广大果报；
智者如是思维已,亲手自作如是事。
大军王的故事第一。
32.金痣女的故事之缘起
据说在楞伽岛(今斯里兰卡)阿努拉达普拉城有一个具信仰的妇女常在无畏上寺供养花。一天她与女儿一起去那寺院供养花,在花座堂看不见水,把花篮放在女儿手中拿着水罐去莲池。然后那女孩在母亲未回来之前在未洗的座位上拿花束做圆形供养后如是发愿。如是:
1
大雄者及贤者,自觉者大仙人；
三界中最胜者,世尊导师之前。
2
我以花作供养,以此业力缘故；
当为最胜美人,具足高大身形。
3
见我诸男子众,当迷醉于爱欲；
从我身放光芒,如光鬘放光明。
4
悦意且耳悦乐,我语柔美善好；
如紧那罗音声,如是发出声音。
然后她母亲回来见到在未洗座位上供养的花说:"为什么贱女在未洗的座位上供养世尊的花?你做了不适当的事。"听到后她对母亲生气骂她"你是贱女"。她作了如此福非福业后来命终后投生在阎浮提北摩偷罗(今印度北方马图拉)一个旃陀罗乐师婆罗门的女儿,具最胜容貌。从她身体放出如雷云中电光般的光芒。身体光芒照亮周围四臂的黑暗处。口中发出青莲香,身上发出旃檀香。她两乳之间有一个金色痣,从中放出如初升太阳般的光芒。凡见到者大多如疯狂般因爱欲心迷乱。啊,善不善业的威力!如是:
5
因她对母亲嗔,说你是贱女故；
因此她成贱女,低种姓可厌者。
6
明了正等觉者,功德供养彼时；
以其功德威力,她美丽令人喜。
7
以任何诸方式,造作福与非福；
随顺其等方式,如孔雀得果报。;

8.

Pāpena ca tiracchāne, jāyanti kusalena te;

Vaṇṇapokkharatā hoti, morānaṃ kamma mīdisanti.

Tato tassā mātāpitaro suvaṇṇatilakāti nāma makaṃsu. Tasmiṃkira nagare manussā tassā rupadassanenaca savaṇenaca sampattāpi caṇḍāladhītā ayanti paribhavabhayena āvāhaṃ na karonti. Atha tasmiṃ nagare jeṭṭhacaṇḍālabrāhmaṇassa putto etamatthāya tassā mātāpitunnaṃ santikaṃ vatthābharaṇagandhamālādayo pesesi suvaṇṇatilakaṃ amhākaṃ dadantūti, te taṃ pavattiṃ tassā ārocesuṃ. Sāssa jigucchantī parihāsa makāsi. Tato brāhmaṇassa putto lajjito rañño santikaṃ gantvā vīṇaṃ muñcetvā gāyamāno evamāha.

9.

Lalanā nanānī calalocanānī,

Taruṇā ruṇānī calitādharāṇī;

Manujo hi yo nettapiyaṃ karoti,

Sa tu nīcajātiṃ api no jahāti.

Kimidanti raññā puṭṭho āha.

10.

Sameti kiṃ deva chamāya mattikā,

Kadāci cāmīkarajātikāya;

Sigāladhenu api nīcajātikā,

Sameti kiṃsīhavarena devāti.

Evañca pana vatvā deva imasmiṃnagare suvaṇṇatilakā nāmekā caṇḍāladhītā atthi, sā samānajātikehi pesitapaṇṇākāraṃ na gaṇhāti, kulavanteyeva pattheti, kadā nāma kākī suvaṇṇahaṃsena samāgacchati devāti. Rājā taṃ sutvā tassā pitaraṃ pakkosāpetvā tamatthaṃ vatvā saccaṃ bhaṇeti pucchi, sopi saccaṃ deva, sā jātisampannameva kāmetīti āha. Rājā evaṃ sati bhaṇe pañcamadhuranagare uddāḷabrāhmaṇo nāma atthi, so jātisampanno mātitoca pititoca anupakkuṭṭho , jegucchā paṭikkūlā etāti mātugāmena saddhiṃ na saṃvasati. Attano gehato rājagehaṃ gacchantoca āgacchanto ca soḷasakhīrodakaghaṭehi magge siñcāpesi. Mātugāme disvā kālakaṇṇī mayā diṭṭhāti khīrodakena mukhaṃ dhovati. Tava dhītā sakkontī tena saddhiṃ saṃvasatu, etamatthaṃ tava dhītaraṃ kathehīti āha, sopi taṃ sutvā gehaṃ gantvā dhītaraṃ pakkositvā raññā vuttaniyāmeneva tassā kathesi. Tāya taṃ sutvā sakkontī ahaṃ uddāḷabrāhmaṇena saddhiṃ vasissāmi, mā tumhe cintetha, papañcampi mā karotha, pātova gamissāmīti vutte pitā panassā sādhūti sahassagghanakacittakambalakañcukena dhītu sarīraṃ pārupāpetvā vīṇādituriyabhaṇḍāni gāhāpetvā dhītuyā saddhiṃ addhānamaggaṃ paṭipajji. Gacchanto antarāmagge aññatarasmiṃ nagare rañño gandhabbaṃ karonto dhītaraṃ piṭṭhipasse nisīdāpetvā gandhabbamakāsi. Athassa piṭṭhipassanisinnā suvaṇṇatilakā nayanakoṭiyā diṭṭhiṃ pāpentī sarasena taṃ oloketvā pārutakañcukaṃ kiñci apanetvā sarīrappabhaṃ paññāpesi, rājā panassā sarīrappabhaṃca rūpasampadaṃca disvā kāmāturo vigatasañño sammūḷho hutvā muhuttena paṭiladdhassāso tassā sassāmikāssāmikabhāvaṃ pucchitvā caṇḍāladhītāti sutvā paribhavabhayena taṃ ānetu masakkonto evarūpaṃ vaṇṇapokkharasampannaṃ itthiratanaṃ alabhantassa me ko attho jīvitenāti socanto paridevanto kāmamucchito kattabbā kattabbaṃ ajānanto asiṃ gahetvā attano sīsaṃ sayameva chinditvā kāla makāsi. Evameva antarāmagge pañcarājāno tassā rūpasampattimadamattā asinā chinnasīsā jīvitakkhayaṃ pāpuṇiṃsu. Tathā hi sattā hiraññasuvaṇṇadāsidāsa puttadārādīsu [puttadārādīhi itisabbattha] piyaṃ nissāya kāmena mucchitā anayabyasanaṃ pāpuṇantīti. Vuttañhetaṃ bhagavatā.



我来为您翻译这段巴利文：
8
以恶业生畜生中,以善业生彼等中；
孔雀具足美颜色,如是业报所致成。
于是她父母给她取名金痣。据说那城中的人虽被她的容貌声音吸引,因怕受辱说"她是旃陀罗女"而不娶她。然后那城中最高旃陀罗婆罗门的儿子为此向她父母送衣服饰品香料花环等说:"请把金痣给我们。"他们把这事告诉她。她厌恶他嘲笑他。于是婆罗门子惭愧去见国王,弹琴歌唱如是说:
9
女人身轻目动人,年轻流泪唇颤动；
若有男人喜目视,不会舍弃低种姓。
国王问这是什么,他说:
10
大王地上泥土能,何时与金相配合；
豺狼牝兽低种姓,何能配得狮王尊。
如是说后:"大王,此城有名金痣的旃陀罗女,她不接受同种姓者送的礼物,只愿求高种姓者。大王,乌鸦何时能与金天鹅相配?"国王听后叫她父亲来问这事是真的吗,他也说:"是真的,大王,她只爱慕高种姓者。"国王说:"如此,在五甜城(今印度中部)有名为乌达拉的婆罗门,他母系父系具足不受诽谤,厌恶憎恶这些与女人不同住。从自己家去王宫来往时用十六罐乳水洒路。见到女人说'我见到不祥'用乳水洗脸。你女儿如果能就与他同住,把这事告诉你女儿。"
他听后回家叫女儿来如王所说告诉她。她听后说:"我能与乌达拉婆罗门同住,你们不要担心,也不要迟疑,明早就去。"父亲说好,用值千金的彩绘袍子包裹女儿身体,让拿琵琶等乐器,与女儿上路。
走时在路中某城为国王表演音乐,让女儿坐在背后表演。然后坐在他背后的金痣以眼角视线看着他,用甜美声音看他时稍微揭开包裹的袍子显示身体光芒。国王见到她的身光和容貌美满后爱欲熏心失去意识迷惑,片刻恢复意识后问她是否有夫,听说是旃陀罗女后因怕受辱不能娶她,想:"得不到如此具足美好容色的女宝我活着何用?"悲伤哀叹爱欲迷乱不知所措,拿剑自砍头颅命终。如是路中五个国王因她容貌美满骄慢而自砍头颅丧命。如是众生因贪爱黄金白银奴婢儿女等而爱欲迷乱遭遇灾难损害。世尊也如是说:

11.

Piyato jāyate soko,

Piyato jāyate bhayaṃ;

Piyato vippamuttassa,

Natthi soko kuto bhayaṃ.

12.

Pemato jāyate soko,

Pemato jāyate bhayaṃ;

Pemato vippamuttassa,

Natthi soko kuto bhayaṃ.

13.

Ratiyā jāyate soko,

Ratiyā jāyate bhayaṃ;

Ratiyā vippamuttassa,

Natthi soko kuto bhayaṃ.

14.

Kāmato jāyate soko,

Kāmato jāyate bhayaṃ;

Kāmato vippamuttassa,

Natthi soko kuto bhayaṃ.

15.

Taṇhāya jāyate soko,

Taṇhāya jāyate bhayaṃ;

Taṇhāya vippamuttassa,

Natthi soko kuto bhayaṃ.

Tato so anukkamena pañcamadhuranagaraṃ gantvā attano āgatabhāvaṃ raññā kathāpetvā tena anuññāto gantvā rājānaṃ addasa. Tadā uddāḷabrāhmaṇo rañño avidūre kambalabhaddapīṭhe nisinno hoti, gandhabbabrāhmaṇopi dhītuyā saddhiṃ gandhabbaṃ kurumāno nisīdi. Tasmiṃkhaṇe pitu piṭṭhipasse nisinnā suvaṇṇatilakā uddāḷabrāhmaṇo katamoti pucchitvā etasmiṃ bhaddapīṭhe nisinnoṃ esoti sutvā nilāmalalocanehi taṃ olokanti dasanaraṃsinā sambhinnasurattādharena mandahasitaṃ karontī taṃ oloketvā pārutakañcukaṃ apanetvā sarīrappabhaṃ vissajjesi. Taṃ disvā brāhmaṇo ummatto sokena paridaḍḍhagatto uṇhavātena pūritamukhanāso assunā kilinnanetto visaññī ahosi. Tato so muhuttena laddhassāso rogīviya rañño sakāsā apasaranto attano gehaṃ gantvā suhade pakkositvā tesaṃ evamāha. Bhavantettha.

16.

Yo āpade samuppanne,

Upatiṭṭhati santike;

Sukhadukkhe samo hoti,

So mitto soca ñātako.

17.

Yo guṇaṃ bhāsate yassa, aguṇañca nigūhati;

Paṭisedhetya [paṭisedhetikattabbā itisabbattha] kattabbā, so mitto soca ñātako.

18.

Suvaṇṇatilakānāma, lalanā kāmalālayā;

Nīlakkhicaṇḍakaṇḍehi, vikhaṇḍesi mano mama.

19.

Tassā mukhambuje sattā, mama nettamadhubbatā,

Appampina sarantāmaṃ, tatthevā bhiramanti te.

20.

Saheva tehi me cittaṃ, gataṃ ullaṃghiyuddhato;

Lajjāgambhīraparikhaṃ, dhitipākāramuggataṃ.

21.

Sammuyhāmi pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā;

Tassa me saraṇaṃ hotha, karotha mama saṅgahanti.

Taṃ sutvā te evamāhaṃsu.

22.

Yaṃ tvamācariya patthesi, caṇḍālī sā asaṅgamā;

Kinnu mīḷhena saṃyogo, candanassa kadā siyā.

23.

Agammagamanā yāti, narānaṃ dūrato sirī;

Kitticāyu balaṃ buddhi, ayasaṃca sa gacchatīti.

Atha tesaṃ brahmaṇo āha.



我来为您翻译这段巴利文：
11
从所爱生忧愁,
从所爱生恐惧；
从所爱解脱者,
无忧愁何恐惧。
12
从爱恋生忧愁,
从爱恋生恐惧；
从爱恋解脱者,
无忧愁何恐惧。
13
从喜乐生忧愁,
从喜乐生恐惧；
从喜乐解脱者,
无忧愁何恐惧。
14
从欲望生忧愁,
从欲望生恐惧；
从欲望解脱者,
无忧愁何恐惧。
15
从渴爱生忧愁,
从渴爱生恐惧；
从渴爱解脱者,
无忧愁何恐惧。
然后他渐次到达五甜城,让人告诉国王他来到,得到允许后去见国王。那时乌达拉婆罗门坐在国王不远处吉祥毯座上,乐师婆罗门也与女儿一起坐着表演音乐。那时坐在父亲背后的金痣问"哪个是乌达拉婆罗门",听说"是坐在那吉祥座上的这位"后,以蓝宝石般的眼睛看他,用牙齿光芒照耀红唇微笑看他,揭开包裹的袍子放出身体光芒。见此婆罗门发狂忧愁烧身,鼻孔充满热气,眼泪沾湿双目失去意识。然后他片刻恢复意识如病人般从国王处离开回到自己家,叫来亲信对他们这样说。诸位:
16
在灾难生起时,
近处来作依止；
苦乐中保平等,
此友此亲眷也。
17
说人之功德者,过失亦能隐藏；
阻止不当所为,此友此亲眷也。
18
名为金痣女子,爱欲之所依者；
蓝眼如箭利箭,射碎我心意也。
19
她莲花面容中,我目如蜜蜂者；
不忆念丝毫事,迷醉其中而住。
20
我心与彼等共,飞越高墙而去；
超过惭愧深壕,越过坚忍城墙。
21
我迷惑失方向,四方皆成迷乱；
愿你们作依怙,对我作摄受事。
听此他们如是说:
22
导师你所追求,旃陀罗不可近；
粪秽与栴檀香,何时能有相合。
23
不当行不当走,人之吉祥远离；
名声寿命力智,及荣皆随之去。
然后婆罗门对他们说:

24.

Na pariccajati lokoyaṃ, amejjhe maṇimuttamaṃ;

Thīratanaṃ yuvāṇī ca, dukkulā api gāhiyāti.

Evañca pana vatvā tassā sassāmikāssāmikabhāvaṃ ñatvā ānethāti āha, te tathā akaṃsu. Tato brāhmaṇo tāya gehaṃ āgatakālato paṭṭhāya cattāro māse rañño upaṭṭhānaṃ neva agamāsi. Tassa pana brahmaṇassa santike pañcasatarājakumārā nānāvidhāni sippāni uggaṇhanti. Te taṃ kāraṇaṃ ñatvā suvaṇṇatilakāya vijjamānāya amhākaṃ sippuggahaṇassa antarāyo bhavissati, yena kenaci upāyena etaṃ māretuṃ vaṭṭatīti, cintetvā te hatthā cariyaṃ pakkositvā lañjaṃ datvā evamāhaṃsu, hatthiṃ surāya mattaṃ katvā suvaṇṇatilakaṃ mārehīti. Tato te sabbe rājaṅgaṇe sannipatitvā dūtaṃ pāhesuṃ, ācariyaṃ daṭṭhukāmamhāti. Tato brāhmaṇena āgantvā nisinnena paṭisanthāraṃ katvā ācariya ācariyāniṃ passitukāmamhāti āhaṃsu. Atha so suvaṇṇatilakaṃ gahetvā āgacchathāti manusse pesesi. Te tathā kariṃsu, atha tassā vīthimajjhaṃ sampattakāle hatthiṃ vissajjāpesuṃ. So soṇḍāya bhūmiyaṃ paharanto [paharantoupadhāvitvā itikatthaci] gacchanto upadhāvitvā soṇḍena taṃ ukkhipitvā kumbhe nisīdāpesi. Tato rājāno tathā taṃ mārāpetu masakkontā puna divase manusse payojetvā rattiyaṃ mārāpesuṃ. Brāhmaṇopi evarūpaṃ itthiṃ alasitvā jīvanato matameva [mataṃmeseyyo itikatthaci] seyyoti socanto paridevanto rājaṅgaṇe dārucitakaṃ kārāpetvā aggiṃpavisitvā matoti. Evaṃ mātugāmavasaṅgatā mahantaṃ anayabyasanañca maraṇañca pāpuṇantīti. Vuttañhetaṃ bhagavatā.

25.

Māyāvesā [māyācesā itikatthaci] marīcīva,

Soko rogo cupaddavo;

Kharāva bandhanā cesā,

Maccupāso guhāsayo;

Tāsu yo vissase poso,

So naresu narādhamoti.

26.

Ayoniso sā purimāya jātiyā,

Puññaṃ karitvā alabhīdisaṃ gatiṃ;

Dhīsampayuttaṃ [dhitisampayuttaṃ itikatthaci] kusalaṃ karontā,

Nibbāṇamevābhimukhaṃ karothāti.

Suvaṇṇatilakāya vatthuṃ dutiyaṃ.

33. Kapaṇāya vatthumhi ayamānupubbīkathā

Bhagavati parinibbute jambudīpe tattha tattha bhikkhubhikkhuṇiyo ca upāsakaupāsikāyo ca jayamahābodhiṃ vandissāmīti yebhuyyena gantvā vandanti. Athā parabhāge bahū bhikkhū saṅgamma mahābodhiṃ vandanatthāya gacchantā aññatarasmiṃ gāmake bhikkhāya caritvā āsanasālaṃ gantvā katabhattakiccā thokaṃ vissamiṃsu, tadā tattha ekā kapaṇā duggatitthī tathā nisinnabhikkhū disvā upasaṅkamitvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā ekamante ṭhitā ayyā kuhiṃ gacchantīti pucchi. Bhikkhū taṃ sutvā jayamahābodhissa ānubhāvañca taṃ vandanatthāya attānaṃ gamanañca kathentā evamāhaṃsu.

1.

Yatthāsīno jino jesi, sasenaṃ makaraddhajaṃ;

Hantvā kilesasenañca, buddho āsi niruttaro.

2.

Yaṃ pūjesi mahāvīro, ṭhito pada makopayaṃ;

Sattarattindivaṃ netta, nīlanīrajaraṃsinā.

3.

Surāsuranarādīnaṃ, nettāli pāḷipātanā;

Mecakākārapattehi, sikhaṇḍīviya bhāti yo.

4.

Surapādapova sattānaṃ, yaṃ tiṭṭhati mahītale;

Iha loke paratte ca, dadanto icchiticchitaṃ.

5.

Yassa purāṇapaṇṇampi, patitaṃ yo naro idha;

Pūjeti tassa so deti, bhavabhogaṃ mahīruho.

6.

Gandhamālehi salilehi, yamupāsati sadā naro;

Ajjhattañca bahiddhā ca, duritaṃ so nihaññati.



我来为您翻译这段巴利文：
24
世人不会舍弃此,不净中最胜宝珠；
女宝及年轻女,贱族亦应摄受。
如是说后知道她是否有夫后说"把她带来",他们就这样做了。然后婆罗门从她来到家开始四个月不去王宫服侍。那时在婆罗门处有五百王子学习各种技艺。他们知道这事后想:"有金痣在我们学艺会有障碍,应当用任何方法杀她",想后叫来象夫给贿赂如是说:"使象喝醉酒杀死金痣。"然后他们都聚集在王宫庭院派使者说:"想见导师。"然后婆罗门来坐后寒暄说:"导师,我们想见导师夫人。"于是他派人说"带金痣来。"他们就这样做,然后在她到达街中时放出大象。大象用鼻子击地走来奔向她用鼻子举起她放在头顶。然后国王们不能如此杀她,第二天派人在夜里杀她。婆罗门也想"得不到如此女人,死比活着好",悲伤哀叹在王宫庭院造木柴堆入火而死。如是陷于女人权势者遭遇大灾难损害和死亡。如世尊所说:
25
她如幻如阳焰,
忧愁病痛灾祸；
如锐利束缚物,
死魔窟中潜伏；
若人信赖她们,
此人最下劣者。
26
她前生不如理,
作福得如是果；
智慧相应善业,
你们应向涅槃。
金痣的故事第二。
33.贫女的故事之缘起
世尊般涅槃后在阎浮提(印度)各处的比丘比丘尼和优婆塞优婆夷大多去礼拜胜大菩提树。然后后来很多比丘集合去礼拜大菩提树时在某村落乞食后去休息处做完食事休息片刻,那时那里一个贫穷困苦的女人见到如是坐着的比丘们走近五体投地礼拜后站在一边问:"尊者们往哪里去?"比丘们听后讲说胜大菩提树的威力和他们去礼拜的事如是说:
1
胜者坐此处,降伏魔王军；
断除烦恼军,成无上佛陀。
2
大雄者恭敬,立足不动摇；
七日夜目光,放青莲光芒。
3
天人阿修罗,眼如蜂列坠；
黑色形貌成,如孔雀光耀。
4
如天树立于,大地为众生；
此世与他世,给予诸所愿。
5
若人于此处,供养其落叶；
彼树能给予,有中诸受用。
6
以香花与水,若人常供养；
内外诸恶业,彼能得消除。

7.

Yo deti ihalokatthaṃ,

Yo deti pāralokikaṃ,

Sampadaṃ jayabodhiṃtaṃ,

Bhoti gacchāma vandituṃ.

Taṃ sutvā udaggā somanassajātā bhikkhūnaṃ evamāha. Ahaṃ bhante parakule bhatiyā kammaṃ karontī dukkhena kasirena jīvikaṃ kappemi. Svātanāya me taṇḍulanālipi [bhaṇḍulanāmpa itisabbattha] natthi, pageva aññaṃ dhanaṃ, imaṃ vinā aññaṃ sāṭakampi natthi, kasmā pubbe akatapuññattā, tasmā imaṃ bhante sāṭakaṃ mamānuggahāya bodhimhi dhajaṃ bandhathāti yācitvā sāṭakaṃ dhovitvā tesaṃ adāsi. Bhikkhūpi tassānuggahāya taṃ gahetvā agamaṃsu. Sā sāṭakaṃ datvā pītipāmojjamānasā gehaṃ gantvā tadaheva rattiyā majjhimayāme satthakavātena upahatā kālaṃ katvā tesaṃ bhikkhūnaṃ gamanamagge ekasmiṃ ramaṇīye vanasaṇḍe bhummadevatā hutvā nibbattī, athassā puññānubhāvena tiyojanike ṭhāne dibbakapparukkhā pāturahaṃsu, tatta tatta nānāvirāgadhajapatākā olambanti. Devaputtā ca devadhītaro ca sabbābharaṇavibhūsitā tatheva dhajapatākādayo gahetvā kīḷanti. Naccagītādinekāni acchariyāni payojenti. Atha dutiyadivase tepi bhikkhū bodhimaṇḍalaṃ gacchantā sāyaṇhe taṃ ṭhānaṃ patvā ajja imasmiṃ vanasaṇḍe vasitvā gamissāmāti tattha vāsaṃ upagamiṃsu, tato te rattibhāge nānāvaṇṇadhaje ca devatāhi payojiyamānā gītavāditādayo ca tiyojanaṭṭhāne kapparukkhāni ca idaṃ sabbaṃ devissariyaṃ tassānubhāvena nibbattabhāvaṃ disvā vimhitamānasā devadhītaraṃ āmantetvā tvaṃ kena kammena idha nibbattāti pucchiṃsu. Sā bhikkhū vanditvā añjaliṃ paggayha ṭhitā bhante maṃ na sañjānitthāti āha. Bhikkhūhi na mayaṃ sañjānāma bhaginīti vutte sā attano sabhāvaṃ kathentī evamāha.

8.

Hīyyo āsanasālāya, nisīdittha samāgatā;

Tumhakaṃ santikaṃ gamma, yā varākībhivādayi.

9.

Yā bodhiṃ pūjanatthāya, vatthakaṃ paṭipādayi;

Sāhaṃ hīyyo cutā āsiṃ, rattiyaṃ byādhipīḷitā.

10.

Nānāsampattisaṃyuttā, nānābhūsanabhūsitā;

Vimāne ratanā kiṇṇe, jātāhaṃ ettha kānane.

11.

Hīyyo passittha me gattaṃ, rajojallehi saṃkulaṃ;

Ajja passatha me gattaṃ, vaṇṇavantaṃ pabhassaraṃ.

12.

Hīyyo passittha me bhante, nivatthaṃ malinambaraṃ;

Ajja passatha me bhante, dibbamambaramuttamaṃ.

13.

Vikiṇṇaphalitaggehi , kesehi viralā kulaṃ;

Ūkāgūthapaṭikkūlaṃ, hīyyo āsisiraṃ mama.

14.

Ajja taṃ parivattitvā, mama puññānubhāvato;

Sunīlamududhammillaṃ, kusumā bharaṇabhūsitaṃ.

15.

Purā me sakasīsena, vahitaṃ dārū dakādikaṃ;

Puññenāhaṃ ajja mālā, bhāraṃ sīse samubbahe.

16.

Dhajatthāya mayā hīyyo, padinnaṃ thūlasāṭakaṃ;

Ajja nibbatti me bhonto, mahantaṃ dibbasampadaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
7
彼给此世利，
彼给他世果，
成就胜菩提，
我们去礼拜。
她听后欢喜喜悦对比丘们如是说："尊者们，我在他家做工作，艰难困苦维持生活。明天连一纳里米也没有，更不用说其他财物，除这件外也没有其他衣服，因为过去不作功德的缘故。因此尊者们，请以怜悯我把这衣服在菩提树上系作旗帜。"这样请求后洗净衣服给他们。比丘们也为怜悯她接受后离去。她布施衣服后欢喜喜悦回家，就在那天夜里中夜被剑风所击命终，投生为那些比丘们行路上一处美丽林中的地居天。然后以她的功德威力，三由旬处现出天界如意树，各处悬挂各种彩色旗帜幡幢。天子天女们以一切装饰庄严同样拿着旗帜幡幢游戏。表演舞蹈歌唱等诸多稀有事。然后第二天那些比丘去菩提场时傍晚到达那处想："今天在这林中住后再去"就在那里住下。然后夜间见到各色旗帜和天神表演的歌乐等和三由旬处的如意树，见到这一切天界荣华以她威力而生后惊讶，呼唤天女问："你以什么业投生于此？"她礼拜比丘后举手合掌而立说："尊者们不认识我吗？"比丘们说："妹妹，我们不认识。"她讲说自己本性如是说：
8
昨天休息堂中，聚集而安坐者；
来到你们之前，可怜者行礼者。
9
为供养菩提树，布施衣服之人；
我昨夜命终时，为病痛所逼迫。
10
具足种种成就，种种庄严装饰；
宫殿遍布珠宝，我生此林中处。
11
昨天见我身体，尘垢所沾污者；
今天见我身体，具色且光明者。
12
昨天见我尊者，所穿污衣服者；
今天见我尊者，最胜天衣服者。
13
散开分叉头发，稀疏且不整齐；
虱粪所厌恶者，昨天我头顶上。
14
今天已转变彼，以我功德威力；
美好青柔发髻，以花饰装饰者。
15
从前我头顶上，运载柴薪水等；
以功德今日我，头顶花鬘重担。
16
作旗帜我昨天，布施粗糙衣服；
今日生起尊者，广大天界成就。

17.

Jānamānena kattabbaṃ, dānādīsu mahapphalaṃ;

Devaloke manussesu, sukhadaṃ dāna muttamanti.

Taṃ sutvā sabbe bhikkhū acchariyabbhutacittā ahesuṃ. Sā devatā tassā rattiyā accayena bhikkhū nimantetvā dibbehi khajjabhojjehi sahatthā santappetvā tehi saddhiṃ āgacchantī antarāmagge dānaṃ dadamānā mahābodhiṃ gantvā sabbehi dhajapatākā dīhi ca nānāvidhavaṇṇagandhasampannapupphehi ca dīpadhūpehi ca bodhiṃ pūjetvā bhikkhūnaṃ cīvaratthāya dibbavatthāni datvā āgamma tasmiṃyeva vanasaṇḍe vasantī nānāvidhāni puññāni katvā tāvatiṃsabhavane nibbatti. Bhikkhūpi taṃ acchariyaṃ tattha tattha pakāsentā bahūjane puññakamme niyojesuṃti.

18.

Evaṃ vidhāpi kapaṇā jinasāsanamhi,

Katvā pasāda matha thūlakucelakena;

Pūjetva dibbavibhavaṃ alabhīti ñatvā,

Pūjāparā bhavatha vatthusu tīsu sammāti.

Kapaṇāya vatthuṃ tatiyaṃ.

34. Indaguttattherassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Amhākaṃ bhagavato parinibbāṇato orabhāge jambudīpe kira pāṭaliputtaṃ nāma nagaraṃ ahosi. Tattha dhammāsoko nāma mahiddhiko mahānubhāvo āṇācakkavatti rājā rajjaṃ kāreti. Uddhaṃ ākāsato heṭṭhā pathaviyā yojanappamāṇe sakalajambūdīpe tassa āṇā pavattati, tadā sakalajambudīpavāsino ca caturāsīti nagarasahasse rājāno ca attano attano balavāhane gahetvā āgamma dhammāsokamahārañño upaṭṭhānaṃ karonti. Tasmiṃ samaye devaputtanagare devaputto nāma mahārājā attano balavāhanaṃ gahetvā rañño upaṭṭhānaṃ agamāsi. Dhammāsoko devaputtamahārājānaṃ disvā madhurapaṭisanthāraṃ katvā tumhākaṃ raṭṭhe bahussutā āgatāgamā mahāguṇavantā ayyā atthīti pucchi. Taṃ sutvā devaputtarājā atthi deva tasmiṃ nagare sīhakumbhakaṃ nāma mahāvihāraṃ. Tattha anekasahassabhikkhū viharanti sīlavantā appicchā santuṭṭhā vivekakāmino. Tesu sāṭṭhakathātipiṭakadharo indaguttatthero nāma tesaṃ pāmokkho ahosi. So anekapariyāyena sanarāmarānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃvaṇṇeti. Guṇavā attano guṇaṃ nissāya loke pākaṭoti. Taṃ sutvā rājā tuṭṭhamānaso theraṃ passitukāmo hutvā samma tvameva gantvā theraṃ yācitvā idhā nehīti āha. Taṃ sutvā devaputtarājā attano hatthassabalavāhanā dimahā senaṅgaparivuto indaguttattherassa santikaṃ gantvā vanditvā ayya ayyaṃ dhammāsokamahārājā daṭṭhukāmoti āha. Therena sādhūti sampaṭicchite rājā therena sampaṭicchitabhāvaṃ dhammāsokamahārājino pesesi. Tato dhammāsokamahārājā somanassappatto attano āṇāpavattitaṭṭhāne rājūnaṃ sāsanaṃ pesesi. Sabbeva therāgamanamaggaṃ alaṅkarontūti. Atha te rājāno tuṭṭhapahaṭṭhā attano attano nagare bheriṃ carāpetvā devaputtanagarato yāva pāṭaliputtanagaraṃ etthantare pañcapaṇṇāsayojanikaṃ maggaṃ visamaṃ samaṃ karonto devatānaṃ dibbavīthimiva alaṅkaritvā dhammāsokamahānarindassa evaṃ sāsanaṃ pesesuṃ. Bhavantettha.

1.

Indaguttamahāthera, sāmino gamanāya no;

Maggaṃ alaṅkarontūti, mahārājena pesitaṃ.

2.

Tato te apanetvāna, pāsāṇakaṇṭakādikaṃ;

Visamaṃ samaṃ karitvāna, sammajjitvāna sādhukaṃ.

3.

Dhotamuttā samābhāsā, okiritvāna vālukā;

Ussāpitā tattha tattha, dussatoraṇapantiyo.

4.

Kaladhotahemarambhādi, nānātoraṇapantiyo;

Tathā pupphamayā neka, toraṇūparitoraṇā.



我来为您翻译这段巴利文：
17
知者应当作为,布施等大果报；
天界与人间中,布施为最乐事。
听此所有比丘心生希有稀奇。那天神在那夜过后邀请比丘们,亲手以天界硬食软食供养,与他们一起来时在路中布施,到达大菩提树后以一切旗帜幡幢和各种色香具足之花及灯香供养菩提树,给比丘们天界衣料作袈裟,回来住在那林中作各种功德后投生忉利天界。比丘们也在各处宣说这稀有事使很多人致力于福德之业。
18
如是贫穷者于胜者教中，
生信心以粗劣衣布施；
供养得天界受用应知，
于三宝中应作正供养。
贫女的故事第三。
34.因陀崛多长老的故事之缘起
据说在我们世尊般涅槃后阎浮提(印度)有名为华氏城(今印度巴特那)。那里法阿育王大神通大威力转轮王统治王国。从上虚空到下地面一由旬范围整个阎浮提都行其命令,那时整个阎浮提住民和八万四千城市的国王们带着自己军队来侍奉法阿育大王。那时在天子城有名为天子的大王带着自己军队来侍奉国王。法阿育见到天子大王后作亲切寒暄问："你们国土有多闻通达经教大功德的尊者吗？"听此天子王说："大王,那城中有名为狮瓮的大寺。那里住有几千比丘具戒少欲知足乐于远离。其中持三藏及义疏的因陀崛多长老为他们的领袖。他以种种方便对天人阿修罗比丘们说法。有功德者依自己功德在世间显著。"
听此国王心喜欢想见长老说："朋友,你自己去请长老带来这里。"听此天子王带着自己象马军队等大军围绕去到因陀崛多长老处礼拜后说："尊者,法阿育大王想见尊者。"长老说"好"接受后,王把长老接受的情况告诉法阿育大王。然后法阿育大王欢喜向自己权力所及处的国王们发布命令:"都要装饰长老来的道路。"然后那些国王们欢喜踊跃在自己城中敲鼓宣布,把从天子城到华氏城之间五十五由旬的道路平整装饰如天界道路般,向法阿育大王如是发布命令。诸位:
1
因陀崛多大长老,为我等主来行；
装饰其道路者,由大王所派遣。
2
然后除去彼等,石块与荆棘等；
使不平成平整,善加以扫除事。
3
洗净珍珠光辉,散布细沙后；
各处竖立起,布幔门楼列。
4
洗净黄金芭蕉,各种门楼列；
如是诸花制,门楼上门楼。

5.

Tesu tesuca ṭhānesu, saṅkhatā kusumagghikā;

Tatheva gandhatelehi, dīpitā dīpapantiyo.

6.

Padumuppalasannīra, pupphapallava laṅkatā;

Ṭhapitā ghaṭamālāyo, puṇṇā sogandhavārihi.

7.

Nilapītā disambhinna, patākāhi dhajehi ca;

Maggassa ubhato passe, vanamāsi samākulaṃ.

8.

Ketavo uggatā tattha, mandamandasamīraṇā;

Avhayantāva sobhanti, brahmoragasurādayo.

9.

Nāgacampapunnāga, ketakīvakulādihi;

Padumuppalā dijalajehi, mālatī kusumā dihi.

10.

Mālādāmehi nekehi, maggamāsi vicittakaṃ;

Pattharitvā pādapaṭe, sittasammattabhūmiyaṃ.

11.

Lājādipañcapupphāni, vikiriṃsu manoramaṃ;

Alaṅkaritvā hattassā, kusumā bharaṇādihi.

12.

Maggālaṅkaraṇatthāya, ṭhapitāsuṃ tato tato;

Tesu tesu ca ṭhānesu, bherimaṇḍalamajjhagā.

13.

Naccanti cāturā nārī, rasabhāvanirantarā;

Kaṃsavaṃsādipaggayha, vajjentānekatantiyo.

14.

Gāyanti madhuraṃ gītaṃ, gāyantettha layānvitaṃ;

Maggoso sādhuvādehi, bheritantinadehica.

15.

Karīnaṃ koñcanādehi, hayānaṃ hesitehi ca;

Nekaviṭaṅkasaṅghehi, so karīhi samākulo.

16.

Maggassa ubhato passe, devakaññūpamā subhā;

Mālākalāpe paggayha, tiṭṭhanti tuṭṭhamānasā.

17.

Tathā puṇṇaghaṭe gayha, padumuppalasaṃkule,

Aṭṭhamaṅgalamuggayha, tiṭṭhanti pamadā tahiṃ.

18.

Sītalūdakasampanna, papāhi samalaṅkatā;

Sinānatthaṃ khatā āsuṃ, pokkharañño tahiṃtahiṃ.

19.

Tahiṃtahiṃkatā āsuṃ, dānasālā manoramā;

Nicitāsumanekāni, dānopakaraṇā tahiṃ.

20.

Evaṃ nekavidhā pūjā, amhehi paṭipāditā;

Ṭhapetvāna mahāgaṅgaṃ, taṃ jānātu mahīpatīti.

Taṃ sutvā asokamahārājā gaṅgaṃ alaṅkarothāti soḷasayakkhe pesesi, te saparivārā tattha gantvā attano ānubhāvena gaṅgāya anto tigāvutaṭṭhāne udukkhalapāsāṇe ṭhapesuṃ. Ṭhapetvā thambhe ussāpetvā tulāsaṃghāṭe datvā himavantato rattacandanasāre āharitvā padare santharitvā anekehi pūjāvidhānehi alaṅkaritvā rañño evaṃ sāsanaṃ pesesuṃ. Bhavantettha.

21.

Yamatthāya mayaṃ sabbe, mahārājena pesitā;

Amhehi dāni taṃ sabbaṃ, katameva suṇotha taṃ.

22.

Gāvutattayagambhīraṃ, gaṅgaṃ yojanavitthataṃ;

Thambhe patiṭṭhapetvāna, anagghaṃ rattacandanaṃ.

23.

Himavantato haritvāna, setuṃ tattha sumāpitaṃ;

Toraṇā ca ubho passe, ratanehi sunimmitā.

24.

Puṇṇakumbhaddhajā ceva, padīpāvaliyo tathā;

Ubho passesu ratanāni, māpetvālambanānica.

25.

Suvaṇṇamaṇimuttādi, dāmehi samalaṅkatā;

Vālukatthāya okiṇṇā, dhotamuttā pabhassarā.

26.

Tesu tesu ca ṭhānesu, ṭhapitāsuṃ mahāmaṇī;

Nānārāgavitānehi, sobhitā setuno pari.



我来为您翻译这段巴利文：
5
在彼彼诸处中,布置花市场者；
如是以香油灯,点燃诸灯列列。
6
青莲与红莲水,花朵新芽庄严；
安置诸花瓶列,盛满香水者。
7
青黄各色交杂,旗帜与幡幢等；
道路两边处所,林木甚繁密。
8
旗帜高耸彼处,微风轻轻吹动；
光辉如在呼唤,梵天龙天等众。
9
龙树与香花树,波罗树香花等；
青莲红莲生处,茉莉诸花等。
10
以诸多花环饰,道路成美丽者；
铺设足布后,洒扫清洁地。
11
爆米等五种花,散播令人喜悦；
以象马装饰,花鬘装饰等。
12
为装饰道路故,从彼处此处置；
在彼彼处所中,鼓乐围绕中央。
13
巧妙女人舞蹈,情态不间断者；
举起铜管等物,弹奏诸多弦。
14
唱出悦耳歌声,此处依韵律唱；
道路以赞叹声,及鼓弦声响起。
15
以象鸣叫声响,马匹嘶鸣声等；
诸多装饰群众,以象声喧闹。
16
道路两边之处,似天女美丽者；
手持花环束立,心意甚欢喜。
17
如是持满瓶者,青莲红莲盛满，
举起八吉祥物,美女立彼处。
18
具足清凉水者,装饰饮水亭子；
为沐浴挖掘成,莲池于彼彼。
19
彼处此处修建,悦意施舍堂宇；
堆积诸多种类,布施资具彼。
20
如是诸多供养,我等已准备好；
除了大恒河外,愿地主知此事。
听此阿育大王派十六夜叉去装饰恒河,他们带眷属去到那里用自己威力在恒河内三伽浮他处放置臼石。放置后竖立柱子给横梁,从雪山运来红旃檀心材铺设木板,以诸多供养方式装饰后向王如是发布命令。诸位：
21
为何事我等众,由大王所派遣；
我等今已作毕,一切请听此。
22
三伽浮他深处,恒河一由旬宽；
立柱安置后,无价红旃檀。
23
从雪山运来后,彼处善造桥；
两边门楼等,以宝善建造。
24
满瓶旗帜及,灯列如是者；
两边诸珠宝,造作悬挂物。
25
黄金摩尼珍珠,花环以装饰；
为沙子散布,洗净珍珠光。
26
在彼彼处所,安置大珠宝；
种种色帐幕,装饰桥上方。

27.

Olambitāsuṃ tattheva, dibbādikusumādayo;

Niṭṭhitaṃ idha kātabba, yuttaṃ pūjāvidhiṃtu no;

Devotaṃ paṭijānātu, iti vatvāna pesayuṃti.

Tampi sutvā asoko mahārājā tumheva theraṃ idhānethāti tesaṃyeva sāsanaṃ paṭipesesi, te sādhūti indaguttattherassa santikaṃ gantvā vanditvā bhante pāṭaliputtanagarassa gamanāya kāloti āhaṃsu, tato thero saṭṭhisahassamattehi bhikkhusaṅghehi parivuto pañcapaṇṇāsayojanamaggaṃ paṭipajji. Athāparaṃ devaputtanagaravāsino anekavidhamālāgandhavāsacuṇṇaddhajapatākādīhi anekehi tālāvacarehi naccagītavāditehi pūjetvā agamaṃsu. Atha thero mahantena pūjāvidhānena jambudīpavāsīhi pūjiyamāno anukkamena candabhāgāya gaṅgāya setuṃ patvā tattha mahantaṃ pūjāvidhānaṃ olokento evaṃ cintesi, evaṃ uḷāraṃ pūjāvidhānaṃ idāni jambudīpe nāññassa hoti, mayhamevetaṃ kataṃ. Ahamevetta uttamo appaṭimoti evaṃ seyyassa seyyohamasmīti mānaṃ uppādetvā aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe eko khīṇāsavatthero taṃ mānenupatthaddhacetasā ṭhitaṃ dibbacakkhunā disvā upasaṅkamitvā vanditvā therassa ovadanto evamāha. Tasmā.

28.

Mā mānassa vasī hotha, māno bhante vasaṃgataṃ [mānaṃbhantevasīkataṃ itisabbattha];

Anatthado sadā hoti, pātetvāna bhavā vaṭe.

29.

Māno palālito satto, taṇhāpaṭighasaṅgato;

Makkaṭoragasoṇādi, hutvā jāyati jātisu.

30.

Mā mānaṃ sāmi pūrehi, attānaṃ parisodhaya;

Aparisuddhā sayo bhikkhu, dāyakaṃ na paritosati.

31.

Dadantānaṃ sarantānaṃ, pūjentānaṃ sace tuvaṃ;

Mahapphalaṃ mahābhūtiṃ, kāmattha hotha nibbaṇāti [nimmanā itikattaci].

Taṃ sutvā thero saṃsāre nibbindo tattheva ṭhito tilakkhaṇaṃ paṭṭhapetvā karajakāyaṃ sammasanto sahapaṭi sambhidāhi arahattaṃ patvāva nikkhami. Tato dhammāsokamahārājā balavāhanaparivuto mahantena pūjāvidhānena paṭimaggaṃ āgamma vanditvā tato diguṇaṃ pūjāsakkāraṃ kurumāno mahābhikkhusaṅghena saddhiṃ theraṃ attano nagaraṃ netvā tassa dhammakathaṃ sutvā pasannamānaso pañcasīle patiṭṭhāya mahantaṃ vihāraṃ kāretvā therena sahāgatānaṃ saṭṭhisahassānaṃ bhikkhūnaṃ catupaccayehi upaṭṭhāna makāsi, atha thero sāṭṭhakathaṃ piṭakattayaṃ pakāsento tasmiṃ ciraṃ vasitvā tattheva parinibbāyi. Tato rājā sapariso tassa sarīranikkhepaṃ kāretvā dhātuyo gahetvā mahantaṃ cetiyaṃ kārāpesīti.

32.

Purātanānaṃ bhuvi puññakamminaṃ,

Guṇānubhāvena mahenti evaṃ;

Sadevakā naṃ manasīkarontā,

Puññaṃ karothā yatane sadā darāti.

Indaguttattherassa vatthuṃ catutthaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
27
悬挂于彼处者,天界等诸花等；
此处应作已毕,合宜供养仪轨；
愿天知道此事,如是说遣使者。
听此阿育大王又派遣使者说"你们把长老带来这里",他们说"好"去到因陀崛多长老处礼拜后说:"尊者,去华氏城的时候到了。"然后长老被约六万比丘众围绕上了五十五由旬的道路。然后天子城居民以各种花香粉末旗帜幡幢和众多音乐舞蹈歌唱供养后前行。然后长老以盛大供养仪式被阎浮提居民供养,渐次到达旃陀婆伽河的恒河桥,在那里看见盛大供养仪式这样想:"如此殊胜供养仪式现在阎浮提中无人能比,这是为我所作。我在此是最胜无比。"如是生起"我比胜者更胜"的慢心而立。那时一位漏尽长老以天眼见到他以慢心充满而立,走近礼拜后教诫长老如是说。因此：
28
莫为慢所制,尊者慢得胜；
常作无义利,令堕轮回中。
29
慢所养育众,贪嗔结缚者；
成猕猴蛇犬,生于诸生中。
30
主莫充满慢,应净化自己；
比丘不清净,不能令施喜。
31
布施与念诵,供养若你作；
大果大利益,愿成无慢者。
听此长老厌离轮回就在那里建立三相观察所生身,获得四无碍解与阿罗汉果而出发。然后法阿育大王被军队围绕以盛大供养仪式来迎接礼拜后作加倍供养恭敬,与大比丘众一起把长老带到自己城中,听他说法后心生信乐住立五戒,建大寺院供养与长老同来的六万比丘四资具。然后长老宣说带义疏的三藏,在那里久住后即般涅槃。然后国王与眷属为他举行葬礼,取舍利造大塔。
32
昔日作福业者于世间,
以功德威力如是增长；
有天众念此事时常,
应作福业精进不懈。
因陀崛多长老的故事第四。

35. Sākhamālapūjikāya vatthumhi ayamānupubbīkathā

Amhākaṃ bhagavā dasapāramiyo pūretvā anukkamena tusitabhavane nibbatto devehi ārādhito sakkarājakule paṭisandhiṃ gahetvā mātukucchito nikkhanto anukkamena paramābhisambodhiṃ patvā tato paṭṭhāya pañcacattālīsasaṃvaccharāni ṭhatvā caturāsītidhammakkhandhasahassāni desetvā gaṇanapathamatīte satte bhavakantārato santāretvā sabbabuddhakiccāni niṭṭhāpetvā kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane yamakasālāna mantare uttarasīsakaṃ paññatte mañcake vesākhapuṇṇadivase dakkhiṇena passena sato sampajāno anuṭṭhānaseyyāya nipanno pacchimayāme bhikkhū ovaditvā balavapaccū-sa samaye mahāpathaviṃkampento anupādisesāya nibbāṇadhātuyā parinibbāyi, nibbute pana bhagavati lokanāthe ānandatthero mallarājūnaṃ etaṃ pavattiṃ ārocesi. Tato kosinārakā ca devabrahmādayo ca sannipatitvā naccagītavāditehi mālāgandhādīhi ca sakkarontā garukarontā mānentā pūjentā celavitānādayo karontā bhagavato sarīraṃ nagaramajjhe yattha makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ, tattha netvā cakkavattissa sarīraṃ viya ahatena vatthena veṭhetvā tato vihatena kappāsena veṭhetvāti evaṃ pañcadussayugasatehi veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissāya āyasāya doṇiyā paṭikujjitvā sabbagandhānaṃ citakaṃ karitvā bhagavato sarīraṃ citakaṃ āropesuṃ. Atha mahākassapattherena bhagavato pāde sirasā vandite devatānubhāvena citako samantā ekappahāreneva pajjali. Bhagavato pana sarīre daḍḍhe sumanamakuḷasadisā dhātuyo avasissiṃsu. Tasmiṃ kira samaye kosalarañño janapade aññatarā gāmavāsikā itthī bhagavati parinibbute sādhukīḷhaṃ āgacchamānā antarāmagge attano sarīre uppannavātarogena upaddutā sādhukīḷhaṃ sampāpuṇituṃ asakkontī satthu āḷāhanaṃ gantvā bhagavato dhātusarīre tīṇi sākhapupphāni pūjetvā pasannamānasā pañcapatiṭṭhitena vanditvā gatā tāya eva rattiyā majjhimayāme kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane tiṃsayojanike kanakavimāne nibbatti. Tassā pubbakammapakāsanatthaṃ cakkamattāni sākhapupphāni tatta tattha olambanti. Teheva sabbaṃ vimānaṃ ekobhāsī [ekobhāsi tato itisabbattha] ahosi. Tato sugandhakaraṇḍakaṃ viya ca ahosi, sā pana attano sobhaggappattaṃ attabhāvañca vimānasampadañca parivārasampattiyo ca disvā vimhitamānasā pubbe katena [pubbekissame. pubbekatename iticakatthaci] kena me puññakammenā yaṃ laddhāti olokantī bhagavato dhātusarīrasmiṃ pūjitāni tīṇi sākhapupphāni disvā pasannamānasā mahācakkappamāṇaṃ sākhamālaṃ hatthena dhārentī dhātupūjanatthāya agamāsi. Tadā tattha sannipatitā manussā tassā rūpasampadañca hatte mahantaṃ sākhamālañca disvā vimhitamānasā amma tvaṃ kattha vāsikā. Kattha panimaṃ pupphaṃ paṭiladdhanti pucchiṃsu, taṃ sutvā devadhītā attanā bhagavato dhātusarīrassa pūjitasākhamālattayānubhāvena paṭiladdhasampattiyo ca dibbavimānañca pubbe matakalevaraṃ cāti sabbaṃ tesaṃ dassetvā dhammadesanāvasāne āha.

1.

Samāgatā bhavantā bho, passantu mama sampadaṃ;

Katamappena kārena, sammāsambuddhadhātuyā.

2.

Sākhamālāni tīṇeva, hīyyohaṃ munidhātuyā;

Pūjayitvāna santuṭṭhā, nivattā tāya rattiyā.



我来为您翻译这段巴利文：
35.枝鬘供养者的故事之缘起
我们世尊圆满十波罗蜜,渐次投生兜率天,被诸天劝请后投生释迦王族,从母胎出生后渐次证得无上正等觉,从那时起住世四十五年,宣说八万四千法蕴,引导无数众生度过有爱之流,完成一切佛事后,在拘尸那罗(今印度北方邦)优婆跋单那的末罗族沙罗林中双沙罗树间,在北首铺设的床上,在卫塞月圆日右胁而卧,正念正知以不起卧相,于后夜时分教诫比丘后,于破晓时分震动大地入无余涅槃界般涅槃。世间导师般涅槃后,阿难长老告知此事给末罗王们。然后拘尸那罗人和天梵等聚集,以舞蹈歌乐和花香等恭敬尊重供养作布帐等,把世尊遗体带到城中名为绑头巾的末罗族塔处,如转轮王遗体般以未用过的布包裹,然后以除去籽的棉花包裹,如是以五百对布包裹后放入铁油槽中,用另一铁槽覆盖,造一切香料柴堆后把世尊遗体放上火葬堆。然后大迦叶长老以头礼拜世尊足时,以天神威力火葬堆四周一时燃起。当世尊遗体被烧时,遗留如素馨花蕾般的舍利。据说那时在拘萨罗王国土某村庄住的女人,在世尊般涅槃时来参加善庆典,在路中被身上生起的风病所苦不能到达善庆典,去到世尊火葬处以三朵枝花供养世尊舍利身,心生欢喜五体投地礼拜后离去,就在那天夜里中夜命终投生忉利天三十由旬金宫中。为显示她过去业,如车轮大的枝花在这里那里悬挂。以此整个宫殿成为一片光明。然后如香盒一般。她见到自己达到庄严的身体和宫殿圆满及眷属圆满后心生惊奇观察"以什么过去作的功德业得此"时,见到供养世尊舍利身的三朵枝花后心生欢喜,手持如大轮般的枝鬘去供养舍利。那时聚集在那里的人们见到她的美貌和手中大枝鬘后心生惊奇问:"妹妹,你住在哪里?在哪里得到这花?"听此天女显示以供养世尊舍利身三朵枝鬘的威力得到的圆满和天宫及前世死尸等一切后在说法结束时说：
1
诸位尊者集,请见我圆满；
以少许所作,正等觉舍利。
2
三朵枝花鬘,昨我佛舍利；
供养心满足,返回彼夜中。

3.

Marantī kharavātena, tamahaṃ sucaritaṃ sariṃ;

Tenāhaṃ puññakammena, tāvatiṃsūpagāahuṃ.

4.

Tattha me āsi pāsādo, tiṃsayojanamuggato;

Kūṭāgāravarākiṇṇo, sākhamālāti [sādhamālo itipikatthaci], vissuto.

5.

Yathā sabbasugandhehi, karaṇḍaṃ paribhāvitaṃ;

Tathā dibbasugandhehi, gandhitaṃ bhavanaṃ mama.

6.

Cakkamattā sākhapupphā, tattha tatthūpalambare [tatavatthupalabbare itipikatthaci];

Dibbagandhā pavāyanti, madhubbabhanisevitā.

7.

Bhassanti ekapupphasmā, tumbamattā hi reṇavo;

Tehi piñjaritā devā, kīḷanti ca lalantica.

8.

Pīḷandhitvāna mālādhayā, sudibbā bharaṇānica;

Sahaccharā devaputtā, naccagītādibyāvaṭā.

9.

Passathemaṃ bhujaṅgā bho, sattā mohena pārutā;

Hīyyo mataṃ paviddhaṃ me, pūtibhūtaṃ kalevaraṃ.

10.

Puḷavehi samākiṇṇaṃ, makkhikāgaṇakīḷitaṃ;

Kākasoṇādisattāna, māhāraṃ kuṇapālayaṃ.

11.

Patthenti purisā pubbe, anekopāyanena taṃ;

Daṭṭhumpidāni nicchanti, taṇhāyaññāṇatā aho.

12.

Lokapajjotakassāhaṃ, vimalassa yasassino;

Dhātuṃ hīyyo mahiṃ sammā, ajja sagge patiṭṭhitā.

13.

Hitvāne tādisaṃ kāyaṃ, laddhaṃdāni mamedisaṃ;

Dibbattabhāvaṃ sobhāhi, bhāsamāna mudikkhatha.

14.

Bhāsamānāya me vācaṃ, suṇothettha samāgatā;

Natthevākatapuññassa, aṇumattaṃ bhave sukhaṃ.

15.

Bindumattampi yo puñña, bījaṃ ropeti sāsane;

Na hā natthaphalaṃ [nahapanantaphalaṃ itipikatthaci] hoti, yāva nibbāṇapattiyāti.

Evaṃ sā devatā attanā paṭiladdhadibbavibhavaṃ dassetvā janakāyaṃ ovaditvā dibbasākhapupphehi jinadhātuṃ pūjetvā manussānaṃ passantānaṃyeva saddhiṃ vimānena devalokameva agamāsi. Taṃ disvā mahājano dānādīni puññāni katvā devalokaṃ pūresīti.

16.

Evañhi sā pupphamattena dhātuṃ,

Pūjetva devesu alattha bhūtiṃ;

Tumhepi bhonto tidivesu sātaṃ,

Kāmattha ce kattha puññāni sādhuṃti.

Sākhamālapūjikāya vatthuṃ pañcamaṃ.

36. Moriyabrahmaṇassa vatthumhi ayamānupubbīkathā

Amhākaṃ bhagavati parinibbute magadharaṭṭhe macalaṃ nāma mahāgāmaṃ ahosi. Tattha moriyonāma brāhmaṇo paṭivasati saddho pasanno, tassa senānāme kā bhariyā atthi. Sāpi saddhā pasannā ratanattayesu. Te ubhopi samaggā sammodamānā bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā niccaṃ dānaṃ pavattentā cīvarādicatupaccayehi upaṭṭhahantā sīlaṃ rakkhantā uposathakammaṃ karontā divasaṃ vītināmenti. Athassa gehe vibhavaṃ yebhuyyena dānādīsu parikkhayamagamāsi. Tato brāhmaṇī sāmi no gehe dhanaṃ parikkhīṇaṃ. Kathaṃ dānaṃ pavatteyyāmāti brāhmaṇassa ārocesi, tato brāhmaṇo mā bhadde cintesi. Yenakenaci upāyena dānaṃ patiṭṭhapessāmāti vatvā tasmiṃyeva attano saussāhataṃ pakāsonto āha.

1.

Jānamāno hi lokasmiṃ, dānassedaṃ phalaṃ iti;

Na dajjā ko susīlesu, appampi divasampati.



我来为您翻译这段巴利文：
3
临死锐利风中,我忆此善行；
以此功德业,生忉利天中。
4
彼处我宫殿,高三十由旬；
尖顶楼遍满,以枝花闻名。
5
如一切香料,香盒所熏染；
如是天香料,熏我宫殿处。
6
如车轮枝花,彼处彼悬挂；
天香风飘来,蜜蜂所亲近。
7
一朵花掉落,如壶量花粉；
诸天染金色,嬉戏与歌舞。
8
戴上花鬘饰,殊胜天装饰；
天子与天女,舞歌等忙碌。
9
请看诸位此,痴所覆蔽众；
昨见我弃尸,已成腐烂物。
10
蛆虫所遍满,苍蝇群游戏；
乌犬等众生,食尸腐住处。
11
男人前渴求,种种方便彼；
今见不欲见,贪无知啊呜。
12
我于世间灯,清净有名声；
舍利昨地上,今天界安立。
13
舍弃如是身,今得如我此；
天身诸光辉,照耀请观看。
14
我说话之时,聚集此听闻；
无作功德者,有中无微乐。
15
滴水般功德,种子植教中；
不会无果报,直至证涅槃。
如是那天女显示自己获得的天界受用后教诫众人,以天界枝花供养胜者舍利,在人们看着时与宫殿一起回天界去。见此大众作布施等功德充满天界。
16
如是她以花供养舍利,
获得天界中受用圆满；
你们诸位若欲天界乐,
何处作何善业皆吉祥。
枝鬘供养者的故事第五。
36.摩利耶婆罗门的故事之缘起
我们世尊般涅槃后在摩揭陀国(今印度比哈尔邦)有名为摩遮兰的大村。那里住有名为摩利耶的婆罗门,有信有净。他有名为斯那的妻子。她也对三宝有信有净。他们两人和谐欢喜,邀请比丘僧常行布施,以衣等四资具供养,守持戒律,行持布萨度日。然后他家财产大多因布施等而耗尽。然后婆罗门妻说:"主人,我们家的财物耗尽了。如何继续布施?"然后婆罗门说:"夫人莫忧虑。以某种方法我将建立布施。"这样说后即在那里显示自己的精进说：
1
知于世间中,布施此果报；
不施少许者,日日于持戒。

2.

Saggalokanidānāni, dānāni matimā idha;

Kohināma naro loke, na dadeyya hite ratoti.

Evañca pana vatvā bhadde vanaṃ pavisitvā anekavidhāni paṇṇāni ca phalāni ca pacchipūraṃ āharitvā vikkiṇitvāpi dānaṃ na upacchindissāmāti vatvā tato paṭṭhāya vanaṃ gantvā paṇṇāni ca phalāni ca āharitvā vikkiṇitvā dānaṃ dento paṭivasati. Athekadivasaṃ brāhmaṇo vanaṃ paviṭṭho paṇṇehi ca phalehi ca pacchiṃ pūretvā sīsenā dāya gehaṃ āgacchanto pupphaphalapallavehi vinataṃ nekatarugaṇanicitaṃ sammattānekacātakacatuppadanisevitaṃ vippakiṇṇānantapupphapattakiñjakkhacchannavāḷukātalaṃ sandamānasītalā malajalappavāhaṃ akaddamāninnasupatittehi sundaraṃ kandaraṃ disvā pacchiṃ tīre ṭhapetvā otiṇṇo nahāyati, tasmiṃ khaṇe tattha ekasmiṃ rukkhe adhivattho devaputto taṃ tattha nahāyantaṃ disvā kinnu kho esa kalyāṇajjhāsayo vā udāhu pāpajjhāsayo sattoti dibbacakkhunā upadhāranto acchariyapuriso eso duggatopi hutvā attano dānappaveṇiyā upacchijjanabhayena vanaṃ gantvā paṇṇāni ca phalāni ca āharitvā dukkhena kasirena jīvikaṃ kappento dānadhammaṃ na upacchindatīti cintetvā tassa guṇādayo paṭicca pacchiyaṃ ṭhapitapaṇṇāni ca phalāni ca sabbāni suvaṇṇāni hontūti adhiṭṭhāsi. Athassānubhāvena sabbaṃ suvaṇṇaṃ ahobhi, atha so suvaṇṇapuṇṇapacchiyaṃ upari suvaṇṇarāsimatthake sabbakāmadadaṃ mahantaṃ maṇiratanaṃ ṭhapetvā antarahito paṭikkamma aṭṭhāsi, tato brāhmaṇo nahātvā uttiṇṇo pacchiyaṃ sampuṇṇasuvaṇṇavaṇṇaraṃsinā sambhinnavijjotamānamaṇiratanaṃ disvā kimetaṃti āsaṅkitaparisaṅkito pacchisamīpaṃ gantvā hatthaṃ pasāretuṃ avisahanto aṭṭhāsi. Taṃ disvā devaputto dissamānasarīrena ṭhatvā mā tvaṃ bhāyi brāhmaṇa. Mayā etāni nimmitāni, gahetvā gacchāhīti āha, atha brāhmaṇo devaputtassa kathaṃ sutvā ayaṃ devaputto imaṃ mayā nimmitaṃ, gahetvā gacchāti vadati. Kinnu kho so attano ānubhāvena deti, udāhu mayā katapuññenāti pucchissāmi taṃti pañjalikova devaputtaṃ pucchanto āha.

3.

Pucchāmi pañjalī dāni, devaputta mahiddhika;

Dadāsi me suvaṇṇañca, kāmadaṃ maṇimuttamaṃ.

4.

Nāpi ko no tuvaṃ ñāti,

Na mitto nopakārako;

Kiṃ tvaṃ atthavasaṃ disvā,

Mama dajjāsimaṃ dhanaṃ.

5.

Kena tapena sīlena, kenācāraguṇena ca;

Yena dajjāsi me deva, kiṃ me sucaritaṃ citaṃ.

6.

Kinnu purātanaṃ kammaṃ, kena kammena dassasi;

Athavā taviddhiyā desi, taṃ me akkhāhi pucchitoti.

Tato devaputto na kho panāhaṃ brāhmaṇa devoti paresaṃ kiñci dātuṃ sakkomi, tayā pubbe katasucaritānubhāvena nibbattatīti vatvā dibbacakkhunā tassa pubbakammaṃ disvā tassa pakāsento āha.

7.

Kassape lokapajjote, sambuddhe parinibbute;

Sabbattha patthaṭaṃ āsi, tassa buddhassa sāsanaṃ.

8.

Tadā paccantime gāme, tvamāsi kuladārako;

Saddho āsi pasanno ca, dāyako kusale rato.

9.

Tadā pabbajito eko, gacchanto antarāpathe;

Corehi anubaddhosi, acchinnapattacīvaro.

10.

Sākhābhaṅgaṃ nivāsetvā, pārupitvā tatheva taṃ;

Antogāmaṃ paviṭṭhosi, esamāno pilotike.

11.

Tato tvaṃ caramānaṃ taṃ, disvā kampitamānaso;

Vatthayugaṃ adāsi tvaṃ, saddahaṃ dānato phalaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
2
智者此世间,布施生天因；
何人于世间,不施善乐中。
如是说后"夫人,我进入森林采集各种树叶和果实装满篮子卖掉也不会中断布施"这样说后从那时起去森林采集树叶和果实卖掉后布施而住。然后有一天婆罗门进入森林装满篮子树叶和果实,头顶着回家时,见到一处美丽山谷,有花果新芽垂下,众多树木密集,满布各种鸟兽栖息,无数花瓣花蕊散落覆盖沙地,流淌清凉清净水流,无泥清净两岸,把篮子放在岸边下去洗浴。那时住在那里一棵树的天子见他在那里洗浴想:"这是善意乐还是恶意乐的众生?"以天眼观察后想:"这是稀有之人,虽然贫穷也因担心自己布施传统中断而去森林采集树叶和果实,艰难困苦维持生活也不中断布施法。"想后因他的功德等使放在篮子里的树叶和果实都变成黄金。然后以他的威力一切成为黄金,然后在黄金堆顶上放一颗能满足一切欲望的大摩尼宝珠后隐身退立一旁。然后婆罗门洗浴上岸见到篮子装满黄金光辉与发光摩尼宝珠混合光明,怀疑恐惧"这是什么?"走近篮子不敢伸手而立。见此天子显现身体而立说:"婆罗门莫怕。这些是我变化的,拿去吧。"然后婆罗门听天子的话想:"这天子说'这是我变化的,拿去'。是以他的威力给,还是因我作的功德?"我要问他。"合掌问天子说：
3
今我合掌问,大神通天子；
给我黄金与,如意摩尼宝。
4
你非我亲戚,非友非恩人；
见何利益故,给我此财物。
5
以何苦行戒,以何行德性；
天为何施我,我作何善行。
6
是何过去业,因何业将施；
或以你神力,请说我所问。
然后天子说:"婆罗门,我作为天也不能给予他人什么,是以你过去所作善行的威力而生。"以天眼见他过去业后向他显示说：
7
迦叶世间灯,正等觉涅槃；
一切处流布,彼佛之教法。
8
那时边远村,你是户主子；
有信有净心,施者乐善事。
9
那时一出家,行于中路时；
被盗贼追逐,被夺钵衣者。
10
以枝条穿着,如是披覆彼；
进入村庄内,寻找碎布片。
11
然后你见彼,行走心震动；
你施一对衣,深信施果报。

12.

Patthodanena taṃ bhikkhuṃ, parivisitvā yathābalaṃ;

Pesesi abhivādetvā, saddhāya suddhamānaso.

13.

Imaṃ tvaṃ akarī puññaṃ, tuyhetaṃ caritaṃ imaṃ;

Tassa te puññakammassa, amukhyaphala mīdisaṃti.

Evañca pana vatvā idaṃ te brāhmaṇa dhanaṃ rājādīhi mayā anāharaṇīyaṃ kataṃ, tvaṃ aparisaṅkanto gahetvā yathādhippāyaṃ karohi, imaṃ kho pana maṇiratanaṃ icchiticchitaṃ pasavati, tenāpi ānubhāvena tava dānaṃ anupacchindanto puttadārādayo posehīti anusāsi, taṃ sutvā brāhmaṇo tena vuttaniyāmeneva bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ dadanto sīlaṃ rakkhanto ciraṃ vasitvā aparabhāge tato cuto devaloke nibbattīti.

14.

Evaṃ nihīnāpī dhanena santo,

Dānanvayaṃ neva pariccajanti;

Tasmā hi bhonto sati deyyadhamme,

Mā kattha dānesu pamādabhāvaṃti.

Moriyabrāhmaṇassa vatthuṃ chaṭṭhamaṃ.

37. Puttavatthumhi ayamānupubbīkathā

Ekasmiṃ kira samaye laṅkādīpavāsino saṭṭhimattā bhikkhū jayamahābodhiṃ vanditukāmā ekato mantetvā mahātitthena nāvaṃ āruyha jambudīpaṃ patvā tāmalittipaṭṭhene [tamalittapaṭṭane itikatthaci] otaritvā anukkamena pāṭaliputtanagaraṃ pāpuṇiṃsu. Atha tasmiṃ nagare piṇḍāya carante te bhikkhū eko duggatamanusso disvā cirena [cirenāhaṃdiṭṭhā itisabbattha] mayā diṭṭhā buddhaputtāti somanasso bhariyaṃ pakkositvā bhadde imesaṃ ayyānaṃ dānaṃ dātukāmomhi, pubbe no akatapuññattā idāni duggatā jātā, imesu puññakkhettesu bījaṃ no ce ropessāma, punapi evameva bhavissāmāti vatvā kiṃ me gehe deyyadhammaṃ atthīti pucchi. Sā taṃ sutvā ghare no sāmi ayyānaṃ kiñci dātabbaṃ na passāmi. Api ca mama puttaṃ māretvā dānaṃ dātuṃ sakkāti. So tassā kathaṃ sutvā bhadde puttaṃ māretvā kiṃ dānaṃ demāti āha. Tāya taṃ sutvā sāmi kiṃ na jānāsi, putte no mate sandiṭṭhasambhattā ñātimittasuhajjā ca amhākaṃ santikaṃ āgacchāntā kiñci paṇṇākāraṃ gahetvā āgacchanti. Mayaṃ tena paṇṇākārena dānaṃ dassāmāti vutte upāsako sādhu tathā karohīti mātuyā eva bhāramakāsi, sā puttaṃ māretuṃ avisahantī āha. Tathā hi.

1.

Kicchā laddhaṃ piyaṃ puttaṃ, ammammāti piyaṃ vadaṃ;

Sunīlanettaṃ subhamuṃ, ko pakkamitumicchati.

2.

Mātarā māriyantopi, mātarameva rodati;

Māretuṃ taṃ na sakkomi, hadayaṃ me pavedhatīti.

Evañca pana vatvā ahaṃ sāmi na sakkomi puttaṃ māretuṃ. Tvaṃ mārehīti puttaṃ pitusantikaṃ pesesi. Atha sopi taṃ māretu masakkonto evamāha. Vuttañhi.

3.

Tāyanti pituno dukkhaṃ, puttā puttāti kittitā;

Pitu dukkhaṃ sukhaṃ puttā, dāyādā honti sabbadā.

4.

Tasmā me sadisaṃ puttaṃ, pillakaṃ mañjubhāsanaṃ;

Na sakkomi ahaṃ bhadde, jīvitā taṃ viyojituṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
12
以一钵饭食,尽力供养彼；
礼敬后送别,信心净意者。
13
此你作功德,你此所行为；
彼功德业报,如是无上果。
如是说后"婆罗门,这财物我已使国王等不能夺取,你无须疑虑拿去随意而用,这摩尼宝珠能满足所欲,以此威力不中断你的布施而养育妻子儿女等"这样教诫。听此婆罗门如他所说般对比丘僧作大布施,持戒久住后命终生天界。
14
如是虽贫乏财物善人,
不舍布施之传统传承；
因此诸位有可施物时,
莫对布施生起放逸心。
摩利耶婆罗门的故事第六。
37.儿子的故事之缘起
据说有一时兰卡岛(今斯里兰卡)住民约六十位比丘想礼拜胜大菩提树一起商议后,从大港乘船到达阎浮提,在多摩梨帝港(今印度西孟加拉邦塔姆卢克)下船后渐次到达华氏城。然后一个贫穷人见到这些比丘在城中托钵后心生欢喜想"我过了很久才见到佛子"召唤妻子说:"夫人,我想对这些尊者布施。因我们过去未作功德,现在成为贫穷,如果不在这些功德田播种,以后也会如此"说后问"我家有什么可施之物?"她听此说:"主人,我不见我们家有什么可给尊者。但是我们可以杀我儿子布施。"他听她的话说:"夫人,杀儿子布施什么?"听此她说:"主人,你不知道吗?我们儿子死后,亲友熟人来我们这里时会带些礼物来。我们用那礼物布施。"优婆塞听后说:"好,就这样做"把担子给了母亲,她不忍杀儿子说。如是：
1
难得爱子者,叫妈妈柔语；
美目善容颜,谁愿将杀之。
2
被母杀害时,仍然哭叫母；
不能杀害彼,我心颤抖之。
如是说后"主人,我不能杀儿子。你来杀"把儿子送到父亲那里。然后他也不能杀说。说道：
3
保护父亲苦,儿子称儿子；
父苦子乐者,永为诸继承。
4
如是我儿子,幼小语柔美；
不能我夫人,夺取彼生命。

5.

Ayasañca akittiñca, pappoti puttaghātako;

Pāṇātipātakammampi, kāmaṃ so phusate naroti.

Evañca pana vatvā so tvameva tava puttaṃ mārehīti pesesi, evaṃ tena vutte putthassa mārapāṇūpāyaṃ pariyesantā evamāhaṃsu, amhe panimaṃ māretuṃ na sakkomi, amhākaṃ pacchāgehe mahanto vammiko atthi, tasmiṃ eko nāgarājā paṭivasati. Kumāraṃ tattha pesessāma, so taṃ ḍasitvā māressatīti. Iccete eso kho upāyo evāti cintetvā kumāraṃ pakkositvā añcanā valivalayādīhi maṇḍetvā tassa hatthe geṇḍuṃ [teṇḍuṃ itisabbattha] ṭhapetvā tāta pacchāgehe vammikasamīpaṃ gantvā kīḷāti pesesuṃ. Tato dārako gantvā geṇḍukena kīḷanto vammikabile geṇḍukaṃ pātesi. Atha so geṇḍukaṃ gaṇhissāmīti vammikasusire hatthaṃ pavesesi. Tato sappo kujjhitvā susūtisaddaṃ karonto mahantaṃ phaṇaṃ katvā bilato sīsaṃ ukkhipitvā olokento aṭṭhāsi kumārassa hatthato parigalitapāsaṃviya. Athassa kumāro kiñci ajānanto sappassa gīvaṃ daḷhaṃ gaṇhi. Athassa mātāpitunnaṃ saddhābalena nāgarājā kumārassa karatale aṭṭhaṃsaṃ icchādāyakaṃ kaṇṭhamaṇiratanaṃ pātesi. Kumārassa mātāpitaro dvāraṃ nissāya ṭhitā tassa kiriyaṃ olokento taṃ maṇiratanaṃ disvā sīghaṃ gantvā puttaṃ ukkhipitvā hatthato maṇiratanaṃ gaṇhiṃsu. Tato te taṃ maṇiratanaṃ parisuddhāsane ṭhapetvā upacāraṃ katvā amhākaṃ idañcidañca dethāti abbhukkiriṃsu. Atha te maṇiratanānubhāvena gehadvāre mahantaṃ maṇḍapaṃ kāretvā vitānādinā maṇḍapaṃ alaṅkaritvā bhikkhūnaṃ āsanāni paññāpetvā te saṭṭhimatte bhikkhū nisīdāpetvā mahādānaṃ adaṃsu. Tato nagaravāsino maṇiratanānubhāvaṃ sutvā sannipatiṃsu. Atha te tesaṃ majjhe attano saddhābalena maṇiratanassa lābhaṃ pakāsetvā imañhi dānatthāyeva pariccajjāmāti ekasmiṃ ṭhāne patiṭṭhāpetvā tenānubhāvena yāvajīvaṃ dānaṃ dadantā sīlaṃ rakkhantā āyupariyosāne devaloke nibbattiṃsūti.

6.

Chetvāna pemaṃ api atrajesu,

Dadanti dānaṃ idha mānusevaṃ;

Na dadāti ko nāma naro samiddho,

Dānañhi dānassa phalaṃ sarantoti.

Puttavatthuṃ sattamaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
5
无荣与无名,杀子者得之；
杀生业行为,此人必触及。
如是说后他说"你自己杀你的儿子"送回。如是说时他们寻找杀子方法说:"我们不能杀他,我们后院有个大蚁塔,那里住着一个龙王。我们把童子送到那里,他会咬死他。"这样想"这确实是个方法"后召唤童子,用涂料手镯等装饰后把球放在他手中说:"孩子,去后院蚁塔附近玩"送他去。然后童子去用球玩时,球掉进蚁塔洞里。然后他想"我要拿球"把手伸进蚁塔洞里。然后蛇生气发出嘶嘶声张大毒蛇头从洞中抬头观看而立,如从童子手中滑落绳索般。然后童子什么都不知道紧紧抓住蛇颈。然后以他父母的信力,龙王把自己颈上能满足所欲的八角摩尼宝珠落在童子手掌中。童子父母倚门而立观看他的举动,见到那摩尼宝珠快速去抱起儿子从手中取摩尼宝珠。然后他们把摩尼宝珠放在清净座上供养后祈愿"给我们这个那个"。然后以摩尼宝珠威力在家门口造大帐篷,以帷幕等装饰帐篷,布置比丘座位后请约六十位比丘入座作大布施。然后城中居民听闻摩尼宝珠威力后聚集。然后他们在众人中显示以自己信力得到摩尼宝珠说"这是为布施而舍"安置在一处,以其威力终生布施持戒,寿命终时投生天界。
6
断除亲生子爱着,
此世人间行布施；
富裕何人不布施,
忆念施者施果报。
儿子的故事第七。

38. Tebhātikamadhuvāṇijakānaṃ vatthumhi ayamānupubbīkathā

Atīte kira bārāṇasiyaṃ te bhātikā ekato hutvā madhuṃ vikkiṇantā puttadāre posenti. Tato tesu eko paccantaṃ gantvā malayavāsīnaṃ [malavāsīnaṃ itipikatthaci] hatthato madhuṃ kiṇitvā [vakkiṇitvā itisabbattha] gaṇhāti, eko gahitagahitamadhuṃ nagaraṃ āharati. Eko tena āhaṭāhaṭamadhūni bārāṇasiyaṃ nisīditvā vikkiṇāti. Tasmiṃ samaye gandhamādanapabbate eko paccekabuddho vaṇarogenā turo ahosi. Athaññataro paccekabuddho tassa madhunā phāsu bhavissatīti ñatvā gandhamādanapabbateyeva ṭhito cīvaraṃ pārupitvā ākāsenā gantvā nagaradvāre otaritvā kattha madhuṃ labhāmīti [labbhati itisabbattha] olokento aṭṭhāsī, tadā tasmiṃparakule bhatiṃ katvā jīvamānā ekā ceṭikā ghaṭamādāya udakatthaṃ titthaṃ gacchantī maggā okkamma ghaṭaṃ ṭhapetvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, tadā paccekabuddho bhaginī ettha bhikkhāya carantānaṃ katarasmiṃ ṭhāne madhu labbhatīti pucchi. Sā tassa kathaṃ sutvā madhuāpaṇassa paññāyanaṭṭhāne ṭhatvā hatthaṃ pasāretvā esa bhante madhuāpaṇoti dassetvā yajjāyaṃ paccekabuddho āpaṇato madhuṃ na labhati. Mama nivatthavatthakaṃ datvāpi madhuṃ dassāmīti cintetvā olokentī tattheva aṭṭhāsi, atha paccekabuddho anupubbena vicaranto [caranto itipikatthaci] madhuāpaṇaṃ sampāpuṇi, tato kuṭimbiko [kuṭimba ko itipikatthaci] taṃ disvā hatthato pattaṃ gahetvā ādhārake ṭhapetvā madhughaṭaṃ ādāya pattassa upanāmento sahasā nikkujji. Tato madhu pattaṃ pūretvā uttaranto puna bhūmiyaṃ pagghari. Taṃ disvā somanasso vāṇijo evaṃ patthanamakāsi.

Vuttañhi mahāvaṃse.

1.

Tattha pattassa buddhassa, vāṇijo so pasādavā;

Vissandayanto mukhato, pattapūraṃ madhuṃ adā.

2.

Puṇṇañca uppatītañca, patitañca mahītale;

Disvā madhuṃ pasanno so, evaṃ paṇidahī tadā.

3.

Jambudīpe ekarajjaṃ, dānenānena hotu me;

Ākāse yojane āṇā, bhūmiyaṃ yojanepiti.

Evañca pana vatvā pattaṃ adāsi, paccekabuddho pattaṃ paṭiggahetvā tattheva ṭhito.

4.

Icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, khippameva samijjhatu;

Pūrentu citthasaṃkappā, cando paṇṇaraso yathā.

5.

Icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, sabbameva samijjhatu;

Pūrentu cittasaṃkappā, maṇijotiraso yathāti.

Vatvā maṅgalaṃ vaḍḍhetvā agamāsi. Athantarāmagge ṭhitā ghaṭaceṭikā paccekabuddhābhimukhaṃ gantvā madhuṃ labhittha bhanteti pucchi. Tena laddhaṃ bhaginīti vutte kiṃ vatvā so adāsīti pucchi. Paccekabuddho sabbaṃ kathesi. Sā taṃ sutvā thokaṃ bhante idheva hotha dāsiyā anuggahatthāyāti sīghaṃ gehaṃ gantvā nivatthapiḷotikā attano sāṭakaṃ dhovitvā āharitvā cumbaṭakaṃ katvā paccekabuddhassa adāsi, yadā so bhante madhudāyako sakalajambudīpe ekarajjaṃ kāreti. Tadāhaṃ tassa aggamahesī bhaveyyaṃti vatvā patthanaṃ karontīevamāha.

6.

Yadā te madhudo bhante, bhūbhujo hoti bhūtale;

Tassa hessaṃ tadā bhante, piyā aggamahesikā.



我来为您翻译这段巴利文：
38.三兄弟蜜商的故事之缘起
据说过去在波罗奈城(今印度瓦拉纳西)三兄弟一起卖蜜养育妻儿。然后其中一个去边远地从摩罗雅人手中买蜜,一个把买来的蜜运到城里,一个坐在波罗奈城卖运来的蜜。那时在香醉山上有一位辟支佛患皮肤病。然后另一位辟支佛知道他用蜜会安乐,就在香醉山上披衣经空中来到城门降下观看"在哪里能得到蜜"而立。那时在别家做工维生的一个女仆拿着水罐去河岸取水,离开道路放下水罐礼拜后站在一边。那时辟支佛问:"妹妹,在此托钵者在何处能得到蜜?"她听他的话后站在可见蜜店的地方伸手指示说:"尊者,这是蜜店。"想"若这辟支佛从店里得不到蜜,我虽要给出所穿衣服也要给蜜"观看而立在那里。然后辟支佛渐次行走到达蜜店。然后店主见他从手中取钵放在支架上,拿蜜罐倾向钵时突然翻倒。然后蜜装满钵溢出又流到地上。见此商人心生欢喜如是发愿。
摩诃旺沙说：
1
彼处佛钵中,商人生信者；
从口溢流时,满钵蜜布施。
2.
满盈与溢出,落于地面上；
见蜜生信者,如是发愿时。
3
阎浮提一统,以此施得之；
空中一由旬,地上一由旬。
如是说后给了钵,辟支佛接受钵后即在那里立说：
4
愿求所欲者,速疾得成就；
满汝心意愿,如十五月圆。
5
愿求所欲者,一切得成就；
满汝心意愿,如摩尼光辉。
说后祝福吉祥而去。然后站在路中的水罐女仆走向辟支佛问:"尊者得到蜜了吗?"他说"得到了,妹妹。"她问"他说什么给的?"辟支佛说了一切。她听此说:"尊者,为怜悯婢女请稍待这里。"快速回家洗净所穿破布,带来做成头巾给辟支佛,说"尊者,当那布施蜜者统治整个阎浮提时,愿我成为他的第一王后"作如是发愿说：
6
当彼施蜜者,尊者为地主；
彼时我尊者,为爱第一后。;

7.

Surūpāca suvāṇīca, suyasā subbatā subhā;

Assaṃ tassa piyācātha, manāpā icchadā [icchidā itipikatthaci] sadāti.

Tassāpi tadā paccekabuddho tatheva hotūti maṅgalaṃ vatvā ākāsena gandhamādanameva agamāsi, athāparabhāge te tayopi ekato hutvā madhulokanaṃ karontā taṃ madhughaṭaṃ kuhiṃti pucchiṃsu, so tenattanā katakammaṃ vatvā sace tumhe tasmiṃ pattiṃ anumodeyyātha, taṃ sādhu. No ce. Madhuagghanakaṃ mama hatthato gaṇhathāti vatvā tehi tato na no attho [nanohattho itisabbattha] madhunā, kīdisassetaṃ adāsīti vutte taṃ sutvā itaro paccekabuddhā nāme te gandhamādane vasanti kāsāvaṃ pārupitvā kule kule bhikkhaṃ caranti, santo ete sīlavantāti kathesi, atha tesu jeṭṭho brāhmaṇacaṇḍālakāpi kāsāvaṃ paridahitvā caranti. Nūnāyaṃ caṇḍālakoti maññāmīti āha, majjhimo kujjhitvā tava paccekabuddhaṃ parasamudde khipāhīti avoca, atha tesaṃ kathaṃ sutvā madhudāyako mā bho tumhe ariyānaṃ mahesakkhānaṃ mahānubhāvānaṃ paccekabuddhānaṃ pharusaṃ kathetha. Nirayadukkhā na bhāyathātiādinā anekā kārena nivāretvā tesaṃ guṇaṃ pakāsesi, taṃ sutvā te ubhopi sādhūti pasannācittā anumodiṃsu, aparabhāge te kālaṃ katvā devamanussesu saṃsarantā tattha tattha mahāsampattiyo anubhavitvā amhākaṃ satthu parinibbāṇato dvinnaṃ vassasatānaṃ accayena attano attano sampattaṭṭhāne nibbattiṃsu. Tena vuttaṃ.

8.

Asoko madhudo sandhi, mittādevī tu ceṭikā;

Caṇḍālavādī nigrodho, tisso so pāravādikoti.

Tesu caṇḍālavādī jeṭṭhavāṇijo bindusārarañño jeṭṭhaputtassa sumanarājakumārassa putto hutvā nibbatti. Tassāyamānupubbīkathā. Bindusārarañño kira dubbalakāleyeva asokakumāro attanā laddhaṃ ujjeniyā rajjaṃ pahāya āgantvā sabbanagaraṃ attano hatthagataṃ katvā sumanarājakumāraṃ aggahesi. Taṃ divasameva sumanassa rājakumārassa sumanā nāma devī paripuṇṇagabbhā ahosi. Sā aññātakavesena nikkhamitvā avidūre aññataraṃ caṇḍālagāmaṃ sandhāya gacchantī jeṭṭhakacaṇḍālassa gehato avidūre nigrodho atthi, tasmiṃ rukkhe adhivatthāya devatāya ito ehi sumaneti vadantiyā saddaṃ sutvā tassā samīpaṃ gatā, devatā attano ānubhāvena ekaṃ sālaṃ nimmiṇitvā ettha vasāhīti pādāsi. Sā taṃ sālaṃ pāvisi, gatadivaseyeva sā puttaṃ vijāyi. Sā tassa nigrodhadevatāya pariggahitattā nigrodhotveva nāmaṃ akāsi. Jeṭṭhakacaṇḍālo diṭṭhadivasatoppabhuti taṃ attano sāmidhītaraṃ viya maññamāno nibaddhavattaṃ paṭṭhapesi. Rājadhītā tattha sattavassāni vasi, nigrodhakumāropi sattavassiko jāto, tadā mahāvaruṇatthero nāma eko arahā dārakassa hetusampadaṃ disvā viharamāno sattavassiko dāni dārako. Kālo naṃ pabbājetuṃti cintetvā rājadhītāya ārocāpetvā nigrodhakumāraṃ pabbājesi, kumāro khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ mahāvaṃse.



我来为您翻译这段巴利文：
7
容貌美音好,名声德行美；
愿为彼所爱,随意满所求。
那时辟支佛对她也同样说"愿如是"祝福后经空中回到香醉山。然后后来那三人一起清点蜜时问"那蜜罐在哪里?"他说了自己所作之事后说:"如果你们随喜此功德分,甚善。如不,从我手中取蜜的价钱。"他们说:"我们不要蜜,你给了什么样的人?"听此另一人说:"辟支佛们住在香醉山,披着袈裟在各家托钵,他们是寂静持戒者。"然后长兄说:"婆罗门贱民也披着袈裟行走,我想这必定是贱民。"中间的生气说:"把你的辟支佛扔到大海去!"然后听他们的话布施蜜者说:"诸位,不要对有大威力大威神的圣者辟支佛说粗语。你们不怕地狱之苦吗?"以种种方式阻止后显示他们的功德。听此他们两人说"善哉"心生欢喜随喜。后来他们命终在天人中轮回,在各处享受大圆满后,在我们导师般涅槃后二百年各自投生到应得之处。因此说：
8
阿育施蜜者,弥多天女仆；
说贱民尼拘,提沙说对方。
其中说贱民的长商人投生为频头娑罗王长子须摩那王子之子。这是他的缘起。据说在频头娑罗王衰老时,阿育王子舍弃自己得到的郁阇耶尼(今印度中央邦乌杰因)王位回来,使整个城市归自己掌控后抓住须摩那王子。就在那天,须摩那王子的妃子名为须摩那的怀胎圆满。她以不为人知的装扮离开,向不远处一个贱民村走去时,在长贱民家不远处有棵尼拘律树,听到住在那树的天神说"须摩那来这里"的声音后去到她那里。天神以自己威力化现一间厅堂说"住在这里"给她。她进入那厅堂,就在那天生下儿子。因为得到尼拘律天神的护持,就给他取名尼拘律。长贱民从见到那天起就视她如自己的女主人,建立固定供养。王女在那里住了七年,尼拘律童子也七岁了。那时有位名为大婆卢那的阿罗汉,观察到童子因缘具足住时想:"童子现在七岁了。是出家的时候。"通知王女后让尼拘律童子出家。童子在剃发时即证阿罗汉果。因此摩诃旺沙说：

9.

Taṃ mahāvaruṇo thero, tadā disvā kumārakaṃ;

Upanissayasampannaṃ, arahā pucchi mātaraṃ;

Pabbājesi khuragge so, arahattamapāpuṇīti.

So kira ekadivasaṃ pātova sarīraṃ paṭijaggitvā ācariyupajjhāyavattaṃ katvā pattacīvara mādāya mātuupāsikāya gehadvāraṃ gacchāmīti nikkhami. Mātunivāsaṭṭhānañcassa dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisitvā nagaramajjhena gantvā pācīnadvārena nikkhamitvā gantabbaṃ hoti. Tena ca samayena asoko dhammarājā pācīnadisābhimukho sīhapañjare caṅkamati. Taṃ khaṇaṃyeva nigrodho rājaṅgaṇaṃ sampāpuṇi santindriyo santamānaso yugamattaṃ pekkhamāno, tena vuttaṃ ekadivasaṃ sīhapañjare ṭhito addasa nigrodhaṃ sāmaṇeraṃ rājaṅgaṇena gacchantaṃ dantaṃ guttaṃ santindriyaṃ iriyāpathasampannanti. Disvā panassa etadahosi. Ayaṃ jano sabbopi vikkhittacitto bhantamigapaṭibhāgo. Ayaṃ pana daharako avikkhitto ativiyassa ālokitavilokitaṃ sammiñjanapasāraṇañca sobhati. Addhā etassabbhantare lokuttaradhammo bhavissatīti rañño saha dassaneneva sāmaṇere cittaṃ pasīdi, pemaṃ saṇṭhahi, kasmā. Pubbe kira puññakaraṇakāle rañño jeṭṭhakabhātā vāṇijakoyaṃ.

10.

Pubbeva [pubbena itikatthaci] sannivāsena, paccuppannahitena vā;

Evaṃ taṃ jāyate pemaṃ, uppalaṃva yathodaketi.

Atha rājā sañjātapemo sabahumāno sāmaṇeraṃ pakkosathāti amacce pesesi, te aticirāyantīti puna dve tayo pesesi turitaṃ āgacchatūti. Sāmaṇero attano pakatiyā eva agamāsi. Rājā patirūpāsanaṃ ñatvā nisīdathāti āha. So itocito ca viloketvā natthi dāni añño bhikkhūti samussitasetacchattaṃ rājapallaṅkaṃ upasaṅkamitvā pattaṃ gaṇhanatthāya rañño ākāraṃ dassesi. Rājā taṃ pallaṅkasamīpaṃ gacchantaṃ eva disvā cintesi ajjeva dāni ayaṃ sāmaṇero imassa gehassa sāmiko bhavissatīti, sāmaṇero rañño hatthe pattaṃ datvā pallaṅkaṃ abhiruhitvā nisīdi. Rājā attano atthāya sampāditaṃ sabbaṃ yāgukhajjakabhattavikatiṃ upanāmesi. Sāmaṇero attano yāpanamattameva sampaṭicchi. Bhattakiccāvasāne rājā āha satthārā tumhākaṃ dinnaovādaṃ jānāthāti. Jānāmi mahārāja ekadesenāti. Tāta mayhampī naṃ kathehīti. Sādhu mahārājāti rañño anurūpaṃ dhammapaeda appamādavaggaṃ anumodanatthāya abhāsi. Rājā pana appamādo amatapadaṃ, pamādo maccuno padaṃti sutvāva aññātaṃ tāta, pariyosāpehīti āha. Sāmaṇero anumodanā vasāne dvattiṃsadhuvabhattāni [dvittiṃsadhurabhattāni itisabbattha] labhitvā puna divase dvattiṃsabhikkhū gahetvā rājantopuraṃ pavisitvā bhattakicca makāsi. Rājā aññepi dvattiṃsabhikkhū tumhehi saddhiṃsve bhikkhaṃ gaṇhantūti eteneva upāyena divase divase vaḍḍhāpento saṭṭhisahassānaṃ brāhmaṇaparibbājakānaṃ bhattaṃ upacchinditvā antonivesane saṭṭhisahassānaṃ bhikkhūnaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapesi nigrodhattheragateneva pasādena. Nigrodhattheropi rājānaṃ saparisaṃ tīsu saraṇesu pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā buddhasāsane pothujjanikena pasādena acalappasādaṃ katvā patiṭṭhāpesi. Rājāpi asokārāmaṃ nāma mahāvihāraṃ kārāpetvā saṭṭhisahassānaṃ bhikkhūnaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapesi. Sakalajambudīpe caturāsītiyā nagarasahassesu caturāsītivihārasahassāni kārāpesi. Tena vuttaṃ.



我来为您 译这段巴利文：
9
大婆卢那长老,那时见童子；
具足诸因缘,罗汉问其母；
剃发时出家,证得阿罗汉。
据说有一天他早晨整理身体,行侍师依止师之事后,拿钵衣想"去母优婆夷家门"而出发。他住处要从南门入城,经城中央,从东门出去而去。那时法王阿育朝东方在狮子窗徘徊。就在那时尼拘律到达王庭,诸根寂静,心意寂静,目视一牛轭之地。因此说:"一天站在狮子窗见到沙弥尼拘律在王庭行走,调伏,守护,诸根寂静,威仪具足。"见后他这样想:"这所有人心散乱如惊鹿。但这年轻人不散乱,他的观看前后和屈伸极其庄严。必定在他内心有出世间法。"王一见沙弥即心生净信,建立爱敬。为什么?据说过去作功德时,王的长兄就是这商人。
10
或因过去住,或现世利益；
如是生爱着,如莲生水中。
然后生爱敬的王派大臣去请沙弥来。他们延迟太久又派二三人去说"快来"。沙弥以自己常态而来。王知道适合的座位说"请坐"。他左右观看"现在没有其他比丘"后走近撑着白伞的王座,为拿钵向王作表示。王见他走近座位就想:"今天这沙弥将成为此家之主。"沙弥把钵交给王手后登上座位而坐。王供养为自己准备的一切粥点心饭食。沙弥只接受自己所需量。食事完毕后王说:"你知道导师给你们的教诫吗?""大王,我知道一部分。""孩子,也对我说说。""好的大王。"为随喜而说适合王的法句经不放逸品。王听到"不放逸是不死道,放逸是死亡道"就说:"孩子,我已知道,请结束。"沙弥随喜完后得到三十二份常食,第二天带三十二位比丘进王宫作食事。王说:"明天请与你们一起再来三十二位比丘托钵。"以此方法每天增加,截断六万婆罗门游行者的食物,在王宫内为六万比丘建立常食,都因对尼拘律长老的信心。尼拘律长老也使王及眷属住立三皈五戒,以凡夫之信使住立于佛教不动信。王也建造名为阿育园大寺,为六万比丘建立常食。在整个阎浮提八万四千城建造八万四千寺院。因此说：

11.

Caṇḍālavādidosena,

Jāto caṇḍālagāmake;

Pattānumodanā pākā,

Āse so [aseso itipikatthaci] hi anāsavoti.

Ayaṃ nigrodhattherassa kathānayo.

Madhudāyako pana vāṇijo devalokato cavitvā pupphapure rājakule uppajjitvā piyadāso nāma kumāro hutvā chattaṃ ussāpetvā sakalajambudīpe ekarajjaṃ akāsi. Kathaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
11
因说贱民过,
生于贱民村；
随喜得善报,
实成无漏者。
这是尼拘律长老的故事缘由。
而布施蜜的商人从天界命终后生于花城王家,成为名为毗耶陀娑的王子,举白伞统一整个阎浮提成为一王。如何?



Bindusārarājassa ekasataputtā ahesuṃ. Te sabbe asoko attanā saddhiṃ ekamātikaṃ tissakumāraṃ ṭhapetvā ghātesi. Ghātento cattāri vassāni anabhisittova rajjaṃ kāretvā catunnaṃ vassānaṃ accayena tathāgatassa parinibbāṇato dvinnaṃ vassasatanaṃ upari aṭṭhārasame vasse sakalajambudīpe ekarajjābhisekaṃ pāpuṇi. Atha taṃ sakalajambudīpe caturāsītinagarasahasse rājāno āgantvā upaṭṭhahissanti. Tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikā tayo pāsādā ahesuṃ. Eko mahāsappiko , eko moragīvo, eko maṅgalo nāma, tesu nekanāṭakasahassaparivuto paṭivasati. Yāssa madhuāpaṇaṃ dassesi, sā asandhimittā nāma devaccharaparibhāgā rājadhītā hutvā saṭṭhisahassānaṃ itthīnaṃ jeṭṭhikā dhammāsokarañño aggamahesī ahosi. Abhisekānantaraṃ tassa imā rājiddhiyo āgatā, pathaviyā ca heṭṭhā yojanappamāṇe āṇā pavattati. Tathā upari ākāse. Anotattadahato aṭṭhahi kājehi soḷasapānīyaghaṭe divase divase devatā āharanti. Yato sāsane uppannasaddho hutvā aṭṭhaghaṭe bhikkhusaṅghassa adāsi. Dve ghaṭe saṭṭhimattānaṃ tepiṭakabhikkhūnaṃ dve ghaṭe aggamahesiyā asandhimittāya. Cattāro ghaṭe attanā paribhuñci devatā [devatāevaṃ itisabbattha], eva himavantato nāgalatādantakaṭṭhaṃ siniddhaṃ mudukaṃ rasavantaṃ divase divase āharanti, tena rañño ca mahesiyā ca soḷasannaṃ nāṭakasahassānañca saṭṭhimattānañca bhikkhusahassānaṃ devasikaṃ dantapoṇakiccaṃ nipphajjati. Devasikamevassa devatā agadāmalakaṃ agadaharīṭakaṃ suvaṇṇavaṇṇañca gandharasasampannaṃ ambapakkaṃ āharanti. Chaddantadahato pañcavaṇṇaṃ nivāsanapārupanaṃ pītakavaṇṇaṃ hatthapuñchanakapaṭaṃ [hatthapucchanakapaṭṭaṃ itisabbattha] dibbañca pānaṃ āharanti. Devasikamevassa anulepanagandhaṃ pārupanatthāya asuttamayikaṃ sumanapupphapaṭaṃ mahārahañja añjanaṃ nāgabhavanato nāgarājāno āharanti. Chaddantadahatoyeva uṭṭhitassa sālino navavāhasahassani divase divase suvā āharanti. Te mūsikā nitthusakāni karonti. Ekopi khaṇḍataṇḍulo nāhosi. Rañño sabbaṭṭhānesu ayameva taṇḍulo paribhogaṃ gacchati. Madhumakkhikā madhuṃ karonti. Kammārasālāsu acchā kūṭaṃ paharanti. Karavīkasakuṇā āgantvā madhurassaraṃ vikūjentā rañño balikammaṃ karonti.

我来为您翻译这段巴利文：
频头娑罗王有一百个儿子。除了与自己同母的帝沙王子外,阿育王把他们全都杀了。在杀时未受灌顶而治国四年,四年过后,在如来般涅槃后二百多年第十八年获得整个阎浮提一统王的灌顶。然后整个阎浮提八万四千城的国王们来侍奉他。适合三个季节的有三座宫殿。一个名为大蛇,一个孔雀颈,一个吉祥,他与数千舞女住在其中。那指示蜜店的女子成为如天女般受用的公主名为阿珊提密多,成为六万女人之首,法王阿育的第一王后。紧接灌顶后得到这些王威力:在地下一由旬内统令运行,空中也是如此。天神每天从无热恼池用八担带来十六罐饮水。因此对教法生信后给了比丘僧团八罐。两罐给约六十位三藏比丘。两罐给第一王后阿珊提密多。四罐自己使用。天神每天从雪山带来滑润柔软有味的龙藤齿枝,以此完成王与王后及一万六千舞女和约六十千比丘的每日刷牙事。天神每天带来药物余甘子、药物诃梨勒以及金色具香味的芒果。从六牙池带来五色内衣外衣、黄色手巾和天饮。天神每天从龙界带来涂身香、无丝天花布外衣和高贵眼药。从六牙池同样生起的稻米每天九千车由鹦鹉带来。老鼠们把它们剥壳。连一粒破米也没有。在王所有处都用这稻米食用。蜜蜂做蜜。在铁匠房熊敲击铁砧。迦罗频伽鸟来发出美妙声音为王作供养。;

 Imāhi iddhīhi samannāgato rājā ekadivasaṃ suvaṇṇasaṅkhalikabandhanaṃ pesetvā catunnaṃ buddhānaṃ adhigatarūpadassanaṃ kappā yukaṃ mahākālanāgarājānaṃ ānayitvā setacchattassa heṭṭhā mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā anekasata vaṇṇehi jalajathalajapupphehi suvaṇṇapupphehi ca pūjaṃ katvā sabbā laṅkārapatimaṇḍitehi soḷasahi nāṭakasahassehi samantato parikkhipitvā anantañāṇassa tāva me saddhammavaracakkavattino sammāsambuddhassa [sammāsambuddharūpaṃ itisabbattha] rūpaṃ imesaṃ akkhīnaṃ āpāthaṃ karohīti vatvā tena nimmitaṃ sakalasarīre vippakiṇṇapuññappabhāvanibbattāsīti anubyañjanapatimaṇḍita dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇa sassirīkatāya vikacakamaluppalapuṇḍarīkapatimaṇḍitamiva salilatalaṃ tārāgaṇaraṃsijālavisaravipphuritasobhāsamujjalamiva gaganatalaṃ nīlapītalohitā dibhedaṃ vicittavaṇṇaraṃsivinaddhabyāmappabhāparikkhepavilāsitāya sañcyāppabhānurāgaindadhanuvijjullatāparikkhittamiva kaṇakagirisikharaṃ nānāvirāgavimalaketumālāsamujjalitacārumatthakasobhanaṃ nayanarasāyanamiva ca brahmadevamanujanāgayakkhagaṇānaṃ buddharūpaṃ passanto sattadivasāni akkhipūjaṃ nāma akāsi. Rājā kira abhisekaṃ pāpuṇitvā tīṇiyeva saṃvaccharāni bāhirakapāsaṇḍaṃ parigaṇhi, catutthe saṃvacchare buddhasāsane pasīdi, tassa pana pitā bindusāro brāhmaṇabhatto ahosi. So brāhmaṇānañca brāhmaṇajātipāsaṇḍānaṃ paṇḍaraṅgaparibbājakānañca saṭṭhisahassamattānaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapesi. Asokopi pitarā pavattitaṃ dānaṃ attano antopure [antepure itisabbattha] tatheva dadamāno ekadivasaṃ sīhapañjare ṭhito te upasamaparibāhirena ācārena bhuñjamāne asaṃyatindriye avinītairiyāpathe disvā cintesi, īdisaṃ dānaṃ upaparikkhitvā yuttaṭṭhāne dātuṃ vaṭṭatīti. Evaṃ cintetvā amacce āha, gacchatha bhaṇe attano attano sādhusammate samaṇabrāhmaṇe antopuraṃ abhiharatha dānaṃ dassāmīti, amaccā sādhu devāti rañño paṭissutvā te te paṇḍaraṅgaparibbājakā jīvaka nigaṇṭhādayo ānetvā ime mahārāja amhākaṃ arahantoti āhaṃsu, atha rājā antopure uccāvacāni āsanāni paññāpetvā āgacchantūti vatvā āgatāgate āha attano anurūpe āsane nisīdathāti, ekacce bhaddapīṭhakesu ekacce phalakapīṭhakesu nisīdiṃsu, taṃ disvā rājā natthi etesaṃ anto sāroti ñatvā tesaṃ anurūpaṃ khādanīyabhojanīyaṃ datvā uyyojesi. Evaṃ gacchante kāle ekadivasaṃ sīhapañjare ṭhito nigrodhasāmaṇeraṃ disvā tasmiṃ gatena pasādena buddhasāsane pasanno saṭṭhisahassamatte pāsaṇḍiye apanetvā saṭṭhisahassamatte bhikkhū bhojento buddhasāsane pasīditvā asokārāmaṃ kāretvā tattha te vasāpento ekadivasaṃ asokārāme saṭṭhisahassabhikkhūnaṃ dānaṃ datvā tesaṃ majjhe nisajja saṅghaṃ catūhi paccayehi pavāretvā imaṃ pañhaṃ pucchi, bhante bhagavatā desitadhammo nāma kittako hotīti, mahārāja nava aṅgāni, khandhato caturāsītidhammakkhandhasahassānīti.

我来为您翻译这段巴利文：
具足这些威力的王有一天派遣金锁链,把见到四佛形相而寿命一劫的大黑龙王带来,让他坐在白伞下高贵座位上,以数百种水生陆生花和金花供养,用一切装饰庄严的一万六千**环绕后说:"请让无边智慧正法轮王正等正觉者的形相现于我这些眼前。"见他所化现的遍身散发功德之光所生的八十随好庄严,三十二大人相庄严的具吉祥者,如开敷莲花青莲白莲庄严的水面,如群星光网散射照耀庄严的天空,以青黄赤等种种色光缠绕一寻光围庄严,如黄昏光晕彩虹闪电围绕的金山峰,以种种无垢旗鬘照耀庄严顶端,如梵天神人龙夜叉众的眼药,佛的形相七天作眼供养。据说王得到灌顶后三年信奉外道,第四年对佛教生信。他父亲频头娑罗是婆罗门信徒。他为约六十千婆罗门和婆罗门种外道、白衣游行者建立常食。阿育王也在自己王宫内如是继续父亲所立布施,有一天站在狮子窗见他们以非寂静之道,诸根不调,威仪未学而食时想:"应该观察这样的布施,在适当处布施。"如是想后对大臣说:"你们去,把各自认为善的沙门婆罗门带到王宫,我要布施。"大臣说"善哉陛下"答应王后把那些白衣游行者、耆婆、尼干陀等带来说:"大王,这些是我们的阿罗汉。"然后王在王宫布置高低座位说"请来"后对来者说"请坐在适合自己的座位上。"有些坐在贵重座位,有些坐在木板座位。见此王知"这些人内里无实质"后给他们适合的食物饮料送走。如是时日过去,有一天站在狮子窗见到尼拘律沙弥后,以对他生起的信对佛教生信,废除约六十千外道,供养约六十千比丘而信乐佛教,建造阿育园后让他们住在那里。有一天在阿育园布施六万比丘后坐在他们中间,以四资具供养僧团后问此问题:"尊者们,世尊所说之法有多少?"(比丘们回答:)"大王,有九分教,从蕴来说有八万四千法蕴。"

 Rājā dhamme pasīditvā ekekaṃ dhammakkhandhaṃ ekekavihārena pūjessāmīti ekadivasameva channavutikoṭikhanaṃ vissajjetvā amacce āṇāpesi, ekamekasmiṃ nagare ekamekaṃ vihāraṃ kārentā caturāsītiyā nagarasahassesu caturāsītivihārasahassāni kārāpethāti, sayañca asokārāme asokamahāvihāratthāya [sayaṃcaasokahovihāratthāya itipikatthaci] kammaṃ paṭṭhapesi, saṅgho indaguttattheraṃ nāma mahiddhikaṃ mahānubhāvaṃ khīṇāsavaṃ navakammādhiṭṭhāyakaṃ adāsi, thero yaṃ yaṃ na niṭṭhāti, taṃ taṃ attano ānubhāvena niṭṭhāpesi, evaṃpitīhi saṃvaccharehi vihārakammaṃ niṭṭhāpesi, ekadivasameva sabbanagarehi paṇṇāni āgamiṃsu, amaccā rañño ārocesuṃ niṭṭhitāni deva caturāsītimahāvihārasahassānīti. Atha rājā bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā bhante mayā caturāsītivihārasahassāni kāritāni, dhātuyo kuto lacchāmīti pucchi, mahārāja dhātunidhānaṃ nāma atthīti suṇoma, na pana paññāyati asukaṭṭhāneti. Rājā rājagahe cetiyaṃ bhindāpetvā dhātuṃ apassanto paṭipākatikaṃ kārāpetvā bhikkhubhikkhuṇiyo upāsakaupāsikāyoti catasso parisā gahetvā vesāliyaṃ gato. Tatrāpi alabhitvā kapilavatthuṃ gato, tatrāpi alabhitvā rāmagāmaṃ gato, rāmagāme nāgā cetiyaṃ bhindituṃ nādaṃsu. Cetiye nipatitakuddālo khaṇḍāvaṇḍaṃ hoti, evaṃ tatrāpi alabhitvā allakappaṃ pāvaṃ kusināraṃti sabbacetiyāni bhinditvā dhātuṃ alabhitvā paṭipākatikāni katvā rājagahaṃ gantvā catasso parisā sannipātāpetvā atthi kenaci sutapubbaṃ asukaṭṭhāne dhātunidhānaṃti pucchi. Tattheko vīsaṃvassa satiko thero asukaṭṭhāne dhātunidhānaṃti na jānāmi, mayhaṃ pana pitāmahatthero mayi sattavassikāle mālācaṅgoṭakaṃ gāhāpetvā ehi sāmaṇera asukagacchantare pāsāṇathūpo atthi. Tattha gacchāmāti gantvā pūjetvā imaṃ ṭhānaṃ upadhāretuṃ vaṭṭati sāmaṇerāti āha. Ahaṃ etameva jānāmi mahārājāti āha. Rājā etadeva ṭhānaṃti vatvā gacche harāpetvā pāsāṇathūpaṃ paṃsuṃca apanetvā heṭṭhā sudhābhūmiṃ addasa, tato sudhā ca iṭṭhakāyo ca harāpetvā anupubbena pariveṇaṃ oruyha sattaratanavālikaṃ asihatthāni ca kaṭṭharūpakāni samparivattantāni addasa, so yakkhadāsake pakkosāpetvā balikammaṃ kārāpetvāpi neva antaṃ passanto devatā namassamāno ahaṃ imā dhātuyo gahetvā caturāsītivihārasahasse nidahitvā sakkāraṃ karomi. Mā me devatā antarāyaṃ karontūti āha, sakko devarājā cārikaṃ caranto taṃ disvā vissakammaṃ āmantetvā tāta asokadhammarājā dhātuyo nīharissāmīti pariveṇaṃ otiṇṇo. Gantvā kaṭṭharūpāni nīharāpehīti.

我来为您翻译这段巴利文：
王对法生信后想"我要以每一座寺院供养每一法蕴"而在一天内发出九十六亿钱命令大臣说:"在每一城建一座寺院,在八万四千城建造八万四千寺院。"自己在阿育园开始阿育大寺的工作。僧团给予具大神通大威力漏尽的因陀崛多长老为工程监督。长老以自己威力完成所有未完工的。如是在三年内完成寺院工作。同一天从所有城市来信。大臣向王报告说:"陛下,八万四千大寺已完工。"然后王走近比丘僧团问:"尊者们,我已建造八万四千寺院,从哪里能得到舍利?"(比丘们答:)"大王,我们听说有舍利藏,但不知在何处。"王破坏王舍城塔寺不见舍利后恢复原状,带比丘比丘尼优婆塞优婆夷四众去毗舍离。在那里也未得到后去迦毗罗卫。在那里也未得到后去罗摩村。罗摩村的龙不让破坏塔寺。落在塔寺上的锄头碎成片片。如是在那里也未得到后破坏阿拉迦巴、巴瓦、拘尸那罗等一切塔寺不得舍利后恢复原状,去王舍城集合四众问:"有谁曾听说舍利藏在某处?"其中一位一百二十岁的长老说:"我不知舍利藏在某处。但我七岁时我祖父长老让我拿花篮说'来,沙弥,在某灌木丛中有石塔。我们去那里'去后供养说'沙弥,应记住这个地方。'我只知这个,大王。"王说"就是这个地方"后让清除灌木,移开石塔和土,见到下面水泥地。然后移开水泥和砖后渐次下到院子,见到七宝砂和手持剑转动的木人。他请夜叉奴仆作供养也见不到尽头,礼拜天神说:"我取这些舍利放在八万四千寺院作供养。愿天神不要对我作障碍。"巡行的天帝释看见他后叫毗首羯磨说:"孩子,法王阿育说'我要取出舍利'已下到院子。去移走木人。"

 So pañcacūlakagāmadārakavesena gantvā rañño purato dhanukahattho ṭhatvā hāremi mahārājāti āha, hara tātāti saraṃ gahetvā sandhimhiyeva vijjhi, sabbaṃ vippakirīyittha, atha rājā āviñjane [aviñcine itipikatthaci] bandhakuñcikamuddikaṃ gaṇhi, maṇikkhandhaṃ passitvā anāgate daḷiddarājāno imaṃ maṇiṃ gahetvā dhātūnaṃ sakkāraṃ karontūti paṇṇe akkharāni disvā kujjhitvā mādisānaṃ pana rājūnaṃ [rājānaṃ itisabbattha] daḷiddarājāti vattuṃ ayuttaṃti punappunaṃ ghaṭetvā dvāraṃ vivaritvā antogehaṃ paviṭṭho aṭṭhārasavassādhikānaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ upari āropitadīpā tatheva pajjalanti, nīluppalapupphāni taṃkhaṇaṃyeva āharitvā āropitāni viya pupphasanthāro taṃ khaṇaṃ santhato viya gandhā taṃ muhuttaṃ piṃsitvā ṭhapitā viya ahesuṃ. Rājā suvaṇṇapaṭṭaṃ gahetvā anāgate piyadāso nāma kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko nāma dhammarājā bhavissati, so imā dhātuyo vitthāritā karissatīti vācetvā diṭṭhohaṃ ayyena mahākassapattherenāti vatvā vāmahatthaṃ ābhujitvā dakkhiṇahatthena apphoṭesi. So tasmiṃ ṭhāne paricaraṇakadhātumattameva ṭhapetvā sesadhātuyo sabbā gahetvā dhātugharaṃ pubbe pihitanayeneva pidahitvā sabbā yathā pakatiyāyeva kāretvā uparipāsāṇacetiyaṃ patiṭṭhāpetvā caturāsītiyā vihārasahassesu dhātuyo patiṭṭhāpesi. Athekadivasaṃ rājā vihāraṃ gantvā bhikkhusaṃghaṃ vanditvā ekamante nisinno yadi bhante channavutikoṭidhanaṃ vissajjetvā caturāsītivihārasahassānisacetiyāni kārāpetvāpi ahaṃ na dāyādo. Añño ko dāyādoti, paccayadāyako nāma tvaṃ mahārāja, yo pana attano puttañca dhītarañca pabbājeti, ayaṃ sāsane dāyādo nāmāti evaṃ vutte asoko rājā sāsane dāyādabhāvaṃ patthayamāno avidūre ṭhitaṃ mahindakumāraṃ disvā sakkhissasi tāta tvaṃ pabbajituṃti āha. Kumāro pakatiyā pabbajitukāmo rañño vacanaṃ sutvā ativiya pāmojjajāto pubbajāmi [pabbajjāmi itisabbattha] deva. Maṃ pabbājetvā sāsane dāyādo hothāti āha. Tena ca samayena rājadhītā saṃghamittāpi tasmiṃ ṭhāne ṭhitā hoti. Taṃ disvā āha tvampi amma pabbajituṃ sakkhissasīti, sādhu tātāti sampaṭicchi. Rājā puttānaṃ manaṃ labhitvā pahaṭṭhacitto bhikkhusaṃghaṃ upasaṅkamitvā bhante ime dārake pabbājetvā maṃ sāsane dāyādaṃ karothāti. Saṅgho rañño vacanaṃ sampaṭicchitvā kumāraṃ moggaliputtatissattherena upajjhāyena mahādevattherena ācariyena pabbajāpesi [pabbajjāpesi itisabbattha]. Majjhantikattherena ācariyena upasampādesi, so upasampadāmālakeyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Saṅghamittāyapi rājadhītāya ācariyāṇī āyupālattherī nāma [acāriyā āyupālattherīnāma itisabbattha]. Upajjhāyā dhammapālattherī nāma ahosi. Rājā pana anekākārena buddhasāsanaṃ sobhetvā moggaliputtatissattherassa sahāyena [sahayyena. sāhāyyena. sāhayyena itipikatthaci] saṭṭhisahassamatte dussīle titthiye buddhasāsanā uppabbājetvā tatiyadhammasaṃgītiṃ niṭṭhāpesi. Tasmiṃ kira samāgame bhikkhubhikkhuṇiyo kittakāti [kittakānīti itisabbattha], vuttañhi.

12.

Tasmiṃ samāgame āsuṃ, asītibhikkhukoṭiyo;

Ahesuṃ satasahassāni, tesu khīṇāsavā yatī.



我来为您翻译这段巴利文：
他以五缕发村童装扮去,手持弓站在王前说:"大王,我来移走。""孩子,移走吧。"拿箭在接合处射中,全都散开。然后王拿了系锁的钥匙戒指,看见宝石块和文字说"未来的贫穷国王们取此宝石对舍利作供养"后生气说:"对像我这样的国王说贫穷国王是不适当的。"反复努力开门进入内屋,超过二百十八年点燃的灯仍然燃烧,青莲花如同那时刚带来放置一样,花铺如同那时刚铺设一样,香料如同那刻刚研磨放置一样。王拿金板读到:"未来名为毗耶陀娑的王子将举白伞成为名为阿育的法王,他将使这些舍利广布。"说:"大迦叶长老尊者见过我。"曲左手右手鼓掌。他在那处只留供养用的舍利,取所有其余舍利,以先前关闭方式关闭舍利室,使一切如原状,在上面建立石塔,在八万四千寺院安立舍利。
然后有一天王去寺院礼拜比丘僧团后坐在一边说:"尊者们,我花九十六亿钱建造八万四千有塔寺院后,我不是继承者。谁是继承者?""大王,你名为资具施者。但让自己的儿子和女儿出家的,此人名为教法继承者。"阿育王听此后希望成为教法继承者,见站在不远处的摩醯陀王子说:"孩子,你能出家吗?"王子本性想出家,听王的话极其欢喜说:"陛下,我出家。让我出家使您成为教法继承者。"那时王女僧伽蜜多也站在那里。见她后说:"女儿,你也能出家吗?""善哉父亲"同意。王得到儿女的心后欢喜走近比丘僧团说:"尊者们,让这些孩子出家使我成为教法继承者。"僧团同意王的话后以目犍连帝须长老为戒师、大天长老为阿阇黎使王子出家。以摩阇提迦长老为阿阇黎使受具足戒,他在受戒圈内即与无碍解共证阿罗汉果。王女僧伽蜜多的阿阇黎尼名为阿由波罗长老尼。戒师尼名为法护长老尼。王以种种方式庄严佛教后以目犍连帝须长老协助把约六万破戒外道从佛教驱逐出去,完成第三次法会。据说在那集会中比丘比丘尼有多少?如说:
12
那集会之中,八百万比丘；
其中漏尽者,十万修行人。

13.

Navutisatasahassāni, ahū bhikkhuṇiyo tahiṃ;

Khīṇāsavā sikkhuṇiyo, sahassaṃ āsu tāsu cāti.

Evaṃ so asoko dhammarājā sakalajambudīpe aggarājā hutvā buddhasāsanaṃ sobhento vihāsi. Ayaṃ panettha saṅkhepo, vitthāro pana mahāvaṃse vuttoti. Vuttañhi.

14.

Sampuṇṇattā ayaṃ tisso, cetanāyo madhuppado;

Sabbattha sabbadā sabba, sampattimabhisambhuṇīti.

Majjhimo pana vāṇijo attano pāravādidosena parasamudde laṅkāyaṃ nibbatti. Tassevaṃ kathāpaṭipāṭi veditabbā. Tambapaṇṇidīpe kira muṭasīvo nāma rājā saṭṭhivassāni rajjaṃ kāresi, tassa puññapaññāguṇopetā aññamaññaṃ hitesino dasa puttā ahesuṃ. Dve ca dhītaro. Sabbe te samaggā sammodamānā vasanti. Athāparasmiṃ samaye amaccā muṭasīvaraññe kālakate devānaṃpiyatissakumāraṃ abhisiñciṃsu, abhisekasamakālamevassa anekāni acchariyāni ahesuṃ. Tāni pakāsentā mahāvaṃsakathācariyā āhaṃsu.

15.

Devānaṃpiyatissoti, vissuto dutiyo suto;

Tesu [ahosimuṭasīvassa, dasaputtesupuññavā itikatthaci] bhātusu sabbesu, puññapaññādhiko ahu.

16.

Devānaṃpiyatisso so, rājāsi pituaccaye;

Tassābhisekena samaṃ, bahūnacchariyānahū.

17.

Laṅkādīpamhi sakale, nidhayo ratanānica;

Antoṭhitāni uggantvā, pathavītalamāruhuṃ.

18.

Laṅkādīpasamīpamhi, bhinnanāvā gatāni ca;

Tatra jātāni ca thalaṃ, ratanāni samāruhuṃ.

19.

Chātapabbatapādamhi, tisso ca veḷuyaṭṭhiyo;

Jātā rathapatodena, samānā parimāṇato.

20.

Tāsu ekā latāyaṭṭhi, rajatābhā tahiṃ latā;

Suvaṇṇavaṇṇā rucirā; Dissantetā manoramā.

21.

Ekā kusumayaṭṭhītu; Kusumāni tahiṃpana;

Nānāni nānāvaṇṇāni; Dissantetiphuṭāni ca.

22.

Ekā sakuṇayaṭṭhī tu, tahiṃpakkhimigā bahū;

Nānā ca nānāvaṇṇā ca, sajīvāviya dissare.

23.

Hayagajarathā malakyā, valayaṅguliveṭhakā ceva;

Kakudhaphalā pākatikā, icce tā aṭṭha jātiyā.

24.

Muttā samuddā uggantvā; Tīre vaṭṭiviyaṭṭhitā;

Devānaṃpiyatissassa; Sabbaṃ puññavijambhitaṃ.

25.

Indanīlaṃ veḷuriyaṃ, lohitaṅkamaṇī ci me;

Ratanāni pane tāni, muttā tā tāca yaṭṭhiyo;

Sattāhabbhantareyeva, rañño santikamāharuṃti.

Tena ca samayena devānaṃpiyatissamahārājā ca asoko dhammarājā ca addiṭṭhasahāyā honti. Tasmā so etāni ratanāni ca aññāni bahūni upāyanāni mama sahāyassa dethāti dhammāsokamahānarindassa paṇṇākāratthāya pesesi. Sopi taṃ disvā pasīditvā pañcarājakakudhabhaṇḍāni ca aññañca bahupaṇṇākārañca abhisekatthāya pesesi. Mayhaṃ sahāyaṃ abhisekaṃ karontūti. Na kevalañcetaṃ āmisapaṇṇākāraṃ. Imaṃ kira dhammapaṇṇākārampi pesesi.

26.

Ahaṃ buddhaṃca dhammaṃca; Saṃghaṃca saraṇaṃ gato;

Upasakattaṃ vedesiṃ; Sakyaputtassa sāsane.



我来为您翻译这段巴利文：
13
九十万是比丘尼数量在那里；
其中漏尽戒尼,有一千之数。
如是阿育法王成为整个阎浮提最高国王而住,庄严佛教。这里是简要,详细在大史中说。如说:
14
圆满这三种,施蜜之意乐；
一切处一切时,成就一切事。
而中间的商人因自己邪见过失在彼海中兰卡出生。他的故事次第应这样了知。据说在铜色洲(斯里兰卡)有名为目多西瓦的王统治六十年,他有具足功德智慧,互相利益的十个儿子和两个女儿。他们都和睦欢喜而住。然后在另一时,大臣们在目多西瓦王去世后为天爱帝须王子举行灌顶,正在灌顶时有许多神奇事发生。大史论师们宣说这些说:
15
名天爱帝须,第二子闻名；
在那些兄弟中,功德智最胜。
16
彼天爱帝须,父逝即为王；
与其灌顶同,多神奇事生。
17
在整个兰卡岛,宝藏及珍宝；
由内起至上,升到地表面。
18
在兰卡岛附近,破船所载宝；
及生于彼处,珍宝升陆地。
19
在饥饿山脚下,三根竹杖生；
大小如车鞭,相同之尺寸。
20
其中一藤杖,藤如银光色；
金色甚美丽,显现令心悦。
21
一是花枝杖,其处有诸花；
种种不同色,显现遍布满。
22
一是鸟类杖,其处鸟兽多；
种种不同色,如有命显现。
23
马象车薄荷,圆环指环等；
迦俱他果实,此等八种生。
24
珍珠自海起,如圈立岸边；
天爱帝须王,一切福所显。
25
蓝宝石琉璃,红玉和摩尼；
还有这些宝,珍珠与诸杖；
在七天之内,带到王面前。
那时天爱帝须大王和法王阿育是未见之友。因此他把这些珍宝和其他许多礼物说"给我的朋友"而送给法王阿育作礼物。他见了欢喜后送五种王之标物和其他许多礼物为灌顶说:"为我朋友举行灌顶。"不仅是这物质礼物。据说还送这法礼物:
26
我归依佛法,及僧伽三宝；
宣说优婆塞,释迦子教中。

27.

Imesu tīsu vatthūsu; Uttamesu naruttama;

Cittaṃ pasādayitvāna, saddhāya saraṇaṃ vajāti.

Amaccā puna laṅkamāgamma rājānaṃ abhisiñciṃsu, tena kho pana samayena moggaliputtatissatthero kattha nukho anāgate sāsanaṃ suppatiṭṭhitaṃ bhaveyyāti upaparikkhanto paccantime suppatiṭṭhitaṃ bhavissatīti ñatvā te te there tattha tattha pesetvā mahāmahindattheraṃ gantvā tambapaṇṇidīpaṃ pasādehīti niyojesi, sakko ca devānamindo mahāmahindattheraṃ upasaṃkamitvā kālakato bhante muṭasīvo rājā. Idāni devānaṃpiyatissamahārājā rajjaṃ kāreti. Sammāsambuddhena ca tumhe byākatā anāgate mahindo nāma bhikkhu tambapaṇṇidīpaṃ pasādessatīti. Tasmā tiha kho bhante kālo dīpavaraṃ gamanāya, ahampi sahāyo bhavissāmīti, thero tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā attasattamo cetiyapabbatavihārato vehāsaṃ uppatitvā anurādhapurassa puratthimadisāya missakapabbate patiṭṭhahi, imaṃ etarahi cetiyapabbatotipi sañjānanti. Tadā tambapaṇṇiyaṃ ussavadivaso hoti, rājā chaṇaṃ karothāti amacce āṇāpetvā cattāḷīsasahassapurisehi parivārito nagaramhā nikkhamitvā missakapabbataṃ pāyāsi migavaṃ kīḷitukāmo. Atha tasmiṃ pabbate adhivatthā ekā devatā rañño there dassessāmīti rohitamīgavaṇṇena avidūre tiṇapaṇṇāni khādamānā viya carati, rājā ayuttaṃ dāni pamattaṃ vijjhituṃti jiyaṃ poṭhesi, migo ambatthalamaggaṃ gahetvā palāyituṃ ārabhi, rājā taṃ anubandhanto ambatthalameva abhiruhi, migopi therānaṃ avidūre antaradhāyi, mahindatthero rājānaṃ avidūre āgacchanta maṃyeva rājā passatu, mā itareti adhiṭṭhahitvā tissa tissa ito ehīti āha, rājā taṃ sutvā cintesi. Imasmiṃ tambapaṇṇidīpe jāto maṃ tissoti nāmaṃ gahetvā ālapituṃ samattho nāma natthi. Ayaṃ pana chinnabhinnapaṭadharo bhaṇḍukāsāva vasano maṃ nāmenā lapati, ko nukho yaṃ bhavissati manusso amanusso vāti. Thero āha.

28.

Samaṇā mayaṃ mahārāja, dhammarājassa sāvakā;

Taveva anukampāya, jambudīpā idhāgatāti.

Rājā dhammāsokanarindena pesitasāsanānusārena anussaramāno ayyā nukho āgatāti tāvadeva āyudhaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ nisīdi sammodanīyaṃ kathaṃ kathayamāno sāraṇīyaṃ [sammodanīyaṃ-itisabbattha] kathaṃ kurumāno. Tasmiṃ tānipi cattāḷīsapurisasahassāni āgantvā taṃ parivāresuṃ, tadā thero itarepi jane dassesi, rājā disvā ime kadā āgatāti pucchi, mayā saddhiṃyeva mahārājāti. Idāni pana jambudīpe aññepi evarūpā samaṇā santīti. Mahārāja etarahi jambudīpo kāsāvapajjoto isivātapaṭivāto, tasmiṃ.

29.

Tevijjā iddhippattā ca, cetopariññakovidā;

Khīṇāsavā arahanto, bahū buddhassa sāvakāti.

Rājā taṃ sutvā pasanno ahosi, atha thero rukkhopamādinā tassa paññāveyyattiyaṃ ñatvā dhammaṃ desesi sanarāmarehi sādhukāraṃ kārayamāno. Tena vutthaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
27
于此三宝中,最上人中尊；
使心生净信,以信入归依。
大臣们再回兰卡为王灌顶。那时目犍连帝须长老观察"未来在何处教法会善住立?"知道"将在边地善住立"后派遣诸长老去各处,指派大马醯陀长老说:"去使铜色洲(斯里兰卡)信乐。"天帝释走近大马醯陀长老说:"尊者,目多西瓦王已去世。现在天爱帝须大王治国。正等正觉者也授记你们说:'未来名为摩醯陀的比丘将使铜色洲信乐。'因此尊者,现在是去殊胜之岛的时候,我也将成为助伴。"长老同意他的话后与七人从塔山寺升空,降落在阿努拉德普勒东方的弥沙卡山。现在也称此为塔山。那时铜色洲是节日。王命令大臣们说"举行庆典"后被四万人围绕从城出发去弥沙卡山想玩打猎。然后住在那山的一位天神想"我要让王见长老们"而以红鹿形色在不远处如食草叶般行走。王想"现在射不谨慎的是不适当的"而弹弓弦。鹿取菴婆塔拉路开始逃跑。王追赶它也登上菴婆塔拉。鹿在长老们不远处消失。马醯陀长老决意"让王只见我,不见其他人"后说:"帝须帝须,来这里。"王听后想:"在这铜色洲出生的人中没有能以帝须名称呼我的。但这穿破碎衣、剃发穿袈裟者以名称呼我,他会是人还是非人?"长老说:
28
我们是沙门,大王法王弟；
为了怜悯你,从阎浮提来。
王随法王阿育所送信息而忆念"尊者们来了吗?"立即放下武器坐在一边作互相欢喜之语,作应忆念之语。那时那四万人也来围绕他。然后长老也让见其他人。王见后问"他们什么时候来的?""大王,与我一起。""现在阎浮提还有其他这样的沙门吗?""大王,现在阎浮提被袈裟照耀,为仙人风所吹。在那里:
29
三明具神通,善知他心者；
漏尽阿罗汉,佛弟子众多。"
王听后生信。然后长老以树譬等知他的智慧锐利后说法,使人天作善哉赞叹。如说:

30.

Paṇḍitoti viditvāna, cullahatthipadopamaṃ;

Suttantaṃ desayī thero, mahīpassa mahāmati [mahīmatī itipikatthaci].

Desanāpariyosāne so saddhiṃ tehi narehi cattāḷīsasahassehi saraṇesu patiṭṭhahīti. Athassa rājā sve bhante mama gehe bhikkhaṃ gaṇhāthāti yācitvā gantvā nagarañca rājagehañca alaṅkaritvā there nisīdāpetvā paṇītenāhārena parivisitvā anuḷādevippamukhāhi pañcasataitthīhi saddhiṃ ekamantaṃ nisīdi. Atha thero dhammaratana vassaṃ vassāpesi. Tato tā pañcasataitthiyo sotāpattiphalaṃ pāpuṇiṃsu. Tato hatthisālāyaṃ sahassaṃ, nandanavane sahassaṃti evaṃ dutiyadivase aḍḍhateyyāni pāṇasahassāni sotāpattiphale patiṭṭhāpesi. Tatiyadivase aḍḍhanavappamāṇaṃ pāṇasahassaṃti evaṃ anekasatānaṃ anekasahassānaṃ anekasata sahassānaṃ dhammā mataṃ pāyesi. Vuttañhi.

31.

Mahāmahindasuriyo, laṅkāvehāsamajjhago;

Bodhaneyyambuje kāsi, vikāsaṃ dhammaraṃsinā.

32.

Mahāmahindacando so, laṅkāvehāsamajjhago;

Bodhesi dhammaraṃsīhi, veneyyakumudākare.

33.

Mahāmahindamegho so, vassaṃ dhammambuvuṭṭhiyā;

Sādhūnaṃ cittabījesu, janesi kusalaṅkureti.

Atha rājā sumanasāmaṇerena dhammāsokassa hatthato sammāsambuddhaparibhuttapattapūradhātuyo ca sakkassa santikā dakkhiṇakkhakadhātuṃca āharāpetvā [āhāritvā-itisabbattha] cetiyapabbate thūpaṃ ādiṃkatvā sakalalaṅkādīpe yojane yojane thūpāni kāretvā dakkhiṇakadhātuṃ nidahitvā thūpārāmathūpañca patiṭṭhāpesi. Atha saṅghamittāya theriyā ānītaṃ jayamahābodhino dakkhiṇamahāsākhaṃ patiṭṭhāpetvā pūjaṃ kāresi. Sabbo panettha kathāvittharo mahāvaṃsato veditabbo.

34.

Pāravādikadosena, jātevaṃ parasāgare;

Pattānumodanā evaṃ, laṅkāyaṃ āsi issaro.

35.

Pāpampi evaṃ phalatīti mantvā,

Ñatvāna puññassa phalaṃ idanti;

Bho yoniso kubbatha puññakamme,

Gantvāna ye yattha na socayantīti.

Tebhātikamadhuvāṇijakānaṃ vatthuṃ aṭṭhamaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
30
知其为智者,说小象足迹；
长老为地主,说示此经典。
在说法结束时他与那四万人住立于归依。然后王请长老们说:"尊者们,明天请在我家受食"后去装饰城市和王宫,让长老们坐下后以殊胜食物服侍,与阿努拉天女为首的五百女人一起坐在一边。然后长老降下法宝雨。之后那五百女人证得预流果。然后在象舍一千,在南园一千,如是第二天使两千五百众生住立于预流果。第三天八千五百众生,如是使数百数千数百千众生饮法甘露。如说:
31
大摩醯陀日,行于兰卡空；
以法光令开,应化莲花蕾。
32
大摩醯陀月,行于兰卡空；
以法光令开,应化睡莲池。
33
大摩醯陀云,法水雨降时；
善人心种中,生长善芽苗。
然后王让善意沙弥从法王阿育手中带来正等正觉者用过的钵盛满的舍利,从帝释处带来右锁骨舍利,以塔山塔为首在整个兰卡岛每由旬建塔,安置右骨舍利,也建立塔园塔。然后安立由僧伽蜜多长老尼带来的胜大菩提树右大枝后作供养。这里的一切详细故事应从大史了知。
34
以邪见过故,生于彼大海；
如是随喜后,于兰卡得主。
35
思惟恶如是结果,
知此为功德果报；
诸位善造功德业,
往生何处无忧愁。
三兄弟蜜商的故事第八。

39. Bodhirājadhītuyā [bodhirājadhītāya itisabbattha] vatthumhi ayamānupubbīkathā

Bhagavati parinibbute laṅkāyaṃ sāsane suppatiṭṭhite tattha hakureḷīti eko gāmo ahosi, tatthekā dārikā gāmādārikāhi saddhiṃ tattha tattha kīḷantī viharati, tadā gāmasamīpe mahāsobbhaṃ hoti. Tattheko maruttharukkho sabbadā pāḷiphullova tiṭṭhati. Manussā buddhapūjanatthaṃ pupphāni viciṇantā udakaṃ ogahetvā rukkhamabhiruyha pupphāni ociṇanti, kumārikā te disvā manussā sukhena gantvā pupphāni ociṇantūti ekaṃ sukkhapālibhaddadaṇḍakaṃ āharitvā setuṃ katvā ṭhapesi, tato paṭṭhāya manussā tenagantvā pupphāni ociṇanti. Atha sā tato cutā teneva kusalakammena jambudīpe pāṭaliputtanagare somadattarañño dhītā hutvā nibbatti, uttamarūpadharā devaccharapaṭibhāgā ahosi. Mātāpitaro panassā bodhirājakumārikāti vohariṃsu. Pubbe katasetuānubhāvena tassā suvīrako nāmeko ākāsagāmī sindhavapotako nibbatti. Rājadhītuyā pana pitā buddhamāmako dhammamāmako saṅghamāmako hutvā mahantaṃ puññaṃ pasavanto sindhavapotakaṃ disvā puññakaraṇassa me sahāyo laddhoti tuṭṭhamānaso assaṃ abhiruhitvā divasassa tikkhattuṃ gantvā mahābodhiṃ vandati. Rājadhītā naṃ disvā pitusantikaṃ gantvā abhiṇhaṃ tāta kuhiṃ gacchasīti pucchi. Rājā na kiñci kathesi, atha sā punappunaṃ pitaraṃ nibandhantī pucchi. Tato rājā tassāvi karonto evamāha.

1.

Amhākaṃ bhagavā pubbe, pūrento dasapāramī;

Adāsi sīsarattakkhi, maṃsaṃ jīvitameva ca.

2.

Puttadāre ca rajje ca, patvā [datvā itipikatthaci] pāramimatthakaṃ;

Anappakappakoṭīnaṃ, khepetvā kapilavuye.

3.

Sakkarājakule jāto, loke appaṭipuggalo;

Sampattacakkavattittaṃ, pahantvāna narādhipo.

4.

Disvā nimitte caturo, nikkhamma abhinikkhamaṃ;

Bodhimūlamupāgamma, nisinno vajirāsane.

5.

Sahassabāhuṃ māpetvā, nānāyudhasamākulaṃ [nānāvudhasamākulaṃ-itisabbattha];

Mahābhītikaraṃ vesaṃ, kāḷapabbatasādisaṃ.

6.

Māpetvāna samāruyha, girimekhalavāraṇaṃ;

Mārasenaṃ samānetvā, āgataṃ makaraddhajaṃ.

7.

Pāramitābalena taṃ, mārasenaṃ palāpiya;

Yatthāsīno kilesāri, sahassaṃ ghātayī jino.

8.

Nayanaṃ sujalasekehi, sattāhaṃ jinasevitaṃ;

Pūjitaṃ devabrahmehi, siddhoraganarādihi;

Vandituṃ jayabodhiṃtaṃ, gacchāmi satataṃ ahaṃ.

9.

Upāsati sadā gantvā, yo naro bodhipādapaṃ;

Gandhodadīpadhūpādi, nānāpūjāhi sādhukaṃ.

10.

Sa naro nirāmayo hoti, paccatte ca parattha ca;

Pūjito mānito hoti, dīghāyu balavā sukhī.



我来为您翻译这段巴利文：
菩提王女的故事中的次第之语
世尊般涅槃后佛教在兰卡善住立时,在那里有一个名为库勒里的村庄。那里一个女孩与村中女孩们在各处玩耍而住。那时在村庄附近有大深坑。那里有一棵马鲁塔树常常开满花。人们为供养佛陀采花时下水爬树采花。女孩看见后想"让人们容易去采花"而拿来一根干的花榈木棍作桥放置。从那时起人们由此去采花。然后她死后以那善业在阎浮提波吒厘子城(现今印度巴特那)出生为苏摩达塔王之女,具最上美貌如天女般。父母称她为菩提王女。因先前造桥的威力,有一匹名为善勇的能空行的信度马驹为她而生。王女的父亲是佛陀信徒、法信徒、僧伽信徒,积集大功德,见到信度马驹后欢喜想"我得到行善的助伴"而骑马每天三次去礼拜大菩提树。王女看见后去父亲处常问:"父亲,你去哪里?"王什么也不说。然后她一再坚持问父亲。之后王为她解释如是说:
1
我们的世尊前,圆满十波罗；
红眼者施舍,身肉与生命。
2
子女及王位,达到波罗蜜；
无量亿劫久,迦毗罗卫城。
3
生释迦王族,世间无与等；
具转轮王德,人主能舍离。
4
见四种征相,出家大出离；
来到菩提树,坐金刚座上。
5
化现千臂手,种种武器满；
作大可怖相,如黑色山峰。
6
化现后升上,环山大象王；
带来魔罗军,来者魔罗旗。
7
以波罗蜜力,驱散魔罗军；
坐处灭烦恼,胜者杀千敌。
8
七日以清泉,胜者所使用；
天梵与神龙,人等所供养；
我常去礼拜,胜利菩提树。
9
常去近亲近,彼菩提树人；
香花灯薰香,种种善供养。
10
此人无病痛,今生及来世；
受敬与尊重,长寿力安乐。

11.

Tadatthaṃ patthayantena, atthakāmena jantunā;

Upāsanīyaṃ saddhāya, niccaṃ taṃ bodhipādapaṃti.

Taṃ sutvā kumārikā pītiyā phuṭasarīrā pitaraṃ vanditvā ahampi tāta gacchāmīti āha. Rājā panassā upaddavabhayena gamanaṃ na icchi. Tato sā yāvatatiyaṃ pitaraṃ yācitvā raññā anuññātā. Tato paṭṭhāya pitarā saddhiṃ sindhavamāruyha bodhiṃ vandituṃ satataṃ gacchati. Athāparabhāge rājā maraṇamañce nipanno cintesi. Dhītā me nirantaraṃ bodhiupaṭṭhānaṃgacchati, etissā anāgate yaṃkiñci bhayaṃ uppajjamānaṃ tato uppajjati. Tattha me kiṃ kātabbanti. Tato sindhavaṃ pakkosāpetvā tassa kaṇṇamūle mantento evamāha, tāta mama dhītā abhiṇhaṃ tava sahāyaṃ katvā bodhiṃ vandituṃ gacchati. Tatthassā yaṃkiñci bhayaṃ bhaveyya. Taṃ nappatirūpaṃ. Tattha gamanāgamane mama dhītaraṃ rakkheyyāsīti tassa dhītaraṃ paṭipādetvā kālamakāsi. Tato rājadhītā pitusarīrakiccaṃ kāretvā divasassa tikkhattuṃ assamabhiruyha bodhiupaṭṭhānaṃ gacchati. Manussā panassā rūpasampattiṃ disvā vimhitamānasā rājārahaṃ vata no idaṃ paṇṇākāraṃ diṭṭhaṃ. Gantvā rañño ācikkhissāma. Appeva nāma rājā so kiñci no dadeyyāti cintetvā rañño santikaṃ gantvā vanditvā ṭhitā evamāhaṃsu.

12.

Bodhimaṇḍaṃ samāgamma, abhiṇhaṃ tuṭṭhamānasā;

Vandantī yāti kaññekā, vijjūva siriyā jalaṃ.

13.

Nīladhampillabhārā sā, visālāyatalocanā;

Soṇṇadolābhasavaṇā, sāmā subhapayodharā.

14.

Sataraṃsīhi sammissa, sañcyāmbudasamādharā;

Tuṅganāsā nīlabhamu, hāsabhāsā manoramā.

15.

Īdisaṃ no mahārājā [mahārājadiṭṭhapubba itipikatthaci], diṭṭhapubbaṃ kudācanaṃ;

Ehi tassā siriṃdeva, bodhimaṇḍamhi dakkhasīti.

Taṃ sutvā rājā savaṇasaṃsaggeneva tāya paṭibaddhacitto caturaṅginiṃsenaṃ gahetvā rājadhītaraṃ bodhivandanatthāya āgatakāle bahipākāre senaṃ parikkhipāpetvā gaṇhathetanti manusse niyojesi. Tato senāpi taṃ gahaṇasajjā aṭṭhāsi. Rājadhītā te disvā sīghaṃ sindhavaṃ upasaṅkamitvā tassa piṭṭhiyaṃ nisinnā paṇhiyā saññaṃ adāsi. So taṃ gahetvā vegena ākāsaṃ pakkhandi. Sā pana dunnisinnabhāvena assassa vegaṃ sandhāretumasakkontī assapiṭṭhito parigali. Sindhavo rājadhītaraṃ patamānaṃ disvā rājovādaṃ saramāno vegenāgantvā tassā kese ḍaṃsitvā ukkhipitvā patamānāya tassā piṭṭhiṃdatvā nisīdāpetvā ākāsena taṃ netvā pāṭaliputtanagareyeva patiṭṭhāpesi [pātaliputtanagareyevataṃ paviṭhāpesiitipikatthaci].

16.

Tiracchānagatāpevaṃ, sarantā upakārakaṃ;

Na jahantīti mantvāna, kataññū hontu [hontipāṇino-itipikatthaci] pāṇinoti.

Tato paṭṭhāya sā puññakammaṃ katvā saggaparāyanā ahosīti.

17.

Yo yaṃ dumindaṃyatinandanena;

Sampūjitaṃ pūjayate sa pañño;

Sa bhogavā hoti anītiko ca,

Sabbattha so hoti pasattharūpo.

Bodhirājadhītuyā vatthuṃ navamaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
11
为此目的求,利益众生者；
应以信亲近,常近菩提树。
听此后女孩全身充满喜悦,礼拜父亲说:"父亲,我也要去。"但王因担心危险不愿她去。然后她三次请求父亲后得到王的允许。从那时起她常与父亲一起骑信度马去礼拜菩提树。然后后来王卧于临终床想:"我女儿不断去亲近菩提树,她将来若有任何危险会从那里生起。我该怎么办?"然后召马近前在它耳边商议说:"孩子,我女儿常以你为伴去礼拜菩提树。若她在那里有任何危险是不适当的。在那里往返时保护我的女儿。"把女儿托付给它后去世。然后王女办完父亲的身后事后每天三次骑马去亲近菩提树。人们见她容貌庄严后心生惊叹想:"我们见到适合王的礼物。去告诉王。或许王会给我们什么。"去到王前礼拜站立如是说:
12
来到菩提坛,常常喜悦心；
礼拜去少女,光耀如闪电。
13
青发髻重压,眼目广且长；
耳如黄金盏,深褐乳峰美。
14
百光混合中,如同乌云色；
高鼻青眉目,笑语令心悦。
15
如是大王我,从未曾见过；
请来天王见,菩提坛之美。
听此后王仅闻声即心被她系缚,带四兵种军队在王女来礼拜菩提树时让军队在外墙包围命令人们说:"抓住她。"然后军队也站立准备抓捕。王女看见他们后迅速走近信度马坐在它背上以脚跟作记号。它带着她快速升入空中。但她因坐姿不当无法承受马的速度从马背滑落。信度马见王女坠落时忆起王的教诲,快速来咬住她的头发提起,给予坠落的她脊背让坐下,经空中带她安置在波吒厘子城。
16
如是畜生亦,忆念施恩者；
思惟不舍离,愿众生知恩。
从那时起她作功德业成为趣向天界者。
17
此树王由仙欢喜；
供养者为智慧人；
彼有财无诸灾难，
一切处有美名声。
菩提王女的故事第九。;

40. Kuṇḍaliyā vatthumhi ayamānupubbīkathā

Laṅkādīpe rohaṇajapade mahāgāmo nāma ahosi, tattha tissavihāraṃ nāma anekasatabhikkhūhi samākiṇṇaṃ anekapariveṇapatimaṇḍitaṃ vihāraṃ ahosi. Tattheko tisso nāma sāmaṇero paṭivasati. So ekasmiṃsamaye janapadacārikaṃ caranto pāsāṇavāpigāme bhikkhaṃ caritvā yāpanamattaṃ bhattaṃ sappinā saddhiṃ labhitvā nikkhamma gāmadvāraṃ patvā mahāgāmābhimukho gacchanto manusse udakaphāsukaṭṭhānaṃ pucchi. Tehi bhante tumhākaṃ abhimukhe avidūraṭṭhāne kakubandakandaraṃ nāma sandamānasītalodakaṃ dhavalavālukātalaṃ tattha tumhe gantvā nahātvā sītalacchāyāya vālukātale nisinno bhattakiccaṃ katvā gacchathāti vutte sāmaṇero sādhūti vatvā tattha gantvā phāsukaṭṭhāne nisinno bhattaṃ bhuñjitumārabhi. Tadā ekena vanakammikena saddhiṃaraññaṃ gatā ekā sunakhī tasmiṃ kandare ekasmiṃ pabbhāraṭṭhāne dārake vijāyitvā chātajjhattā pavedhamānagattā dārakānaṃ samīpenipannā sāmaṇerassa patte āhāragandhaṃ ghāyitvā nipannaṭṭhānato vuṭṭhāya pavedhamānā tassa samīpaṃ āgamma naṅguṭṭhaṃ cālentī aṭṭhāsi, sāmaṇero taṃ disvā kampitamānaso attano bhojanatthāya vaṭṭitaṃ pathamālopaṃ tassā purato ṭhapesi, tato sā somanassā taṃ bhuñji. Taṃ disvā tuṭṭho punappunaṃ ālopaṃ karonto tassā bhattaṃ datvā pattaṃ dhovitvā thavikāya pakkhipitvā agamāsi. Tato sā sunakhī sāmaṇeragatena pasādena tato cutā jambudīpe devaputtanagare rājānaṃ paṭicca tassa mahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhitvā dasamāsaccayena mātukucchito nikkhami, athassā sikhāmaṅgaladivase sampatte mātāpitaro panassā kuṇḍalāvaṭṭakesattā kuṇḍalāti nāma makaṃsu. Sā anukkamena soḷasavassuddesikā ahosi, tasmiṃ kira samaye tisso sāmaṇero mahābodhiṃ vandissāmīti nāvaṃ abhiruyha jambudīpaṃ gantvā anupubbena devaputtanagaraṃ patvā sunivattho supāruto yugamattadaso bhikkhāya caranto mahāvīthiṃ sampāpuṇi. Rājadhītā sīhapañjaraṃ ugghāṭetvā antaravīthiṃ olokentī bhikkhantaṃ sāmaṇeraṃ disvā pubbasinehaṃ paṭilabhi, tasmiṃkhaṇe tassā jātissarañāṇaṃ ahosi. Sā kira pubbe bhikkhuṇī hutvā paṇṇasūciyā saddhiṃ potthakañca padīpiyatelañca datvā jātissarā bhaveyyaṃti patthanaṃ ṭhapesi, tato sājātiṃ anussarantī sāmaṇerena attano katūpakāraṃ ditvā somanassā naṃ pakkosāpetvā rājagehe āsanaṃ paññāpetvā tattha nisinnaṃ nānaggarasa bhojanena parivisitvā onītapattapāṇiṃ sāmaṇeraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisinnā tena saddhiṃ sallapantī evamāha.

1.

Na sañjānāsi maṃ dhīra, pubbehaṃ tava dāsikā;

Tenāhaṃ sukhitā āsiṃ, tasmā tvamasi issaroti.

Taṃ sutvā sāmaṇero āha.

2.

Natthi me tādisī dāsī, na sañjānāmi taṃ ahaṃ;

Kāsi tvaṃ kassa vā dhītā, taṃ me akkhāhi pucchitāti.

Tato sā taṃ sārāpentī āha.

3.

Sārāpemi tuvaṃ ajja, yathā jānāsimaṃ ise;

Bujjhassu bodhito dāni, mayā jātiṃsarantiyā.

4.

Pāsāṇavāpigāmamhi, tambapaṇṇimhi rohaṇe;

Bhikkhitvāna tuvaṃ bhante, yadā kakubandakandare.

5.

Nisīditvāna tvaṃ bhattaṃ, bhuttakālaṃ sarissasi;

Tadāhaṃ sunakhī āsiṃ, vijātā laddhagocarā.

6.

Dārake khādituṃ mayha, māsannā khudapīḷitā;

Pavedhamānasabbaṅgā, aṭṭhāsiṃ tava santike.



我来为您翻译这段巴利文：
昆达利耶的故事中的次第之语
在兰卡岛罗哈纳地区有一个名为大村的地方,那里有一座名为帝沙寺的寺院,有数百比丘住在那里,装饰有许多精舍。那里住着一个名为帝沙的沙弥。他有一次在乡间游行时在石池村行乞,得到足够的饭食和酥油后离开到达村门,朝大村方向走时问人们有水方便之处。他们说:"尊者,在你前面不远处有名为卡库班达峡谷的地方,有流动的冷水和白色沙地,你去那里洗浴后坐在凉爽的沙地上用餐后再走。"沙弥说"善哉"后去到那里在舒适处坐下开始用餐。那时有一只母狗与一个樵夫去森林,在那峡谷一个岩洞处生下幼仔,饥饿身体颤抖躺在幼仔旁边,闻到沙弥钵中食物香气后从躺处起来颤抖地来到他身边摇尾站立。沙弥见她后心生怜悯把为自己食用而搓好的第一团食物放在她面前,然后她欢喜地吃了。见此后他欢喜一再做食团给她食物后洗钵放入钵袋离开。然后那母狗以对沙弥的信乐从那里死后在阎浮提天子城托生为王的大后怀中,十月后从母腹出生,然后在她的发髻吉祥日时父母因她头发卷曲而给她取名昆达拉。她渐渐长到十六岁。据说那时帝沙沙弥想"我要礼拜大菩提树"而乘船去阎浮提,次第到达天子城,衣着整齐正当观望着行乞到达大街。王女打开宫窗往下看街道见乞食的沙弥时得到宿世之爱,那刻她有了宿命智。据说她前世作比丘尼时施针与书本和灯油后发愿"愿我有宿命智",然后她忆念宿世见沙弥对自己所作的恩惠后欢喜让人请他来,在王宫设座后在那里坐下时以各种殊胜味食服侍,食毕放钵后走近沙弥礼拜坐在一边与他交谈如是说:
1
贤者不识我,前世我婢女；
因此我安乐,所以你为主。
听此后沙弥说:
2
没有这样婢,我不认识你；
你是谁谁女,请对我解说。
然后她使他忆念说:
3
今使你忆念,如何知我仙；
今从觉悟起,我忆念宿世。
4
在石池村里,兰卡罗哈纳；
尊者你乞食,卡库班达谷。
5
你坐下用餐,可忆那时刻；
那时我母狗,生子得食物。
6
饥饿所逼迫,不近食幼子；
全身皆战栗,站在你身边。

7.

Disvā taṃ maṃ tadā bhante, vedhamānaṃ bubhukkhitaṃ;

Chinnabhatto tuvaṃ hutvā, mamaṃ bhattena tosayī.

8.

Tadāhaṃ muducittena, cittaṃ tayi pasādayiṃ;

Tenāhaṃ puññakammena, dutiye attasambhave.

9.

Idha rājakule jātā, sabbakāmasamiddhinī;

Cittappasādamattena, lokanāthassa sāsane.

10.

Tadahupabbajitassāpi, īdisā honti sampadā;

Kīdisaṃ hoti sambuddhe, pasādena phalaṃ aho.

11.

Aññāni pana kiccāni, pahāyāttahite rato;

Atandito divārattiṃ, sarātu ratanattayaṃti.

Evaṃ sāmaṇerena katūpakāraṃ sārāpetvā bhante tava dāsiyā anuggahaṃ paṭicca idheva vasathāti nimantitvā tena sampaṭicchite mahantaṃ vihāraṃ kārāpetvā sāmaṇeraṃ ādiṃ katvā anekabhikkhusate nimantetvā vihāre vasāpetvā sulabhaṃ katvā catupaccayehi upaṭṭhāsi. Sāmaṇeropi sunakhiyā dinnadānaṃ anussaritvā tuṭṭho buddhānussatiṃ manasikaronto na cirenava arahattaṃ patvā tasmiṃyeva vihāre vasanto āyupariyosāne tattheva parinibbāyīti.



我来为您翻译这段巴利文：
7
那时见我尊,战栗又饥饿；
你舍断己食,以食令我喜。
8
那时以柔心,于你生净信；
以此功德业,第二生自身。
9
此生于王家,具足诸欲乐；
仅以心净信,世尊之教中。
10
今日出家者,也得如是果；
对正等正觉,信乐果如何。
11
其他诸事务,舍离乐自利；
昼夜不懈怠,忆念三宝尊。
如是使沙弥忆念对她所作的恩惠后说:"尊者,因你的婢女的恩惠请住在这里"而邀请,在他同意后建大寺院,以沙弥为首邀请数百比丘住在寺院,使四资具易得而供养。沙弥也忆念对母狗所施之施而欢喜,作意佛随念不久证得阿罗汉果,住在那寺院直到寿命终尽在那里般涅槃。


12.

Tiyaddhesu tilokasmiṃ, natthi vatthuttayaṃ vinā;

Sattāna mañña micchattha, dāyakaṃ surapādapaṃ.

Kuṇḍaliyā vatthuṃ dasamaṃ.

Mahāsenavaggo catuttho.

Ettāvatā jambudīpuppattikathā samattā.

我来为您翻译这段巴利文：
12
三界三世中,离三宝之外；
众生无他物,能如天树施。
昆达利耶的故事第十。
大军品第四。
至此阎浮提生起故事完结。

